Latvijā
Politika

Neiekļuvušie reaģē dažādi1


Rīgas 74. vēlēšanu iecirknī balsu skaitīšana sākās tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un vispirms saskaitīja derīgās vēlēšanu aploksnes.
Rīgas 74. vēlēšanu iecirknī balsu skaitīšana sākās tūlīt pēc vēlēšanu iecirkņa slēgšanas. Vēlēšanu kastes atver pa vienai un vispirms saskaitīja derīgās vēlēšanu aploksnes.
Foto: Valdis Semjonovs

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās Latvijas vēlētājs ir nobalsojis par politiskajiem spēkiem, kam pilsoņi vairākkārt ir uzticējušies arī iepriekšējās EP vēlēšanās – “Jauno Vienotību”, “Saskaņu”, Nacionālo apvienību un Latvijas Krievu savienību.

Vienīgi “Attīstībai/Par” (“AP”) Eiropas Parlamentā būs pārstāvēta pirmo reizi. Tas dod iespēju tai nostiprināties arī Latvijas politikā. Tajā pašā laikā divas citas valdības koalīcijas partijas – Jaunā konservatīvā partija (JKP) un “KPV LV” – nesaņēma nepieciešamo atbalstu iekļūšanai EP.

Pretēji paredzējumiem, ka šoreiz lielākā intriga varētu būt tā, kurš politiskais spēks iegūs divus mandātus, Latvijas pārstāvniecība EP nebūs tik sadrumstalota, kā tika prognozēts. Pa divām vietām saskaņā ar aģentūras LETA rīcībā esošo neoficiālo informāciju varētu iegūt “Jaunā Vienotība” (“JV”), “Saskaņa” un arī Nacionālā apvienība (NA).

No “JV” tāpat kā no Latvijas Krievu savienības EP varētu būt jau ļoti pieredzējuši eiroparlamentārieši, bet no “Saskaņas” saraksta iekļuvušie tajā strādās pirmo reizi. Pirmo reizi EP, iespējams, strādās arī kultūras ministre Dace Melbārde (NA), kā arī politologs Ivars Ijabs (“AP”), kuru partiju apvienība piesaistīja tikai pirms EP vēlēšanām.

Oficiālie balsošanas rezultāti būs zināmi šodien, jo saskaņā ar ES noteikumiem tos drīkst paziņot tikai tad, kad balsošana būs beigusies visās Eiropas Savienības valstīs. Galīgos EP vēlēšanu rezultātus Latvijā plānots apstiprināt divu nedēļu laikā.

Saskaņā ar LETA informāciju EP varētu tikt ievēlēti Valdis Dombrovskis (“JV”), Sandra Kalniete (“JV”), Nils Ušakovs (“Saskaņa”), Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”), Roberts Zīle (NA), Dace Melbārde (NA), Ivars Ijabs (“AP”) un Tatjana Ždanoka (Latvijas Krievu savienība).

Nedaudz pietrūka

JKP tāpat kā Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kurām nedaudz varētu pietrūkt, lai savus pārstāvjus sūtītu uz Briseli, notikušais nav sarūgtinājis. JKP ierakstā sociālajā vietnē “Twitter” ir teikts: “Pateicamies partijas biedriem, atbalstītājiem un vairākiem desmitiem tūkstošu vēlētāju, kuri atbalstīja Andi Kudoru un viņa komandu EP vēlēšanās! Esam priecīgi par to, ka Latvijai piedāvājām patiesi cienījamu izvēli.”

Arī ZZS viens no līderiem Armands Krauze aģentūrai LETA ir teicis, ka pozitīvi vērtē to, ka, pēc neoficiālas informācijas, ZZS tomēr ir pārvarējusi 5% barjeru, lai arī, iespējams, neiegūs vietu EP. A. Krauze arī atzīmējis, ka “populistiskās partijas – Jaunā konservatīvā partija un “KPV LV” – ir palikušas aiz mums, tas parāda, ka vēlētājs ir novērtējis šo populistu melus un darbošanos Saeimā, kas kopumā ir destruktīva”. ZZS tagad ir opozīcijā.

Tāpat iekļūšanai EP nedaudz, iespējams, pietrūcis Latvijas Reģionu apvienībai (LRA), kas līdzīgu vilšanos piedzīvoja arī Saeimas vēlēšanās, paliekot pirmā aiz svītras. LRA līderis Edvards Smiltēns “Latvijas Avīzei” sacīja – esot bijis jūtams, ka tiek īstenotas divas stratēģijas – viena bijusi vērsta uz to, lai “izcirstu laukā tās partijas, kas balansē uz piecu procentu barjeras robežas, no kā iegūtu “Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība”.

