Mobilā versija
Brīdinājums +19.4°C
Maksis, Maksims, Raivis, Raivo
Svētdiena, 28. maijs, 2017
11. septembris, 2015
Drukāt

Kāpēc advokāti nevēlas kļūt par valsts amatpersonām? (2)

Foto - LETAFoto - LETA

Saeima vakar galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā”, nosakot ierobežojumus maksātnespējas administratoriem, kuri ar jauno gadu kļūs par valsts amatpersonām. Aptuveni puse no 300 maksātnespējas administratoriem ir arī zvērināti advokāti, un viņiem valsts amatpersonas statuss nozīmēs valsts iestādēm sniegt informāciju ne tikai par maksātnespējas procesiem, bet arī ziņas par visiem advokātu darījumu partneriem. Tas radījis iebildumus advokātu aprindās. Tiesa, valsts amatpersonas kontrolējošais Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs norāda, ka gan administratoriem, gan advokātiem ir bijis pietiekami laika sagatavoties, lai pildītu valsts amatpersonu saistības un vienlaikus nepārkāptu saistības, ko šīm profesijām uzliek citi likumi. Pretestība valsts amatpersonas statusam bijusi arī no to maksātnespējas administratoru puses, kuri nav advokāti.

 

Andris Rukmanis, zvērināts advokāts, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes loceklis: “Advokātu konfidencialitātes pamatprincipi nav savienojami ar valsts atklātības principu. Tās ir pilnīgi dažādas lietas. Likums jau līdz šim noteica kārtību, kādā advokātiem jāsniedz informācija par klientiem, bet paredzētās izmaiņas pārkāps informācijas neizpaužamību. Lai arī dati par klientiem būs jānorāda deklarācijas slēgtajā daļā, jebkura tiesībsargājošā iestāde tiem brīvi piekļūs. Mēs nebaidāmies no informācijas izpaušanas, baidāmies no tā, ka tiks aizskartas cilvēka tiesības. Noskaidrosim starptautisko advokātu organizāciju viedokli šajā lietā. Iespējams, vērsīsimies Eiropas cilvēktiesību tiesā.”

 

Foto - LETAFoto - LETA

Guna Kaminska, zvērināta advokāte, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vietniece: “Runa ir par to, ka amatpersonu deklarācija sastāv no publiskas un slēgtas daļas. Slēgtajā daļā jānorāda savi partneri, kas advokāta gadījumā ir viņa klienti. Tas ir pretēji jebkurai prasībai par advokāta pienākumu nodrošināt klienta konfidencialitāti. Šobrīd advokātam ir aizliegts strādāt valsts institūcijās. Ar likuma izmaiņām valsts maksātnespējas administratorus padara par tās kalpiem, piemirstot, ka atsevišķās lietās var rasties situācija, kad jānostājas pret valsti. Savukārt valsts amatpersonas to nedrīkst darīt.”

 

 

 

 

 

Foto - LETAFoto - LETA

Jānis Muižnieks, zvērināts advokāts: “Advokāts nav amatpersona, jo viņš nepieņem nekādus valstiskus lēmumus. Šajā gadījumā būtu jānodala maksātnespējas administratori un advokāti. Ja advokāts nevarētu būt maksātnespējas administrators un otrādi, tas būtu loģiski. Šobrīd tas ir iespējams, bet uzņēmējdarbība ir brīva darbība peļņas nolūkos. Par administratoriem klīst dažādas runas, bet negribu spriest – viņi ir balti vai melni, bet vēlme advokātu padarīt par valsts amatpersonu ir ačgārna. Pienākums izpaust savu klientu informāciju nav pieņemams. Ja šim likumam ir cēlonis, tad viss ir kārtībā, bet izskatās, ka te notiek cīņa ar sekām. Vispirms jāsaprot, kāds ir mērķis, un tad jālemj, kā to sasniegt. Šobrīd šīs darbības īsti neatbilst demokrātiskas valsts pamatprincipiem.”

 

 

 

 

flinters_2

Gatis Flinters, advokātu biroja “Borenius” zvērināts advokāts: “Vēl jādiskutē, vai šis ir saprātīgākais veids, kā panākt maksātnespējas administratoru uzraudzību. Veidojas ideoloģiska pretruna, jo likumā ietverts, ka advokātam, pārstāvot klientu, jābūt neatkarīgam. Kad notiks tiesvedība pret valsti, klienti teiks, ka advokāts nav objektīvs, jo kā valsts amatpersona pārstāv arī valsti. Ja šo lēmumu apstrīdēs Satversmes tiesā, ko, visticamāk, darīs, tad Konstitucionālā tiesa vērtēs, vai attiecīgais lēmums ir samērīgs, vai likumdevējs izvēlējies pareizo risinājumu. Ja advokātam būs jānorāda visa informācija, arī tā, kas nav saistīta ar maksātnespēju, rodas jautājums, vai advokāts var nodrošināt klienta informācijas konfidencialitāti, kas ir obligāta prasība.”

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Zvērināti tiesu izpildītāji un zvērināti notāri arī ir valsts amatpersonām pielīdzinātas personas, un valsts amatpersonas deklarācija viņiem nav jānorāda savi klienti!!!!
    Tā kā advokāti speciāli taisa ”CIRKU”!!!!

  2. Advokāti varēs izvēlēties būt tikai advokāta vai tikai maksātspējas adminstratoriem… Un nav ko cepties

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Nodokļu reformas ēnā

Nevienlīdzības plaisa pletīsies vēl?

Eiropas Komisija šonedēļ publiskojusi atzinumu par Latvijas plānotajām nodokļu reformām, norādot arī uz nepilnībām. Citstarp EK aizrāda Latvijas valdībai, ka pārāk maz tiekot darīts, lai samazinātu ienākumu nevienlīdzību un pārliktu nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu, nekustamo īpašumu un kapitālu. Izskan arī viedokļi, ka no nodokļu izmaiņām lielāku labumu gūs uzņēmēji, arī mājsaimniecības ar vidējiem un lieliem ienākumiem, bet ne mazturīgie. Iepriekš arī Pasaules banka aicinājusi Latvijas valdību ieviest progresīvo iedzīvotāju ienākuma nodokli, lai mazinātu plaisu starp bagātajiem un trūcīgajiem Latvijā. Bankas speciālisti izstrādājuši konkrētu piedāvājumu, kur nodokļu slogs mazo algu saņēmējiem būtu mazāks nekā turīgākajiem iedzīvotājiem. Tomēr šie ieteikumi netiek ņemti vērā, jo esot politiski grūti īstenojami.

Vai atbalstāt obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu?
Māris Antonevičs: Nevari vairs izturēt? Ej balsot! (11)Vēlēšanu iecirknis nav Pelnrušķītes balle, kur meklē īsto un vienīgo, tā ir vieta, kur paust savu politisko nostāju
Māris Zanders: Nomenklatūras psiholoģija nav mainījusies (10)Pārdomas pēc Aivara Lemberga parādīšanās vairākās 
pirmsvēlēšanu debatēs
Uldis Rutkaste: Nodokļu reforma jāturpina! (4)Budžeta deficīts nodokļu pārmaiņu rezultātā nebūs tik augsts, kā lēš Eiropas Komisija.
Draugiem Facebook Twitter Google+