Gata Šļūkas zīmējums

Sievietes pēc 50 darba devēji mēdz nepamatoti norakstīt kā “nederīgas” 32

Tematu – kā jūtas sieviete, kam pāri 50 –  rosināja aktrises Esmeraldas Ermales teiktais: viņa atbrīvota no darba Dailes teātrī tāpēc, ka jaunas sejas teātrī “pārdodas vieglāk”.  Teātris gan ir īpaša darba vieta. Bet kā ir citās jomās?

Reklāma
Reklāma
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Lasīt citas ziņas

Deviņos gados – piecas jaunas darba vietas

Ievai Bērziņai ir 56 gadi un pirms sešiem gadiem pabeigta otra augstākā izglītība.

CITI ŠOBRĪD LASA

Viņu uzrunāju, atceroties, kā savulaik Ievas mamma baznīcas draudzē apjautājās, vai kāds nevar ieteikt Ievai darbu pēc iepriekšējā zaudēšanas.

Ieva stāsta: – Paziņu ieteikumi arī ir viens no labiem veidiem, kā atrast jaunu darbu. Diemžēl maniem paziņām nebija tādu piedāvājumu un nācās meklēt oficiālo ceļu, pieteikties amatu konkursos. Kad 2008. gadā notika štatu samazināšana akciju sabiedrībā, kur ilgi biju strādājusi kā filoloģe, izlēmu interesēties par darbu tikai valsts vai pašvaldību iestādēs. Bet arī valsts iestādēs notiek pārmaiņas, tāpēc deviņos gados esmu uzvarējusi piecos amatu konkursos. Man nebija mērķa pārspecializēties, jo 2008. gadā, lai strādātu ministrijā par vecāko referenti, pietika ar esošo maģistres izglītību. Šodien jau ir citādi, vajadzīga izglītība konkrētajā specialitātē. Toreiz, lai papildinātu zināšanas, iestājos Juridiskajā koledžā, kur studēju cilvēkresursu vadību, un priecājos, ka to izdarīju, jo zināšanas noder.

Ilgākais posms, kad esmu bijusi bez darba, ir divi mēneši. Tolaik intensīvi meklēju darbu, pieteicos kādos astoņos konkursos un vienā no tiem uzvarēju. Konkursu otrajai un trešajai kārtai gatavojos ļoti nopietni, gluži kā eksāmeniem. Otrajā kārtā, kad notiek rakstveida pārbaudes testu formā, var ieraudzīt arī sāncenšus – 15 – 20 dažāda vecuma cilvēkus. Esmu pārliecināta, ka atlasē pretendentus nevērtē pēc viņu vecuma, bet gan atbilstīgi zināšanām un kompetencei. Vēl no darbiniekiem sagaida lojalitāti, sadarbības prasmes, iniciatīvu, radošumu. Esmu pārliecinājusies par to, cik trāpīga ir atziņa “katrs zaudējums nes līdzi ieguvumu”, un priecājos, ka varu turpināt darboties jomā, kur esmu nokļuvusi.

Inese Markēviča