Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
30. jūnijs, 2016
Drukāt

Neesošs stārķis uzņēmējam rada desmitiem tūkstošu eiro zaudējumus (9)

Mārča Sniedziņa foto
Paliekas no melnā stārķa ligzdas "Vecjāņu" īpašumā Pūres mežos. Nekas neliecina, ka stārķis šeit uzturētos.Mārča Sniedziņa foto Paliekas no melnā stārķa ligzdas "Vecjāņu" īpašumā Pūres mežos. Nekas neliecina, ka stārķis šeit uzturētos.

Valsts Meža dienesta (VMD) darbinieku, visticamāk, nejaušās vai apzinātas paviršības dēļ, uzņēmējs Mārcis Sniedziņš jau vairākus gadus cieš daudzos desmitos tūkstošos eiro mērāmus zaudējumus, maksājot aizdevuma procentus par bankā ņemto aizdevumu meža īpašuma pirkšanai, uz kura agrāk bijusi melnā stārķa ligzda. Tā dēļ saimnieciskā darbība ir pilnībā aizliegta. Mārcis prasa atcelt aizliegumu tāpēc, ka melnais stārķis īpašumā nav redzēts daudzus gadus un īpašums, visticamāk, VMD neizdarības dēļ, ir nopirkts bez apgrūtinājuma.

Uzņēmējs arīdzan prasa atlīdzināt viņam radušos zaudējumus. VMD vainu noliedz un notikušajā vaino meža taksatoru uzņēmumu SIA “Baltttaks”, kas mikroliegumu nav uzrādījis meža inventarizācijas plānā. Zaudējis jau divās tiesu instancēs, M. Sniedziņš nelolo cerības uz sev labvēlīgu Augstākās Tiesas lēmumu un gatavojas prasības iesniegšanai Eiropas Tiesā. Iemesls – Latvijas tiesas prasības pret valsti neskata objektīvi.

Pirkums bez apgrūtinājuma

2013. gada aprīlī Mārča Sniedziņa SIA “MS Kārkli” lēma par 11 ha lielas meža platības pirkumu Pūres pagastā no ASV dzīvojošā latvieša Roberta Endrjū Brūveļa. Naudu īpašuma pārdevējam viņš pārskaitīja vien tad, kad bija veikta meža platības inventarizācija – 2013. gada 26. aprīlī. Ministru kabineta noteikumos noteiktā inventarizācijas procedūra paredz, ka meža inventarizācijas plānā, cita starpā, ir arīdzan jāiekļauj ziņas par mikroliegumiem, bet tāds netika konstatēts. Ierakstījis 13. maijā savu jauno īpašumu “Vecjāņi” Zemesgrāmatā, M. Sniedziņš devās pie mežziņa pēc ciršanas apliecinājuma.

Zemgales virsmežniecības Kandavas nodaļas vecākais mežzinis Jānis Rosickis 2013. gada 11. jūnijā atļauju parakstīja, “MS Kārkli” sāka ciršanas darbus, bet pēc desmit dienām, 21. jūnijā ciršanas apliecinājumu apturēja. Iemesls – jau 2010. gada 21. jūlijā noteiktais mikroliegums melnajam stārķim. Kā varēja notikt, ka VMD vairākas reizes pārbaudot inventarizācijas plānu reģistros nepamanīja mikroliegumu?

Meža inventarizators Gunārs Rosickis pastāstīja, ka nevienā no reģistriem ziņas par mikroliegumu neesot bijušas iekļautas. Informācijas nav bijis arī Tukuma novada teritorijas plānojumā un šā novada teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos. G. Rosickis var uzrādīt visas konkrētajā brīdī no reģistriem ņemtās izziņas, kas rāda, ka mikroliegums nav reģistrēts. Par haosu reģistros vai par VMD nolaidību liecina arīdzan tas, ka līdz 2013. gada aprīlim iepriekšējais “Vecjāņu” īpašnieks Roberts Endrjū Brūvelis par Vecjāņu” zemi maksāja zemes nodokli. Ja uz zemes atrodas mikroliegums, tad nodoklis jāmaksā nav.

