Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. oktobris, 2016
Drukāt

Negodīgs budžets pret nākamajām paaudzēm (3)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Mortens Hansens

Mortens Hansens. Dānis, kurš Latviju sauc par savu zemi. Kurš šeit dzīvo kopš 1993. gada. Kurš nesenajā hokeja spēlē starp Latviju un Dāniju turēja īkšķi par Latvijas izlasi. Kurš Rīgas Ekonomikas augstskolā ir  Ekonomikas departamenta vadītājs. Kurš ir biedrs Fiskālās disciplīnas padomē, kas šodien nāk klajā ar budžeta projekta izvērtējumu. Tāpēc viņam “LA” jautājumi par 2017. gada budžeta projektu.

 

– Lai saprastu, ko mēs šomēnes saņemsim, gribu vaicāt: kas ir labs budžets? Ideāls budžets sabiedrībai?

H. Mortens: – Visticamāk, tāds nekur nepastāv. Viena lieta, kas mūsu politikas veidotājiem jāatceras, ka jebkādi tēriņi budžetā balstās uz nodokļu ieņēmumiem, ko valdība iekasē no manis, no jums, no sabiedrības. Šī nav valdības nauda, bet mūsu. Katram eiro ir jābūt ieguldītam konkrētam mērķim. Labs budžets ir tāds, kurā valdībai ir labs pamatojums katra eiro tērēšanai.

Otrkārt, budžetam ir jābūt ilgtspējīgam. Tas nozīmē, ka ikgadējo valdības izdevumu pārsniegums pār ieņēmumiem nedrīkst būt pārāk liels. Attiecinot šo principu uz mājsaimniecību – jūs varat aizņemties, bet banka jums neļaus aizņemties pārāk daudz.

– Jā, ne vairāk par trešdaļu no algas.

– Jā, tas pats attiecas uz valsti.

– Tikai valstij Eiropas Savienībā atļauts būt parādā daudz vairāk – 60% no iekšzemes kopprodukta.

– Jā, un budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 3%, šajā ziņā skats uz Latvijas budžetu ir labs. Ja arī izdevumi ir lielāki nekā nodokļos iekasētā summa, valsts šobrīd var aizņemties, jo tās kredītreitingi to ļauj. Tomēr jāatceras, ka nevis jūs aizņematies, bet valdība. Un ka šis parāds nākotnē jāatdod, visticamāk, citām amatpersonām – ne tām, kuras aizņēmās. Daži nodokļu maksātāji šodien gūst labumu no papildu tēriņiem, bet citiem nodokļu maksātājiem nākotnē tas būs jānopelna un jāatdod. Jājautā: vai ir godīgi šo parādu uzlikt nākamajām paaudzēm? Jo īpaši, zinot, ka nākotnē nodokļu maksātāju būs skaitliski mazāk. Mana atbilde: tas nav godīgi, un tāds budžets nav ilgtspējīgs.

– Tātad jūs kā ekonomistu nākamā gada valsts budžets neapmierina?

– Es neesmu pilnībā apmierināts ar to. Es saprastu, ja lielākā daļa budžeta pārtēriņa būtu saistīta ar ekonomikas izaugsmes radīšanu nākotnē, nevis tiktu tērēta tērēšanas pēc. Es saprotu, ka vairāk vajag veselības aprūpei un skolotājiem, bet gribu, lai budžets veicinātu ekonomikas izaugsmi, radītu bagātāku sabiedrību. Gribu redzēt nevis vienkāršu naudas tērēšanu, bet gudru budžeta politiku.

– Jūsu galvenais pārmetums, ka budžets neinvestē nākotnes izaugsmē?

– Skaidrs, ka visu budžetu pilnībā nav iespējams ieguldīt nākotnes izaugsmē. Piemēram, pensiju izmaksa nedod izaugsmi, bet ir tikai godīgi tās maksāt. Bet es gribētu redzēt, ka vismaz daļa ieguldījumu arī veselības aprūpē un izglītībā veicinātu ekonomikas izaugsmi. Ne tik vienkāršoti, kā sadakterēt lauztu roku, lai cilvēki varētu strādāt. Veselības aprūpes sistēmai jāpanāk garāks un pilnvērtīgāks mūžs – pārāk agri vīrieši šeit šķiras no dzīves.

– Kā vērtējat to, ka Eiropas Komisija atļāvusi mums budžeta deficīta palielināšanu virs 1% no IKP vēl par 0,13%, kas dod iespēju veselības aprūpei atvēlēt papildus 34 miljonus?

– Fiskālās disciplīnas padomē mēs tam nepiekrītam, un mums ir vairāki argumenti, kāpēc.

– Pat tad, ja par šo papildu naudu tiks veiktas strukturālās reformas veselības aprūpē?

– Jā, valdība ir apsolījusi, ka šīs reformas radīs ekonomisko izaugsmi. Mēs gribētu redzēt, kā tas īstenosies – vai tās radīs izaugsmi vai būs kārtējā tērēšanās tērēšanās pēc. Mēs esam nobažījušies, vai šie tēriņi medicīnai nebūs kā slidena nogāze vēl lielākiem tēriņiem nākotnē. Tāpēc tiem pretī mēs vēlamies redzēt valdības piedāvājumu ienākumu gūšanai, lai nerastos vēl lielāks parāds, ko uzliksim nākamajām paaudzēm.

– Ja atceraties, kad finanšu ministrs bija Andris Vilks, viņš budžetu pa nullēm bija paredzējis šogad, bet 2017. gadā tam vajadzētu būt ar pārpalikumu, lai varētu sākt atdot parādus… Bet vai šī pieeja ir produktīva? Izejot no jūsu sacītā – varbūt var atļauties deficītu kaut par 3%, ja naudu iegulda ceļos. Atmaksāsies ekonomiskajā izaugsmē…

– Jā, varu piekrist, ka, ieguldot infrastruktūrā, varētu veicināt ekonomisko izaugsmi. Bet ar vienu nosacījumu: ja izaugsmē iegulda nodokļu naudu, tad jāplāno lielāki nodokļu ieņēmumi. Fiskālās disciplīnas padomē uzstājam, ka valdībai jāpanāk, lai nodokļos tiktu iekasēta trešdaļa no iekšzemes kopprodukta. Tikai tad varētu atļauties lielākus izdevumus sabiedriskajā sektorā.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Šis ir Lemberga pakalpiņu veidots budžets. Tāpēc nebrīnīsimies.
    Toties socioloģiskās aptaujas liecina, ka Lemberga partijai joprojām uzticas procentuāli visvairāk latviešu. Tātad omulīgajam Ventspils bandītēnam ir visas izredzes ieņirgt par likumu un turpināt nozagt mūsu valsti arī turpmāk.

  2. Nu, 50% nesanāk, bet es uz rokas saņemu 1300 EUR, bet valstij aiziet 1000 EUR. Manuprāt, visam būtu jāpietiek.

  3. Nav ko piebilst, bet vai kāds politiķis jebkad ieklausīsies šādos gudros padomos?

Draugiem Facebook Twitter Google+