Negaidiet, ka būs labāk! 3
Šodien veselības ministrs Guntis Belēvičs, kuram tomēr pagarināta pielaide valsts noslēpumam, turpinās darbu ne visai patīkamā gaisotnē, jo pie Saeimas nama gaidāma Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības rīkotā protesta akcija par lielāku budžetu medicīnai. Taču ministrs nekādā ziņā nejūtoties vainīgs, ka naudas ir par maz, jo, būdams ministrs, iesniedzis priekšlikumu jaunajām politikas iniciatīvām piešķirt 160 miljonus eiro, taču piešķirti tikai 13 miljoni eiro.
G. Belēvičs: “Pirms Ministru kabinets apstiprināja 2016. gada valsts budžeta likumprojektu, es cīnījos par budžeta palielinājumu. Bet, kad tas ir pieņemts, būdams Ministru kabineta loceklis, pret šo vairāk nevaru iebilst. Tajā pašā laikā, ja man kā Saeimas deputātam būs iespēja nobalsot par lielāku budžetu, es noteikti to darītu.
Nesaņemot prasītos miljonus, man bija iespēja demisionēt, bet es izvēlējos citu ceļu – strādāt, jo daudzas lietas var izdarīt tā finansējuma ietvaros, kādu mums atvēl.
Es pilnīgi piekrītu Kera kunga vadītās arodbiedrības prasībām, ka nedrīkst veselības jomas speciālistus turēt bada maizē, maksājot mazas darba algas. Nākamgad paaugstinās minimālo darba algu, un mums izveidosies situācija, ka sanitāri un citi ar vidējo izglītību, kas strādā ārstniecības iestādēs, saņems tikai par četriem eiro mazāk nekā diplomētas medicīnas māsas un vecmātes. Tas ir absolūti demotivējoši, ilgi tā turpināt nedrīkst.”
Tātad Belēvičs piekrīt arodbiedrības prasībām, bet tur neko nevarot izdarīt. Uz jautājumu, vai, būdams parlamentārietis, viņš iesniegs kādu priekšlikumu, kas nav izgājis cauri Ministru kabinetam (MK), atbildēja noliedzoši: “Kā deputāts nevaru iesniegt nevienu priekšlikumu, kas ir pretrunā ar to, par ko es kā MK loceklis esmu nobalsojis. Pirms kļuvu par ministru, konsultējos ar vairākiem iepriekšējiem veselības ministriem, tajā skaitā arī ar Gundaru Bērziņu, kurš par veselības ministru kļuva tad, kad bija pabijis finanšu ministra krēslā. Viņš mani pamācīja, ka jēga prasīt naudu ir tikai tad, kad ir nauda. Mēs divas reizes gadā izmantojām šo iespēju – kad parādījās iespēja paprasīt no Saeimas un no prezidentūras pārpalikušās naudas. Zinājām, ka ir un kur ir nauda, un tā paprasījām, ka nevarēja neiedot. Līdzko būs informācija par to, ka ir nauda, mēs šo informāciju izmantosim,” solīja Belēvičs.
No 2015. gada janvāra, samazinot pacienta iemaksu stacionārā no 13 uz 10 eiro dienā un pacienta līdzmaksājumu par operāciju no 43 eiro uz 31 eiro, tika samazinātas arī valsts noteiktās kvotas, jo nauda kaut kur bija jāatrod. Šis bija pirmais gads, kad kvotu palielinājumam papildu nauda netika piešķirta, un jau gada vidū valsts apmaksātie pakalpojumi daudzviet bija izsmelti. Ministrs sola, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība nākamgad nebūšot sliktāka kā 2015. gadā, atsevišķām pacientu grupām tā būtiski uzlabošoties. Nākamgad ministrija iegūs papildu 4,2 miljonus eiro kompensējamo medikamentu apmaksai pacientiem ar C vīrushapetīta un HIV/AIDS saslimšanu. Bērniem līdz 18 gadu vecumam nodrošinās antibiotiku kompensāciju, ja būs akūta infekcija (līdz šim nodrošināja tikai līdz 3 gadu vecumam). Valsts apmaksāto zāļu kompensācija no 50% līdz 75% paaugstināsies pacientiem, kuri sirgst ar Krona slimību, čūlaino kolītu un zvīņēdi.
“Daudz var izdarīt arī tad, ja tiek atvēlēts nepietiekams finansējums. Esam izdarījuši veselu virkni pasākumu, lai nedzītu pacientus vēl dziļāk maksas sektorā,” atzina Belēvičs.
Ministrs neuzskata, ka viņam bijušas kādas neveiksmes, kādas kļūdas.
G. Belēvičs: “Es faktiski tādas neveiksmes nesaskatu sekojošu iemeslu dēļ – esmu tajā pārliecībā, ka nav jāuzvar katrā kautiņā, ir jāuzvar karā. Ja mums ar pirmo piegājienu kaut kas nav izdevies, bet, ja esam pārliecināti par lietu pareizo virzību, mēs ar neatlaidību virzīsimies uz priekšu.
Vērotājs no malas par neveiksmi varētu uzskatīt priekšlikumu reorganizēt Zāļu valsts aģentūru. Jāņem vērā to struktūru intereses, kuriem tiek ņemts kaut kas nost. No zāļu cenu pazemināšanas iegūs Latvijas valsts, bet zāļu ražotājiem tas būs peļņas atrāvums, tāpēc viņi iebilst pret visiem tiesību aktiem, kas rezultētos zāļu cenu pazemināšanā. Tas neiet tik vienkārši uz priekšu, bet mēs neatlaidīsimies. Ļoti svarīgi būs tas, kādu politiku īstenos Zāļu valsts aģentūras jaunā vadība. Tā uzticēta pieredzējušam profesionālim Svenam Henkuzenam.”
Stundu garajā labo darbu izklāstā kā pirmais tika pieminēts atteikšanās no ārpakalpojuma piesaistes neatliekamās medicīniskās palīdzības transporta nodrošināšanā. Plānots, ka šogad valsts budžetā ietaupīsies 890 000 eiro, bet katru nākamo gadu vairāk nekā miljons eiro.
