Neformālo izglītību pieaugušajiem drīkstēs sniegt arī bez licencēšanas 0
Pieaugušo neformālās izglītības programmas varēs īstenot arī bez licencēšanas, šādas izmaiņas Izglītības likumā otrdien atbalstīja valdība.
Grozījumus likumā ierosinājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Tagad likums trijos lasījumos būs jāskata Saeimai.
Grozījumus ministrija izstrādājusi administratīvā sloga samazināšanai pašvaldībās, jo pašreizējā kārtība paredz, ka neformālās izglītības programmas pieaugušajiem jālicencē pašvaldībā, kur tās tiek īstenotas.
Tā vietā VARAM piedāvājusi licencēšanu pašvaldībās atcelt.
Licence, pēc VARAM uzskata, nav būtiska, jo īsajiem mācību kursiem nenotiek kvalitātes pārbaude, turklāt pašvaldības izsniegtas licences esamība negarantē pieaugušo neformālās izglītības programmu kvalitāti. Klients pats izvērtē, vai saņemtie pakalpojumi ir pietiekami kvalitatīvi un atbilst solītajam.
Arī Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) dati liecina, ka 2010.gadā 49 pašvaldībās netika nodrošinātas pieaugušo neformālās izglītības programmu licencēšanas iespējas, savukārt par 23 pašvaldībām nav informācijas. Tādējādi ne visām fiziskām un juridiskām personām, kas nav reģistrētas Izglītības iestāžu reģistrā, ir iespēja saņemt licenci, secināts likumprojekta anotācijā.
Tomēr, ņemot vērā, ka neformālās izglītības programmas tiek izmantotas arī bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu apmācībām, ministrija piedāvājusi normatīvajos aktos saglabāt kvalitātes pārbaudes nosacījumus gadījumos, kad minētās programmas tiek iepirktas par valsts vai Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem.
Tādējādi bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu neformālās izglītības programmu apguvi būs tiesīgas īstenot tikai Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas fiziskas vai juridiskas personas.
Tādējādi VARAM ierosina līdz šim Izglītības likumā noteikto nepieciešamību pieaugušo neformālās izglītības programmu īstenotājam saņemt pašvaldības izsniegtu licenci aizstāt ar kvalitātes pārbaudes prasību ietveršanu Ministru kabineta noteikumos.
Centrālās statistikas pārvaldes veiktā pieaugušo izglītības apsekojuma dati liecina, ka 2011.gadā neformālās izglītības aktivitātēs piedalījās 30% iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem.
Neformālā izglītība ir laika un finanšu resursu ziņā izdevīgāka nekā formālā izglītība. Pieaugušo piedalīšanās neformālās izglītības aktivitātēs galvenokārt ir saistīta ar profesionālo kompetenču uzlabošanu, kas nepieciešama darba prasmju uzlabošanai. Turklāt neformālo izglītību un apmācības visbiežāk organizē darba devējs, teikts likumprojekta anotācijā.
