Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
10. decembris, 2015
Drukāt

Negribējām kļūt par otru “Trikātu”. Saruna ar piensaimnieku Māri Petrēvicu (12)

Foto - Valdis SemjonovsFoto - Valdis Semjonovs

Piensaimnieku kooperatīva “Dzēse” vadītājs Māris Petrēvics, viens no kopējās piena pārstrādes rūpnīcas idejas autoriem, aicina visus Latvijas piena ražotājus, kas nedomā likvidēt ganāmpulkus un prasīt kompensācijas, vienoties darbam Latvijas pienā.

– Savulaik, kad rūpnīca tikko sāka darbu, pārējie pārstrādātāji bija spiesti paaugstināt maksu par pienu. Vai tagad Latvijas piena vājums nav viens no iemesliem tik zemai piena iepirkuma cenai? Uz kurieni “Dzēse” šobrīd ved pienu – uz Latvijas pienu vai Lietuvu?

– Rūpnīca tika celta ar mērķi stabilizēt iepirkuma cenas Latvijas un Baltijas tirgū. Mēs nekad kā īpašnieki neesam domājuši vai cerējuši ietekmēt Eiropas vai pasaules cenas. Kad 2014. gada aprīlī sākās krīze (tā nesākās, kā tagad daudzi saka, 2014. gada septembrī, bet gan piecus mēnešus agrāk), rūpnīca nekādā veidā nevarēja ietekmēt globālās cenas. Tad mums sākās ļoti smagi laiki.

Ir lieki tagad pārmest, ka visu likām uz vienas, tas ir, industriālo produktu, kārts. Ko tad mums vajadzēja ražot? Industriālais produkts ir nauda uzreiz, savukārt siers ir ilgtermiņa produkts. Nevajag brīnīties, ka ar savu zīmola sieru šobrīd neesam visā Eiropas tirgū. Mums bija dots ne vairāk, ne mazāk kā pusotrs gads, kad sākās krīze. Taču šodien par spīti grūtībām vienalga turpinām ražot zīmola sieru un iekarot ar to tirgu.

“Dzēsei” ir ilggadēji sadarbības partneri Lietuvā – “Pieno žvaigždes”. Tā ir laba sadarbība, arī visu rūpnīcas celtniecības laiku mēs ar viņiem strādājām. Savai rūpnīcai mēs neko daudz nevaram iedot, jo patiešām cena ir svarīga.

Tas ir vienkāršots priekšstats – ka mēs savai rūpnīcai nedodam pienu. Vai vajag vēl vienu “Trikātas” variantu? Taču rūpnīca nekādā gadījumā nav kļūda. Mums vienkārši pietrūka dvašas, pietrūka ekonomiskā spēka.

Es varu nosaukt trīs pamatkļūdas. Pirmā – piena ražotāju nespēja apsēsties pie viena sarunu galda. Pārējie tikai noskatījās, kā mēs trīs – “Trikāta”, “Dzēse” un “Piena partneri” – cīnījāmies. Rūpnīca ir celta visu Latvijas piena ražotāju vajadzībām, bet pārējie, kā jau normāli latvieši, joprojām stāv malā un noskatās notiekošajā. Savstarpējā vienotība grūtos laikos tā arī izpalika.

Otrais – valsts attieksme. Valsts krīzes situācijā nespēja atbrīvot rūpnīcu no garantijas maksas. Es nerunāju par kredītprocentiem, bet gan par to, ka valsts par to, ka garantēja, turpināja ņemt no mums katru mēnesi vairākus desmitus tūkstošus eiro, tādējādi ar vienu roku gremdējot to, ko pati garantējusi.

Ja valsts nebūtu piensaimniekus ar putām uz lūpām mudinājusi ņemt kredītus un modernizēties, varētu teikt, ka tā ir mūsu izvēle. Taču valsts tieši pretēji mudināja, veicināja, pasludināja piena nozari par prioritāti, līdz ar to valstij zināmā mērā ir jāuzņemas atbildība par nozarē notiekošo. Šajā brīdī valsts nevarētu pamukt malā, sakot, kā gribat, tā dariet. Ir jābūt arī valsts atbildībai, tāpat kā mēs tagad esam atbildīgi par Latvijas pienu. Es biju viens no rūpnīcas būvniecības idejas autoriem. Es, protams, nevaru neko no maka samaksāt, bet es cīnīšos līdz pēdējam, lai rūpnīca strādātu. Valstij par piena nozari vajadzētu iestāties līdzīgās pozīcijās. Runa ir par atbildībām.

Trešais – bankas. Lai gan pēdējā laikā par šo faktoru īsti vairs nevar runāt. SEB banka rudenī iedeva pamatsummas atmaksas pagarinājumu. Skaidrs, ka neviena banka papildu naudu tik smagā situācijā rūpnīcai nedos. Lai rūpnīca varētu strādāt, tai trūkst apgrozāmo līdzekļu.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Ja Petrēvics būtu Goda vīrs, viņš atkāptos no kooperatīva vadības, jo diskreditējis ideju ar savu rīcību.

