Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
16. decembris, 2013
Drukāt

Nēģis cienīts arī akmens laikmetā (1)

Foto - Valdis BērziņšFoto - Valdis Bērziņš

Kaula naža spals tuvplānā.

Pētot Ventspils novada Ziru pagastā Užavas upē pirms dažiem gadiem uzieto akmens laikmeta kaula nazi ar skulpturāli veidotu spalu, arheologi nākuši pie secinājuma, ka nazis ir nēģa atveidojums.

Baltijas jūras reģionā atradums kļūst unikāls kā vienīgais atpazītais šī zivveidīgā dzīvnieka attēlojums no aizvēsturiskiem laikiem, norāda LU Latvijas vēstures institūta pētnieks Valdis Bērziņš.

Nazi Užavas upē pie Sises ciema atrada vietējais iedzīvotājs un arheoloģijas interesents Aivars Priedoliņš. Patlaban priekšmets glabājas Ventspils muzejā, un tā vecums varētu būt ap 8000 gadu. Tas atbilst vidējā akmens laikmeta beigām un vēlā akmens laikmeta sākumam. Nazis ir 22 cm garš. Spals veidots kā shematiska nēģa plakanskulptūra. Sākumā arheologi domājuši, ka senais cilvēks tā attēlojis čūsku. Taču, papētot rūpīgāk, nepārprotamie žaunu robiņi – septiņi gar vienu un deviņi gar otru spala gala malu, kā arī švīkājumi tur, kur jāatrodas nēģa mutes piltuves robotajai malai, likuši atskārst ko citu. Baltijas jūras reģionā arī agrāk atrasti dažādi kaulā un ragā izgriezti cilvēku un dzīvnieku tēli, taču šis nēģa atveids ir vienīgais zināmais. “Faktiski šis ir arī viens no ļoti nedaudzajiem akmens laikmeta mākslas priekšmetiem Rietumlatvijā, kaut Austrumlatvijā tādu ir samērā daudz,” norāda Valdis Bērziņš. Par priekšmeta praktisko lietojumu viņš spriež, ka nazi varēja lietot zivju atzvīņošanai vai konkrēti nēģa gļotu slāņa notīrīšanai. Par šādām funkcijām liecina naža forma, noapaļotais gals un švīkas asmens daļā.

Nēģiem, kas dzīvojuši ūdeņos jau ledus laikmetā, pēc loģikas arī akmens laikmetā vajadzēja būt nozīmīgam senā cilvēka pārtikas resursam. Tomēr nēģim ir tikai skrimšļi, nevis kauli, kas varētu saglabāties, tāpēc arheoloģiski pierādīt nēģa esamību sencilvēku ēdienkartē ir gandrīz neiespējami. Šis atradums var kalpot kā netieša liecība. “Parasti jau par senajiem cilvēkiem runā kā par medniekiem – zvejniekiem, bet reāli viņi drīzāk bija zvejnieki – mednieki, jo parasti dzīvoja pie ūdeņiem: ezeriem, upēm, pie upju ietekām vai iztekām,” stāsta arheologs. Zinātniekiem līdz šim izdevies tikai aptuveni noteikt, kur pie Sises Užavas upes apkaimē atradusies akmens laikmeta cilvēku apmetne. Var sacīt, ka senā apmetne atradusies pie upes ietekas Litorīnas jūras Ventspils lagūnā. Dažādi aizvēsturiski priekšmeti Užavā nejauši atrasti jau pirms Otrā pasaules kara. Zīmīgi, ka 60. gados upē senlietas uzgājuši puikas, kas tur meklējuši nēģus. Nēģu migrācija Užavā notiek arī mūsdienās.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. vietējie jūrmalciemu iedzīvotāji stāstija,ka pateica puikām Ko salīdzināt?Tad aizgāja uz upi un piedūra tik cik vajag paēst. vēl 30-40 gadus atpakaļ pateica puikām – aizejiet uz jūrkanti piedurt kādu zuti vakariņām!?

Medību laikā sievietei iešauj kājā (1) Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+