Laukos
Mežsaimniecība

Kurš diktē noteikumus? Meža īpašniekiem neļauj saimniekot efektīvi 0


Artis Vaivods
Artis Vaivods
Foto – Valdis Semjonovs

Nevalstisko organizāciju prasību, cērtot galveno cirti, tagadējo piecu koku vietā atstāt uz katru hektāru 30 augošus kokus, meža īpašnieki vērtē kā nesamērīgu, kas radīs zaudējumus  800 – 1000 eiro/ha. Kopš 2000. gada, atstājot piecus kokus uz ha, meža īpašnieki dabas aizsardzībā jau ieguldījuši 40 miljonus eiro.

Zaļie vēlas lielas nodevas

Artis Vaivods: Es dzīvoju un strādāju Latgales laukos, bet zaļie, kas dzīvo Rīgā, diktē noteikumus, kas un kā man jādara. Vai tas ir loģiski? Saimniekojam kopā ar dēlu Kasparu. Pērkam neizmantotās lauksaimniecības zemes, izcirtumus, arī nomājam lauksaimniecības zemi. Kur izdevīgi sēt graudus, tur tīrām apaugumu nost un aram augšā. Kur zeme sējumiem nav piemērota, tur stādām mežu. Es ņemos ar mežkopību, un man pieder SIA “Muns mežs”, bet dēlam, kurš pabeidzis Rēzeknes Augstskolas Mehatronikas fakultāti, pieder SIA “Muns lauks”. Kopā apsaimniekojam ap 370 ha zemes, no kuriem mežs apmēram 165 ha. Mežam atliek vakara stundas un brīvdienas.

Pirmās eglītes atgūtajā zemē iestādīju jau deviņdesmito gadu pašā sākumā. Tagad tur aug deviņpadsmit gadus veca bērzu audze. Ar Eiropas atbalstu esmu veicis atzarošanu, vēl paretināšu un domāju, ka 45 gados tur būs finierkluči. Nekādi septiņdesmit gadi nebūs jāgaida. Pirmais nogrieznis jau tagad der finierim. Ar intensīvu audzēšanu es 45 gados varu izaudzēt koku un zāģēt to nost. Cilvēki, kuri neizprot mežsaimniecību, meža ciršanu uzskata par ko sliktu. Taču mežs nebeidzas, bet sākas no jauna, jo nocirsto koku vietā tiek iestādīti jauni kociņi.

Pirmo mežu iestādīju, kad man bija 20 gadu. Tagad man ir piecdesmit un es varētu ievākt pirmo ražu, bet daļu no tās, es uzskatu – zaļais terors – man grib vienkārši nolaupīt. Atstājot 30 kokus uz hekt­āru, skuju koku un bērzu audzēs sapūšanai atstāsim gandrīz 1000 eiro. Es varu atstāt nenogrieztus kaut 100 kokus, bet tad lūdzu kompensējiet neiegūtās koksnes vērtību!

Mežu var izaudzēt ātrāk

Tagad visi runā par inovācijām, darba ražīgumu. Bet meža nozarē? Mums ir noteikti tādi diametri un ciršanas vecumi, ka pēc koku audzēšanas caurmēra un ilguma atpaliekam no visām blakus esošajām valstīm. Taču mēs varam izaudzēt ātrāk – izmantojot labāku stādāmo materiālu, laikus retinot, arī klimats kļūst siltāks. Egli varētu audzēt nevis astoņdesmit gadus, bet piecdesmit un iegūt vairākas ražas, jo koks intensīvāk aug tieši savas dzīves pirmajā pusē. Pārstrādes rūpniecībai resnie baļķi vairs nav vajadzīgi. Kāda ir cena par baļķi modernajās zāģētavās? Līdz 26 – 28 cm diametrā cipars ir liels, bet, tikko tam pāri, cena par baļķi samazinās. Reti kur vairs vajadzīgas lielās dimensijas, tagad par skuju kokiem labi maksā, jau sākot no diametra 11 cm. Viss tiek sagriezts un salīmēts un nav vairs jāgaida simt gadi. Tā dara somi un zviedri, igauņi arī uz to iet. Bet pie mums joprojām vidējo caurmēru aprēķina pēc ļoti sarežģītas tabulas, kur vērā ņem bonitāti un koku sugu. Jādomā, lai nosacījumi visām bonitātēm būtu vienādi, tad nebūs arī šmaukšanās, kad meža īpašnieks, pasūtot jaunu inventarizāciju, mēģina bonitātes mainīt.

Nevalstiskās organizācijas vēlas, lai meža īpašnieki visu laiku uzturētu 30% platību, kurās ir par 50 gadiem vecākas baltalkšņu un par 70 gadiem vecākas skuju koku audzes. Tas ir dīvaini vēl jo vairāk tāpēc, ka meža politika vērsta uz mūsu galvenā resursa – zemes – efektīvu izmantošanu un par pāraugušo balt­alkšņu nomaiņu pret vērtīgākām sugām tiek maksāta ES fondu nauda.

Man pieder mežs arī Rāznas nacionālajā dabas parkā. Tur nedrīkst stādīt plantāciju mežus un nedrīkst cirst par vienu hekt­āru lielāku kailcirti. Un kas tur notiek? Meža īpašnieki sadala savus īpašumus 1 ha lielās šņorītēs un cērt, ik pēc laika atkal mežā atgriežoties ar visu tehniku. Kāds tur vairs klusums? Nepārtraukta burzīšanās un nemiers. Tad jau labāk nocirstu, atjaunotu un gadus 30 – 40 būtu miers.
Vairāk par šo tematu lasiet šeit

LA.lv
LE
LETA
Laukos
“Rīgas dzirnavniekam” pērn neliels apgrozījuma kritums
1 diena
LE
LETA
Laukos
Mājražotāju kooperatīviem plāno atļaut pretendēt uz ES un valsts atbalstu
1 diena
LE
LETA
Laukos
Rīgā novembra beigās notiks kaņepju nozares konference
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Latvijā
Dāvana Latvijai – 1000 kilometri. Māris Baltais sāka skriet, aizejot pensijā 1
7 stundas
"V
"Mājas Viesis"
Latvijā
Imants Lancmanis: Guvis piepildījumu karjerā un ģimenē, cilvēks var sākt domāt par valsti 2
9 stundas
IP
Ilze Pētersone
Latvijā
Latvijas vēsture pirms valsts dibināšanas 18 jautājumi un atbildes
1 diena
LE
LETA
Latvijā
Politiķi faktiski vienojušies par Saeimas komisiju vadību
4 stundas
AT
Andris Tiļļa
Latvijā
Ģimenē klusēšana nav zelts! Atziņas no pāriem, kas gredzenus mijuši 18. novembrī
8 stundas