Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks
Foto – Timurs Subhankulovs

Neesmu tas, kurš stāv uz vietas. Saruna ar Jaroslavu Streļčenoku 2

Saeima 2011. gada 17. novembrī vienbalsīgi iecēla Jaroslavu Streļčenoku Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatā. Tāpēc – ja kādam šķiet, ka viņš no amata ir jāatceļ, tad to var darīt tikai parlaments. Lieki spriedelēt, vai ir jāklausa Saeimas ieceltam priekšniekam, tāpēc saruna nebūs par viņa, Jutas Strīķes vai kādu citu konfliktu, bet gan par korupcijas novēršanas un apkarošanas rezultātiem valstī, kas līdz šim palikuši priekšnieka un vietnieces domstarpību ēnā. J. Streļčenoku iztaujāja žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Māra Libeka.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Atradusies pirms 13 gadiem pazudusi meitene, kura savulaik neatgriezās mājās no skolas
Lasīt citas ziņas

V. Krustiņš: – Mūsu lasītāji interesējas par jūsu straujo kāpienu pa karjeras kāpnēm… Esat gados jauns, bet jau vadāt iestādi.


J. Streļčenoks: – Kāpiens nav bijis lēns, jo esmu tikai 34 gadus vecs. Audzis un skolā esmu gājis Rēzeknē. Jau mācoties 9. klasē, nolēmu kļūt par policistu un kalpot sabiedrībai, lai cik banāli tas izklausītos. Tāpēc visu vidusskolas laiku gatavojos iestāties Policijas akadēmijā – centos labi mācīties un cītīgi nodarbojos ar sportu. Negribas lielīties, tomēr neslēpšu, ka mani augstskolā uzņēma gan labo sekmju (vidējā atzīme bija deviņi), gan arī fiziskās formas dēļ. Ar sportu visu skolas laiku biju uz “tu”, jo no piektās klases spēlēju basketbolu, bet, sākot no devītās klases, nodarbojos arī ar vieglatlētiku. Pusgada laikā kļuvu par Latvijas čempionu savā vecuma grupā vieglatlētikā divu kilometru skrējiena distancē, iekļuvu pat Latvijas izlasē un pārstāvēju valsti Baltijas kausā, kur izcīnīju otro vietu. Tas man deva spēku turpmākajām sacensībām – mācoties vidusskolas pēdējā klasē, kļuvu par Latvijas čempionu 5000 metru distancē.

CITI ŠOBRĪD LASA

Skolā gūtais sportiskais rūdījums palīdzēja vēlāk Policijas akadēmijā, kur bija jānodod karavīra svinīgais zvērests un jāpiedalās militārajās nometnēs. Jau studiju laikā nolēmu kļūt par izmeklētāju. Akadēmiju pabeidzu 2003. gadā ar bakalaura grādu un virsleitnanta pakāpi, un mana pirmā darba vieta bija Ekonomikas policijas pārvalde, kur strādāju par izmeklētāju līdz KNAB izveidošanai. Diemžēl vai varbūt par laimi, arī birojā savu darbu gribēju saistīt ar izmeklēšanu, bet toreiz nebija brīvu izmeklētāja amata vietu, tāpēc piedalījos konkursā uz speciālista amatu valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļā. Pēc pusgada šajā amatā mani paaugstināja par galveno speciālistu, bet vēlāk kļuvu par nodaļas vadītāja vietnieku.

Neesmu tas, kas stāv uz vietas, tāpēc, pirms startēju konkursā uz priekšnieka amatu, turpināju studijas Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē, kur ieguvu maģistra grādu.

Kad viss nostājās savās sliedēs, radās sajūta, ka esmu kā zivs ūdenī, un jāsāk meklēt jaunas iespējas.

Birojā bieži viesojas starptautiskas organizācijas, kas vēlas gūt pieredzi gan korupcijas novēršanā, gan apkarošanā, un vadība man deva iespēju pārstāvēt biroju šajās tikšanās sapulcēs. Starptautiskā pieredze deva man priekšstatu un zināšanas par tiem jautājumiem, ar kuriem saskaras citas valstis. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), kurā Latvija vēlas iestāties, piedāvāja birojam piedalīties kā ekspertam Kirgizstānā, lai palīdzētu ieviest rekomendācijas, ko OECD iesaka tām valstīm, kas vēlas novērst un apkarot korupciju. Mani izraudzīja par ekspertu Kirgizstānā, un no 2007. līdz 2008. gadam devu OECD vērtējumu, kā šī valsts tiek galā ar korupcijas novēršanu.

– Kad strādājāt par nodaļas vadītāja vietnieku, vai ar savu personisko darbību likuma robežās radījāt kādam nepatikšanas?


– Ja KNAB priekšnieka amata kandidātus izraudzītu politiķi, kā tas notika nesenā pagātnē, es noteikti šādā konkursā nepiedalītos. Pildot savus amata pienākumus, biju pieņēmis lēmumus par devītās Saeimas 25 deputātu sodīšanu.

