Latvijā
Politika

Diskutējot par nepilsoņu bērniem, “Saskaņa” nodod sveicienus prezidentam “par solījumu pildīšanu”0

Foto: Edijs Pālens/LETA

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa iniciatīvai izbeigt nepilsoņa statusa piešķiršanu bērniem varētu būt Saeimas vairākuma atbalsts, liecina Pilsonības komisijas atbalsts iniciatīvai trešdien.

Pilsonības likums tagad paredz, ka nepilsoņu bērniem ir tiesības iegūt Latvijas pilsonību, ja viens no vecākiem izsaka šādu gribu.

Tas bija viens no argumentiem, uz kuru atsaucās Jaunās konservatīvas partijas (JKP) un Nacionālās apvienības (NA) deputāti, kas neatbalstīs automātisku pilsonības piešķiršanu.

“Latvijas pilsonība nav nekāda dāvana,” uzskata Ritvars Jansons (NA). Pēc Dagmāras Beitneres-Le Gallas (JKP) domām, pilsonība vēl nenozīmē lojalitāti Latvijai, ko varēja redzēt referendumā par otru valsts valodu un 9. maijā.

Valsts prezidents likumprojektu “Par nepilsoņu statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem” Saeimā iesniedza atkārtoti. Tā pieņemšanai 12. Saeimā nebija atbalsta. Projekts paredz, ka nepilsoņu statusa piešķiršana tiks izbeigta pēc 2020. gada 1. janvāra dzimušajiem bērniem, kurus atzīs par Latvijas pilsoņiem, ja vien bērna vecāki nav vienojušies par citas valsts pilsonības piešķiršanu bērnam un viņš nav citas valsts pilsonis.

Pērn dzimuši 25 nepilsoņu bērni. Valsts prezidenta padomnieks Jānis Pleps Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdē trešdien atgādināja, ka 90. gadu sākumā nepilsoņu statusu paredzēja tikai uz pārejas periodu, kamēr personas iegūst Latvijas vai citas valsts pilsonību.

Mērķis esot izbeigt nepilsoņa statusa piešķiršanu, kas tiek rosināts speciālā likumā, nevis kā grozījumi Pilsonības likumā.

Par to neizpratnē bija Jānis Iesalnieks (NA), norādot, ka Pilsonības likumā jau ir normas, kas regulē šo jautājumu. Tur arī sacīts, ka runa ir par “Latvijā dzimušajiem nepilsoņu bērniem”, bet īpašajā likumprojektā šā termina vairs neesot, ko varot tulkot kā jaunā regulējuma attiecināšanu arī uz citā valstī dzimušajiem nepilsoņu bērniem.

J. Pleps paskaidroja, ka iespēju kādu jautājumu regulēt ar speciālu likumu Saeima arī iepriekš esot daudzkārt izmantojusi. Taču viņa teiktais, lai “neatvērtu citus jautājumus”, liek domāt, ka Pilsonības likuma grozījumi varētu apaugt ar priekšlikumiem un šis jautājums “iestrēgtu”.

Nepieciešamību izbeigt nepilsoņu statusa piešķiršanu sēdē pamatoja arī Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (“Jaunā Vienotība”) un tiesībsargs Juris Jansons, atsaucoties uz vairākām starptautisko cilvēktiesību institūciju rekomendācijām.

J. Jansons minēja, ka vairāki tiesību akti garantē bērnu tiesības uz pilsonības iegūšanu, ko valstij ir pienākums nodrošināt. Šie argumenti nepārliecināja JKP un NA deputātus. D. Beitnerei-Le Gallai esot jautājums, cik veci ir jaundzimušo nepilsoņu bērnu vecāki un kāpēc viņi nav vēlējušies iegūt pilsonību.

Taču vairākums frakciju pārstāvju atbalsta prezidenta iniciatīvu. Artūrs Toms Plešs (“A/P”) uzsvēra, ka “Attīstībai/Par” jau pirms vēlēšanām šo jautājumu minējusi kā svarīgu, uzskatot, ka būtu jārosina diskusija arī par nepilsoņu statusa atcelšanu visiem bērniem līdz 15 gadu vecumam. Tie varētu būt aptuveni 3000 bērni.

Par šo projektu balsos arī “Saskaņa”, tās deputāte Evija Papule aicināja Valsts prezidenta kancelejas pārstāvi “nodot sveicienus Valsts prezidentam par doto solījumu pildīšanu”.

Saistītie raksti

Tas atsauca atmiņā R. Vējoņa ievēlēšanu, kas gan notika aizklāti, bet 2015. gada vasarā kuluāros runāja, ka “Saskaņa” atbalstījusi R. Vējoni, uzticoties viņa solījumiem.

“Var tikai izteikt nožēlu, ka Valsts prezidents pilda vienai partijai dotos solījumus,” uz teikto reaģēja D. Beitnere-Le Galla.

Valsts prezidenta padomnieks J. Pleps sacīja, ka te neesot jārunā par kādas partijas, bet gan par valsts interesēm.

LA.lv