Negūstot cerēto finansiālo atbalstu no IZM, mazpulki vēršas pie ZM 0
Latvijas mazpulki vairs necer rast lielāku finansējumu Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) un nu vēlētos saņemt lielāku finansiālo atbalstu Zemkopības ministrijā.
Piektdien ar zemkopības ministri Laimdotu Straujumu tikās Latvijas mazpulku valdes priekšsēdētāja Randa Medne un atbildīgā sekretāre Ilze Jukņēviča. Tikšanās sākumā ministre saņēma mazpulku audzētus ķiplokus mazpulcēnu izšūtā linu maisiņā. Tēmas, par kurām runāja, arī bija asas kā ķiploki. R. Medne atklāja, ka diemžēl arvien vairāk mazpulku pulciņu vadītāju grasās no šā pienākuma atteikties. Skolotāji, kas vada mazpulkus, nodarbības slēpj aiz nosaukuma “vides pulciņš”. Citādi valsts to neatzīst par interešu izglītību un vadītās nodarbības neapmaksā. Mazpulkiem trūkst finansiāla atbalsta no valsts un bieži vien arī no pašvaldību puses, tā ka mazpulku vadītājiem par nodarbību vadīšanu var maksāt vien 45 latus mēnesī, bet dažkārt naudas trūkst pat šim nelielajam atalgojumam. “It kā jau visi atzīst, ka mazpulki dara labas lietas, mūsu organizācijā bērni iemācās darbam, nākotnei, ģimenei noderīgas lietas, bet tas tiek aizvien mazāk novērtēts,” stāstīja R. Medne. Potenciālo naudas devēju attieksme disharmonē ar to, ka bērni organizācijas vadītājiem stāsta par ļoti daudzām lietām, ko mazpulkos iemācījušies. R. Medne arī novērojusi, ka mazpulcēnos veidojas līdera spējas, reti kurš bijušais mazpulcēns dodas labākas dzīves meklējumos ārpus Latvijas.
IZM, kas ir galvenā atbildīgā par jaunatnes audzināšanu, ik gadu piešķir mazpulkiem no 6000 līdz 10 000 latu, taču šo naudu lielākoties drīkst tērēt tikai konkrētu pasākumu organizēšanai, nevis ikdienas vajadzībām.
Turklāt, organizējot pasākumus, ir ierobežotas iespējas samaksāt organizatoriem. “Iznāk, ka mums ir vairāk, nekā vajag, naudas, lai paēdinātu pasākuma dalībniekus, bet samaksāt organizatoriem vai lektoriem nedrīkstam,” skaidroja R. Medne.
IZM bijusi darba grupa, kas spriedusi, kā atbalstīt nacionāla mēroga jaunatnes organizāciju, taču tā nav spējusi vienoties un pajukusi. “No IZM mēs ne uz ko vairs neceram,” neslēpa R. Medne.
Vienmēr jādomā arī, kur rast naudu biroja telpu izmaksu segšanai. “Dzīvojam no projekta līdz projektam,” sacīja R. Medne. Ik pa laikam izdodas rast finansējumu no dažādiem Eiropas Savienības vai rietumvalstu fondiem. Valsts uzņēmums “Latvijas valsts meži” ziedojis 20 000 latu. Taču tas nav pastāvīgs finansējums, ar ko varētu regulāri rēķināties.
Lai segtu visas mazpulku pulciņu vadīšanas izmaksas visos reģionos, ik gadu vajadzētu ap 100 000 latu stabilu finansējumu.
No ZM mazpulki ik gadu saņem 3000 latu, kā arī finansējumu dažādiem projektiem. Nākamgad organizācija cer saņemt vēl vismaz 16 000 latu.
“Mēs tomēr esam lauksaimnieciska organizācija. Lauku bērni nav tie turīgākie. Ja organizējam nometnes, vēlamies tās subsidēt, lai bērniem nav jāmaksā pilna dalības maksa. Esam novērojuši – jo lielāka atlaide, jo vairāk uz nometnēm atbrauc bērni, kas parasti nometnes vai ekskursijas nevar atļauties,” stāstīja R. Medne.
“Mani satrauc mazpulku psiholoģiskais noskaņojums. Un skaidrs, ka mazpulki ir pasākums, kas jāatbalsta,” atzina L. Straujuma un pieļāva, ka finansējumu varētu palielināt, taču diez vai izdosies rast vairāk par 10 000 latu.
