Kultūra
Kultūrpolitika

Diāna Jance: Negribētie kaimiņu svētki2


Diāna Jance
Diāna Jance
Diāna Jance

Pagājušās nedēļas nogalē, sestdien, saule pie mums lēca 7.50 no rīta un rietēja 17.26 vakarā. 2019. gada 16. februāra diena bija ļoti skaista un saulaina, un pirmo reizi, kopš Latvijā veikti laika novērojumi, temperatūra puteņu mēnesī pakāpās virs +13 grādiem.

Dažādi Latvijas mediji vakara gaitā par vienu no dienas svarīgākajiem notikumiem akcentēja faktu, ka Eirovīzijas starptautiskajā dziesmu konkursā Izraēlas pilsētā Telavivā mūsu valsti šogad pārstāvēs duets “Carousel” ar dziesmu “That Night”, kas uzvarēja Latvijas Televīzijas rīkotajā konkursā “Supernova 2019”. Protams, izskanēja vēl daudzi citi visā pasaulē svarīgi notikumi – gan politikā, gan sportā, gan kultūrā.

Rūpīgi pārmeklējot, 16. februāra latviskajās tvitera ziņās varēja saskaitīt, ka pavisam kopā septiņi tvītotāji bija lietojuši tēmturi #Lietuva101. Ar cieņu izlasīju mūsu valsts Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa apsveikumu kaimiņu premjeram un visai valstij – gan lietuviski, gan latviski.

Arī Latvijas Valsts prezidents kaimiņu sveikšanai bija izmantojis iespēju sazināties ar tvitera starpniecību. Tas tad, liekas, šogad arī viss. Protams, pagājušajā gadā, svinot Baltijas valstu simtgades visa gada garumā, notika daudz kopīgu koncertu, izstāžu un sarīkojumu.

Atskatoties vēsturē, jāsecina, ka savulaik situācija ir bijusi pavisam savādāka. Virtuāli šķirstot vecos laikrakstus vietnē “periodika.lv”, pamanu, ka pirms Otrā pasaules kara katru gadu gandrīz ikvienā galvaspilsētas laikrakstā un reģionālo avīžu rakstos februārī pieminētas un godinātas abas kaimiņu valstis un to valsts svētki.

Piemēram, 1937. gadā R. Lazdiņš “Madonas Ziņās” rakstījis: “… mazās valstis tikai savienībā ar sev līdzīgām un radniecīgām valstīm var vislabāk nodrošināt un pasargāt savu neatkarību…” To laiku skolēni atceras, ka kaimiņvalstu himnu vārdi bijuši jāmācās no galvas gan igauniski, gan lietuviski, un svētku rīts esot sācies ar Latvijas, Lietuvas vai Igaunijas himnas dziedāšanu.

Starp citu, senie avīžu raksti liecina arī par Lietuvas un Igaunijas valsts svētku svinībām Latvijas armijas vienībās. Pēc Otrā pasaules kara katru februāri Igaunijas un Lietuvas valsts svētkus turpināja godināt arī latvieši dažādās trimdas zemēs.

Pagājušajā gadā mūsu valsts simtgades svētku nedēļā igauņu draugi, priecīgi sveikdami Latviju, stāstīja: ”

Pie mums tik daudz runā par jūsu valsts simtgadi, ka paliek iespaids, it kā šobrīd dzīvojam pavisam latviskā kultūrtelpā.

Vai februārī Latvijā tikpat daudz dzirdēja izskanam Igaunijas vārdu?” Somijas lielākais laikraksts “Helsingin Sanomat”, godinot Igauniju simtajā dzimšanas dienā, kaimiņvalstij pat esot veltījis gandrīz visu 24. februāra laikraksta numuru!

Nebija viegli uz šo draudzīgo jautājumu atbildēt tikpat pozitīvi. Mēģināju neveiklo situāciju pielabot ar priecīgu paziņojumu par apgādā “Neputns” nupat izdoto igauņu tautas eposa “Kalevdēls” jauno Guntara Godiņa atdzejojumu (mūsu “Lāčplēsis” –”Karutapja” – igauniski ir iznācis tikai vienreiz – 1979. gadā. – D. J.) un jau februārī apgādā “Latvijas Mediji” klajā laisto Sepo Zeterberga plašo “Igaunijas vēsturi”.

Saistītie raksti

2019. gada 24. februārī Latvijā saule lēks pulksten 7.30. Aptuveni 300 kilometru attālumā no Rīgas pils Svētā gara tornī plīvojošā Latvijas karoga, iedomātā lidojumā šķērsojot divu draudzīgu valstu robežu, Tallinas Domkalnā atrodas viens no nozīmīgākajiem brīvās Igaunijas valstiskuma simboliem – Garā Hermaņa tornis.

Valsts karogs tornī pirmo reizi tika uzvilkts 1918. gada 12. decembrī, bet pēc padomju okupācijas beigām tas no jauna uzvijās torņa smailē 1989. gada 24. februārī. Arī Igaunijas Republikas 101. dzimšanas dienā, saulei lecot un valsts himnai skanot, pulksten 7.33 tornī uzvīsies neatkarīgās Igaunijas zili-melni-baltais karogs. Vai Latvijas mediji šai dienā palīdzēs mūsu tautai atcerēties Igauniju un kaimiņu lielos svētkus?

LA.lv