Reklāma
Reklāma

Man palaimējās, jo, izpildot starptautiskās rekomendācijas, valdība pieņēma lēmumu veidot KNAB priekšnieka amata kandidātu izraudzīšanas komisiju no profesionāļiem – Drošības policijas priekšnieka, SAB priekšnieka, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un tās pārstāvja, Ģenerālprokuratūras pārstāvja… Komisiju vadīja Valsts kancelejas direktore Elita Dreimane, un es nolēmu kandidēt.

– Šīs amatpersonas jūs taču nebijāt aizticis?


– Viens likums, viena taisnība visiem! Ja es kā galvenais speciālists būtu saņēmis iesniegumu par šo amatpersonu iespējamām nelikumīgām darbībām, to neatstātu bez ievērības.

– Jums ir pastāvīgi pretinieki, kas izriet nevis no mūsu iedomām, bet gan masu medijos dzirdētā un lasītā. Viena no tādām ir sabiedrība par atklātību “Delna”, kuras pārstāves ļoti asi izteikušās par jūsu atbilstību amatam.


– Es negribētu apgalvot, ka “Delna” ir mans pretinieks. Drīzāk kritiķis. Vienmēr esmu uzklausījis un analizējis uz faktiem pamatotu kritiku.

– Vai ir kādi fakti, uz kuriem jūsu kritiķi bal­stās, pārmetot nekompetenci?


– Tas, visticamāk, jāprasa pašai “Delnai”. Vismaz es tos faktus nezinu. Esmu gatavs konstruktīvai kritikai un vērtējumam, bet neesmu gatavs populismam un nepamatotiem apvainojumiem.

Mani taču nekritizē visa “Delna” – izsakās atsevišķas personas. Kādu viedokli viņas pārstāv – visas organizācijas vai savu personīgo? Man svarīgākais ir tas, lai birojs turpinātu strādāt un sabiedrībai sniegtu ne tikai informāciju, bet arī rezultātus. Tāpēc KNAB aicina sabiedrību būt neiecietīgai pret korupciju, atklāti vēršoties pie mums. No tā nav jābaidās, jo anonimitāti garantējam.

M. Libeka: – Kurās jomās korupcija tiek konstatēta visbiežāk?


– Dažādos valsts un pašvaldību iepirkumos – būvniecībā, medicīnā, autobusu iegādē… Ja biroja rīcībā nonāk informācija, ka lēmums sarunāts, pateicoties kukuļdošanai un ņemšanai, tad mēs reaģējam ar pārbaudes uzsākšanu, krimināllietas ierosināšanu un izmeklēšanu.

– KNAB nereti prasa tiesiskās palīdzības lūgumus ārvalstīm. No kurām valstīm ir grūtības iegūt pieprasīto informāciju un kuras labprāt sadarbojas ar biroju?


– Neizpaudīšu tās valstis, no kurām grūti iegūt informāciju vai tas process ir ilgstošs, lai potenciālajiem klientiem nerastos vēlme tur dibināt firmas un pirkt nekustamos īpašumus. Laba sadarbība izveidojusies ar visām Eiropas Savienības (ES) valstīm, īpaši ar kaimiņvalstīm Igauniju, Lietuvu un Poliju. Ārpus ES pozitīvi rezultāti bijuši sadarbībai ar Turciju – panācām, ka “Latvenergo” lietā valsts budžetā tika ieskaitīta nozīmīga naudas summa, kas bija iesaldēta un arestēta.

– KNAB sāka arī bijušā Finanšu ministrijas ierēdņa Vaškeviča lietu. Kā jūs raugāties uz to, ka viņš nokļuvis Austrijas tiesībsargājošo iestāžu aizsardzībā?


– KNAB kā procesa virzītājs pabeidza savu darbu un pašlaik procesu turpina virzīt tiesa. Tas, ka Vaškeviču neizdos Latvijai, nāk no viņa advokātiem, nevis Austrijas tiesībsargājošām iestādēm. Viņa uzturēšanās Austrijā birojam pagaidām netraucē veikt nepieciešamās darbības, t. sk. procesuālās.

V. Krustiņš: – Vai jums ir informatori ārpus iestādes?


– Protams.

– Cik darbaļaužu signālus KNAB ir saņēmis šogad?


– Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, uzticība iestādei ir pieaugusi, jo šo signālu ir arvien vairāk. Tos mēs saņemam gan rakstiski, gan telefoniski pa bezmaksas tālruni 80002070, kā arī tiekoties ar mani iedzīvotāju pieņemšanas laikā. 2012. gadā pa telefonu saņēmām 2963 zvanus, kas sniedza informāciju vai lūdza skaidrojumu, bet 2013. gadā – jau 4472.

VISU INTERVIJU LASIET ŠEIT

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.