Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
18. maijs, 2015
Drukāt

LPS kongresā skarbs vērtējums par valsts šodienas politiku attiecībā uz pašvaldībām (7)

Foto - Ilze GalkinaFoto - Ilze Galkina

Suminot labākos pašvaldību vadītājus, LPS Atzinības raksti tika pasniegti Preiļu novada domes priekšsēdētājam Aldim Adamovičam (no labās) un bijušajam Valmieras pašvaldības priekšsēdētājam, šobrīd Saeimas deputātam Inesim Boķim, kā arī bijušajam Smiltenes novada mēram, šobrīd Saeimas deputātam Aināram Mežulim un bijušajai Skrundas novada domes priekšsēdētājai, tagad Saeimas deputātei Nellijai Kleinbergai.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 26. kongresā pagājušās nedēļas nogalē Smiltenē Latvijas vietējās varas pārstāvju runās un secinājumos saldi vārdi valsts pašreizējai politikai attiecībā uz pašvaldību dzīvi neskanēja. Reāls skatījums un norādes situācijas uzlabošanai – tā varētu nodēvēt gan LPS priekšsēža Andra Jaunsleiņa, gan komiteju priekšsēdētāju un domju vadītāju no tribīnes pausto kopējo problēmu un sāpi. Arī viesis – Valsts prezidents Andris Bērziņš norādīja, ka vajadzētu tomēr izveidot efektīvāku Latvijas valsts pārvaldi, kas pamatā ir balstīta uz vietējām pašvaldībām.

Ja kāds, mēģinot radīt priekšstatu, apgalvoja, ka pašvaldības šodien ir vājākas nekā vakar, Andris Jaun­sleinis atbildēja strikti: “Neesam vājāki. Taču rīt noteikti gribam būt stiprāki nekā šodien, mācīties no savām kļūdām un iet uz priekšu, jo mums vienkārši nav cita varianta – pirms 25 gadiem mēs uzņēmāmies atbildību par šo valsti.”

Šajos 25 gados pašvaldības ir pierādījušas, ka spēj rīkoties valstiski, domāt valstiski un ir palīdzējušas veidot šo valsti. Līdztekus pašvaldības ir augušas pašas – profesionāli, kvalitatīvi, izturot pārbaudījumus ar naudu, varu un daudz ko citu. Tāpat jāapzinās, ka, drīzumā svinot 100 gadus, kopš proklamēta Latvijas valsts, izaugsmei un attīstībai jārēķina tikai 50 brīvestības gadi. Otrs pusgadsimts neskaitās – tas bija okupācijas laiks, kas atstājis joprojām jūtamas totalitārisma sekas, kas traucējušas 25 gados sasniegt daļu no Eiropas dzīves līmeņa. Analizējot kādreizējā totalitārisma tendences par vienlīdzību visiem, priekšsēdis vilka paralēles ar šodienu. “Diemžēl pēdējā laikā mēs sastopamies, ka arī tagad grib visu vienādi, visu noteikt “no augšas”, ka uz vietām jau neko nezinot, tiem cilvēkiem nevarot uzticēties un viņiem nevar dot atbildību un resursus. Tāpat bieži parādās neiecietība pret citādiem viedokļiem, un tu gandrīz automātiski tiec ierakstīts ienaidniekos. Taču ir jārēķinās un jāskaidro, ka pašvaldības būs dažādas, ar dažādiem viedokļiem, bet dažādība jau ir viens no pašvaldības principiem. Kas ir pašvaldību spēks, un kādēļ brīžiem jūtamies stiprāki un brīžiem vājāki? Mūsu vienotība kopējiem mērķiem, izpratne, aizstāvība ir spēks. Tikko atkāpjamies no kopīgām lietām, rodas problēmas.”

Jaunsleinis uzsvēra arī, ka Pašvaldību savienības kā organizācijas uzdevums ir kalpot savu biedru, nevis kādas partijas vai grupu interesēm un tieši nepakļaušanās būs LPS stiprums nākotnē. “Tāpat stiprums un pamats nākotnē ir darba vietas un algas. Tādēļ vēlamies, lai struktūrfondu nauda, kas mums vēl ir pieejama, tiktu likta lietā un mums nebūtu jākaunas par lēmumiem, ko esam pieņēmuši.”

Vēl priekšsēdis norādīja, ka periodā starp kongresiem būtiska aktualitāte ir bijusi pašvaldību sadarbība ar Valsts kontroli, tomēr no šīs organizācijas tiek gaidīti pārdomātāki, korekti un kompetenti paziņojumi un prasības ieviest normatīvismu un birokratizāciju katrā pašvaldībā nav pamatotas. Būtu nepieciešams atjaunot un pilnveidot arī Valsts kontroles lēmumu apstrīdēšanas un novērtēšanas procedūru, kopīgi sagatavot grozījumus likumos, kas balstītos uz izpratni par pašvaldību autonomiju un novērstu pretrunas.