Haoss un meli turpinās

M. Sniedziņš pērn 30. novembrī vēršoties VMD ar lūgumu pagarināt viņam izsniegto ciršanas atļauju, saņēma VMD Zemgales virsmežniecības virsmežziņa Jāņa Gravas parakstītu vēstuli par to, ka viņam tā nemaz nav atņemta un ir spēkā trīs gadus… Kādā citā vēstulē Valsts Zemes dienests (VZD) informē, ka VMD vien 2013. gada 15. decembrī sniedza informāciju par mežaudzes saimnieciskās darbības ierobežojumiem un VZD samazināja “Vecjāņu” kadastrālo vērtību. VZD norāda, ka vēl 2013. gadā “Vecjāņu” īpašumam saimnieciskās darbības ierobežojumi nebija noteikti.

” target=”_blank”>VMD dokuments

Dokuments par CA pagarināšanu

Gaida melno stārķi…

Mikroliegums “Vecjāņos” ir izveidots 2010. gadā, balstoties uz ornitologa Māra Strazda 2010. gada 28. februāra pieteikumu. M. Strazds vakar atteicās komentēt situāciju ar melnā stārķa liegumiem Latvijā un arīdzan konkrēto gadījumu. Viņš neesot iepazinies ar M. Sniedziņa argumentiem.
VMD piesaistītais neatkarīgais ornitologs M. Ķuze pērn secina, ka mikrolieguma statusu nevar atcelt, lai arī melnais stārķis mikroliegumā nedzīvo jau aptuveni piecus gadus. Iemesls – ir saglabājies gan vecais ligzdas koks, gan arīdzan apkārtnē ir atrodami ligzdošanai piemēroti citi koki. Tā kā mikrolieguma blakus teritorijās a/s “Latvijas valsts mežI” 2010. un 2013. gadā veica ciršanas darbus un šajā gadā iecerēts veikt kailcirti, pamatots ir M. Sniedziņa uzdotais jautājums – vai melnais stārķis kādreiz uz šejieni atgriezīsies?

“Apzinoties, ka daba un retās putnu sugas, kas ligzdo Latvijā, ir jāsaudzē tomēr nesaprotu, kāpēc man un manis vadītajām uzņēmumam jāuzņemas simtiem tūkstošus eiro lieli zaudējumi, kas ir radušies Valsts meža dienesta darbinieku nolaidības un neizdarības dēļ,” tā uzņēmējs.

Pievienot komentāru

Komentāri (9)

  1. acīmredzot sniedziņš ir izdarījis visu lai stārķis mūžam tur vairs neligzdotu… kādēļ trobeli sacēlis tikai šogad? jo acīmredzot stārķis ir novākts un nu ir absolūti skaidrs ka šis te vairs neligzdos un nu drošī var bļaut visās instancēs ka viņš ir izmocīts cietušais! protams sniedziņš neko nezin jo gan jau vietējais visdarbu darītājs par ļerbas buteli visu ir nodarījis. uzņēmējs (!) mazgā rokas nevainībā.

  2. Latvijā – kā jau Latvijā ! Un Latvijas tiesas …… bez komentāriem !!! Domāju, ka mārcis ES tiesā vinnēs 100% -īgi ! Tikai vai pēc tam no vainīgajiem piedzīs Eiropas tiesas piespriesto kompensāciju ?! Figu jums ! vārna vārnai asi neizknābs !

  3. Ja reiz bijis tur melnais stārķis, tad ornitologi uzskata, ka tas var atgriezties.

  4. Kā tad! Dzērves jau kā trakas uz kokos kāpšanu!

  5. Te kārtējo reizi atklājas mūsu ierēdņu visatļautība ,zinot ka neviens no VK nesodīs ,jo neprot pieņemt un pielietot normatīvos aktus par ierēdņiem .Piemērs VID

  6. Kā šajā gadijumā ar LABTICĪGO pircēju? Kā ar atpakaļejošo likumu? Ja uz papīra rakstīts, ka nav, tad vienkārši NAV! Vai atkal gaidāma kārējā izgāšanās ECT? Nu bagāti gan mēs esam un stulbi arīdzan.

  7. Gan jau ka apķērīgais uzņēmējs stārķi nomušījis, bet pārrēķinājies, ka uzreiz varēs visu mežu nozāģēt.

  8. Madonas rajonā līdzīgi bija ar dzērvju ligzdām.Kaut kāds jaunais gurķis bija visas sanesis reģisros kā melnā stārķa ligzdas un salicis mikroliegumus. Līdz tam, ka jāpapēta ligzdās esošās spalvas, neviens nebija aizdomājies.
    Centīgi āksti rada vislielākās problēmas.

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+