  2. Māris pārmet latviešiem, bet tieši viņam daudzi neuzticas un ne bez iemesla. Trikāta nav vienīgie, kas sadarbībā ar Petrēvicu pazaudējuši, jo atļāvās muļķību – uzticērjās viņam

  3. Galvenais,ka siers no mūsu piena iztirgots,bet kur nauda?

  4. Dzēse tik dzesē muti,bet pats jau sen galvu kā strauss zemē iebāzis.Kamēr mēs Trikātas biedri centāmies dot Latvijas pienam pienu ,Dzēse jau sen aizlaidās,ka papēži vien cilājas.Mēs Trikātas zemnieki esam bez naudas un sava kop. kurš bija daudzsološs.Nu izputināja mūs Latvijas piens un valsts kā arī tur tie lielie bazunētāji.Mūsu naudiņa ir tur tūkstošos euro un mūsu parādus neviens netaisās atmaksāt.Līdz ar to mēs citiem parādā.Kaut kādi tur kreditori mūs iedzina vēl lielākā tupikā.Kāds tas zemnieku kop.ja mums tur nebija teikšanas.Tik lai mūs apzagtu.Dūklavs tāpat kā dzēse dzesē muti.Platību maksājumi apcirpti un nekāds dižais atbalsts nav bijis.Sadalot tos miljoniņus tur tik kapeikas sanāca salīdzinot ar to kas mums nozagts.Bet kuram tad uztrauc tāds niecība kā zemnieks.Galvenais viņiem pacelt algas.

    • Nē, nu bezkaunības kalngals. Valsts tev uzsauca rūpnīcu, deva garantijas, maksāja subsīdijas – un nav kauna vēl rakstīt, ka valsts viņu izputināja!!! Es ceru, ka tu izputēsi un pēc gada raustīsi burkānus Īrijā, nepateicīgā mka.

  5. ‘Piena partneri”pirmie aizlaidās.”Dzēse”pienu uz rūpnīcu sen neved.Mēs ”Trikātas” biedri,kā muļķi vedām pienu uz rūpnīcu.Tagad kooperatīvs bankrotē,lielākā daļa biedru ir bez naudas-nezinām,kā rēķinus samaksāt.Labāk to galvojumu valsts nebūtu devusi.

  6. ‘Piena partneri”pirmie aizlaidās.”Dzēse”pienu uz rūpnīcu sen neved.Mēs ”Trikātas” biedri,kā muļķi vedām pienu uz rūpnīcu.Tagad kooperatīvs bankrotē,lielākā daļa biedru ir bez naudas-nezinām,kā rēķinus samaksāt.Labāk to galvojumu valsts nebūtu devusi.

  7. Kādreiz “Preiļu siera” galvenais akcionārs J.Šņepsts brīdināja un lūdza Dombrovska valdību nepieļaut vēl vienu lielu ekonomiska raksturu kļūdu un valsts galvotu daudzmiljonu kredītu tagadējiem neveiksminiekiem nepiešķirt. Taču Dombrovskis izrādījās stiprāks tad un jo īpaši tagad. Politologi tikai nepārtraukti runā, ka tā Dombrovska valdība bijusi visgudrākā….Šausmas!
    Mierinu labsirdīgos – visi tie neveiksminieki PERSONĪGI ir veiksminieki.

  8. Tā bija vislielākā KĻŪDA un APLAMĪBA celt Latvijas piens rūpnīcu!
    Un daža laba AMBĪCIJAS izlikties gudrākam nekā ir patiesībā!
    Par to, ka tas “projekts” labi nebeigsies, brīdināja PROFESIONĀĻI piena nozarē …
    Bet redz kā iznācis (citi izrādās vainīgi!) nu gluži kā tam sliktajam dejotājam ar tiem personīgajiem pautiem, kas traucējuši…

    • Un tu, ..-PROFESIONĀLIS,protams, naktis
      negulēji, lai tikai veikalā būtu AUGSTĀKAS cenas, bet
      sīkzemnieks vēl PIEMAKSĀTU !!!
      Šitādi .. te spamo dienu un nakti …
      Laikam no KREMĻA propagandas budžeta barojas …

  9. Jānis Labrencis (seniors) Atbildēt

    Ir viena ļoti vienkārša ekonomiks pamatprasība, lai ražotu, vienalga ko, ir nepieciešama labvēlīga nodokļu politika un produkcijas realizācijas iespējas. Mums nav neviens ne otrs! Sen ir pierādījies, ka ar PVN ražošanu nevar attīstīt. Polijā svaigpienam PVN nav, jaunās laukstehnikas iegādei nav un jau poļi dzīvo labāk. Piemērojamākais nodoklis ražošanas attītībai ir peļņas nodoklis vai UIN. Pienu realizējot tikai caur lielveikaliem, uzvārās tikai tie, bet zemniekam jāpaliek bešā. Zivs sākot pūt no galvas. Tagad galva ir sapujuse un jāsāk pūt visai valstij.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (1)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā?ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+