Mālpils novada domes priekšsēdētājs Aleksandrs Lielmežs uzsvēra, ka nevar tik dažādas pašvaldības mēģināt unificēt ar pieņemtiem Ministru kabineta noteikumiem, likumiem, regulām, direktīvām, instrukcijām un tā tālāk, kā cilvēkiem labāk dzīvot. “Tā nav atslēga. Atslēga ir uzticēšanās mūsu cilvēkiem, saprast, ka viņi spēj izdarīt visu godprātīgi. Visus tos birokrātiskos noteikumus var izmest miskastē, un pašvaldības dzīvos un strādās – un ne jau slikti.”

Īpaša uzmanība kongresā tika veltīta arī izglītības tēmai. “Mēs visu laiku runājam par pedagogu algām. Protams, tas ir svarīgi, taču vai izglītības reforma ir tikai algas un vai tā ir panaceja, kas atrisinās pilnīgi visas problēmas,” vaicāja LPS Izglītības un kultūras komitejas priekšsēdētāja Ligita Gintere. “Nākamais – kvalitāte: pedagoga, izglītības, bērna izaugsmes. Kas to nosaka? Ļoti daudzi faktori, bet vai mēs par tiem runājam un gādājam? Vai pašvaldības dara visu, lai bērni būtu izglītoti, laimīgi, radoši?” Rīgas domes deputāte Eiženija Aldermane norādīja, ka viņai nedod miera Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātais modelis par algām. “Reforma kā tāda ir vajadzīga, lietas ir jāsakārto. Taču pašreizējais modelis, es atvainojos, ir vanckars. Vai šis modelis risina jautājumu pēc būtības, vai tiek skatīta izglītības sistēma kopumā? Nē!”

UZZIŅA

LPS 26. kongresa rezolūcijas

* Par izglītības finansēšanas reformu. LPS aicina valdību un Saeimu nekavējoties organizēt diskusiju ar Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju un citām iesaistītajām institūcijām par papildu finansējumu, kas nepieciešams pašvaldībām jaunā modeļa ieviešanas gadījumā.

* Par izglītības strukturālo reformu. LPS aicina valdību sadarboties tādu pārmaiņu gatavošanā, kas veicinātu visas teritorijas apdzīvotības iespējas, nodrošinot pirmsskolas un sākumskolas tuvumu dzīvesvietai, noņemtu šķēršļus mazu izglītības iestāžu efektīvai pārvaldībai.

* Par pašvaldību komercdarbības nosacījumiem. LPS aicina nenoteikt obligātu atzinumu pieprasīšanu no Konkurences padomes vai citām organizācijām, kas novestu pie nevajadzīgas birokratizācijas.

* Par sadarbību ar Valsts kontroli. LPS aicina kopīgi sagatavot grozījumus VK likumā, necensties dublēt privātā audita funkcijas, respektēt pašvaldību administratīvo autonomiju, izvairīties no populistiskiem paziņojumiem, kā arī atteikties no vēlēšanu kandidātu kritikas pēdējās nedēļās pirms vēlēšanām.

* Par vēlēšanu perioda palielināšanu. Pausts aicinājums noteikt piecu gadu periodu pašvaldību vēlēšanām, saskaņot pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanas jau ar nākamo vēlēšanu ciklu, vēlēšanas rīkot vienā dienā.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. “Attiescībā uz…” – tāds valodas surogāts jau pašā virsrakstā? Ak, vecā Lavīze!

  2. Kauns par pēdējo rezolūcijā minēto punktu – ka tik ilgāk būt deputāta statusā… Fui, cik nesmuki! Pašvaldību pārstāvji kārtējo reizi apliecināja, ka domā TIKAI paši par sevi. Tā nedrīkst izrīkoties – ja tauta ievēlēja uz 4 gadiem, tad strādājiet šos četrus gadus! Ja vēlēs uz 5 gadiem (tas jāzina pirms vēlēšanām, nevis pāris gadus pēc), tad rausiet sev 5 gadu garumā visu, kas vēl pašvaldībās palicis.

  3. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Tieši pašvaldības varēja dadudz vairāk darīt vietējās lauksaimniecības attīstībā. Kur kai šodienas zemnieks realizē savu produkciju? Kāpēc ceļiet tikai importa preču pielveikalus, bet neattīstiet vietējo ražotāju ražotās pārtikas tirgu? Pat krievu laikā saimniecības izdzīvoja tikai no vietējā tirgus.

  4. Vienotības lielākā kļūda – biedrošanās ar šiem boķiem, adamovičiem un viņu sulaiņiem no Zatlera reformu partijas

  5. Protams,ka grib slaukt iedzīvotājus ilgāk,dzīvot zaļi ilgāk,tāpēc būtu laimīgi,ja tiktu ievēlēti uz mūžu.Tikai četri gadi? Nu ko var paspēt sagrābt pa četriem gadiem?

  6. Katrs vēlas būt nākotnē tas stiprākais. Tikai slikti ka paši sev visiem spēkiem cenšamies sarežģīt dzīvi. Bet mazās pašvaldības jau sen ir “pabērna” lomā. “Citus” viss notiekošais mūsu zemes “plašumos” maz interesē. Sak, tiekat galā paši kā gribat, tikai neaizmirstiet maksāt “meslus”. Tā teikt, baudiet brīvības sajūtu un elpojiet pilnu krūti. Visu cieņu. . .

  7. nu fui, kurš šhit’ā mauc ar direktu blici!

Draugiem Facebook Twitter Google+