Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
3. aprīlis, 2012
Drukāt

Neērtos jautājumus nevis risina, bet paslēpj aiz apzīmējuma “sensitīvs”

durvis_leta

Latvijas politiķu bailes no patiesības pēdējos divdesmit gados daudz ko ir izšķīrušas ne jau par labu mūsu valstij. Tā nu ir sagadījies, ka šīs bailes visspilgtāk ik gadu uzliesmo martā un liek mūsu politiķiem uzvesties nožēlojami.

 

Būtu dīvaini, ja valsts vājuma brīžus kā tādi maitasputni neizmantotu Latvijas nelabvēļi. Un tā nu ik pavasari atkārtojas viens un tas pats, jo politiķi nespēj sadūšoties nosaukt vārdā patiesību.

Ungārija, nebūdama nedz teritoriāli, nedz ekonomiski varena, atļāvās konstitūcijā ierakstīt savas valsts pamatvērtības. Kādu traci sacēla vecākās māsas! Mūsu politiķi tā vietā, lai sabiedrībai skaidrotu Eiropas Savienības sašutuma patiesos iemeslus un to, ka Eiropa diemžēl jau sen vairs nebalstās uz kristīgām vērtībām, nogaidoši klusē. Vai nav dīvaini, ka informācijas laikmetā par dažiem jautājumiem mēs tikpat kā neko nezinām? Neērtos jautājumus politiķi nevis risina, bet paslēpj aiz apzīmējuma “sensitīvs”. Mūsu valstī viss ir tik sensitīvs, ka kārtību un likumību uzraugošās institūcijas kļūst nespējīgas pildīt savus pienākumus.

Ja kāds grib zināt patiesību par lielvalstu politiku, lai noskatās filmu “Dzelzs lēdija”. Mani satrieca ne tik daudz Merilas Strīpas ģeniāli tēlotā Mārgareta Tečere, cik ar runāšanu par brīvību, demokrātiju un vienlīdzību piesegtā un visos laikos nemainīgi ciniskā lielo valstu politika.

 

Mūsu zemītes politiķi naivi lolo ilūzijas – ja vien mīļi palūgsim, būsim paklausīgi un pretimnākoši (kā tas notika ar Abrenes atdošanu Krievijai un dažādu ES prasību centīgu izpildi), lielie mūs sapratīs, paņems zem sava spārna un sasildīs. Taču politikā tāpat kā dabā lielās zivis cenšas aprīt mazās.

 

Tā rīkojas gan valstis, gan valstu savienības. Par to liecina ES klaji diskriminējošā attieksme pret jaunuzņemtajām valstīm. Par labu mazajām valstīm runā tas, ka tās ir manevrēt spējīgākas. Tas gan atkarīgs no tā, kādi cilvēki mazajās valstīs ir pie varas.

Mums nezin kādēļ vienmēr ir visi jāsaprot, bet kas sapratējus sapratīs? Latvija ar saviem gļēvajiem, iespējams, arī pērkamajiem sīkpolitiķiem un novājināto sabiedrības pašapziņu ir ideāls lielvalstu izmēģinājumu lauciņš. Re, šogad 9. maijā Rīgas ielās pat tika solīti autobusi ar tautu slepkavas Staļina bildi! Mūsu drošības dienesti pret Latvijas valsti vērstos notikumus un tajos iesaistītās personas tikai bezgalīgi novēro un pēta, kamēr dažādi provokatori, pat nebūdami šīs valsts pilsoņi un no citām valstīm jau sen būtu izraidīti, netraucēti grauj Latviju no iekšpuses. Sen novecojis ir teiciens par svešinieka kāju durvīs. Durvis šodien stāv vaļā. Ja mazās zivis ir tik dumjas, nav ko vainot lielās.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+