Šīs pieejas cena esot divas vietas arī “Saskaņai”. Savukārt LRA bijusi orientēta uz to, lai ir lielāka partiju pārstāvniecība un pēc iespējas vairāk EP grupās būtu Latvijas deputāti. E. Smiltēns uzskata, ka vēlēšanu problēmas – neizsūtītie paziņojumi un liegtā iespēja nobalsot jebkurā iecirknī, kas tika solīta, – arī atsaucās tieši uz reģionu cilvēku dalību vēlēšanās. Mazā aktivitāte varētu būt skaidrojama arī ar vēlētāju vilšanos un dusmām par neizpildītajiem Saeimas vēlēšanu solījumiem, kas savukārt, visticamāk, ietekmējis JKP rezultātu, uzskata E. Smiltēns. Viņam ir sajūta, ka “šīs nebija godīgas vēlēšanas un tajās rezultātu ietekmēja arī apzināti vai neapzināti radītas nejaušības”.

Krievvalodīgo partijām trīs vietas

No četriem politiskajiem spēkiem – “JV”, ZZS, JKP un “KPV LV” –, kas pretendēja uz līdz šim ietekmīgo Eiropas Tautas partijas grupu, EP, visticamāk, iekļūs tikai “JV”.

Savukārt “Saskaņai” pirmo reizi otrā ietekmīgākajā – sociālistu grupā – varētu būt divi deputāti un tie šoreiz, visticamāk, saglabās saikni ar savu politisko spēku un pārstāvēs tā intereses. Jāatgādina, ka iepriekš no “Saskaņas” EP iekļuva Andrejs Mamikins, kurš tagad bija viens no Latvijas Krievu savienības saraksta līderiem. Līdzīgi vēl pirms tam attiecības ar partiju sarāva no tās ievēlētais Aleksandrs Mirskis.

Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens, vērtējot neoficiālo informāciju par EP vēlēšanu rezultātiem, “LA” kā ievērības cienīgu pavērsienu minēja to, ka austrumslāvu partijas šoreiz ir ieguvušas trīs vietas, ko var skaidrot ar “Nila Ušakova un An­dra Amerika efektu”.

“Jaunā Vienotība” un Nacionālā apvienība EP vēlēšanās ir ieguvušas labākus rezultātus nekā Saeimas vēlēšanās, kas varētu būt saistīts ar to, ka “JV”, NA un arī Latvijas Krievu savienība “uzlika” spēcīgus kandidātus, kuri Eiropas lietās ir ļoti pieredzējuši, uzskata politologs. Viņš sacīja: “Līdz ar to vēlētāji balsoja par cilvēkiem, kuri tiem asociējas ar kompetenci Eiropas jautājumu risināšanā.”

Uzlūkojot ZZS rezultātu, J. Ikstens pieļāva, ka to varēja iespaidot arī tas, ka “Danas Reiznieces-Ozolas tēls neiet kopā ar ZZS vērtībām un viņa nav pareizajā partijā”, bet šajā gadījumā būtu svarīgi sagaidīt, kā vēlētājs ar plusiņiem un svītrojumiem ir novērtējis katru kandidātu.

Latviešu vēlētāji bijuši aktīvāki

Saistītie raksti

Eiropas Parlamenta vēlēšanās provizoriskie aktivitātes dati liecina, ka latviešu vēlētāji bijuši aktīvāki, ziņo LETA pēc Centrālās vēlēšanu komisijas sekretāra Ritvara Eglāja teiktā. Provizoriskie rezultāti liecina, ka aktivitāte visaugstākā bijusi Rīgas centrālajos vēlēšanu iecirkņos, kas varētu būt saistīts ar to, ka cilvēki aktīvi izmantojuši iespēju iepriekš nobalsot sev ērtākajā iecirknī.

“Piemēram, iecirkņos Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā, Kongresu namā, kā arī lielveikalā “Spice” aktivitāte sasniegusi divas trešdaļas no balsstiesīgajiem. Tāds pats līmenis sasniegts arī atsevišķos latviskākos Rīgas rajonos, piemēram, trīs iecirkņos Teikā un vienā iecirknī Vecāķos,” sacīja Eglājs. Viņš piebilda, ka tajos Rīgas rajonos, kur vairākums iedzīvotāju ģimenē runā krievu valodā, aktivitāte bijusi zemāka, piemēram, zem 30% tā bijusi Daugavgrīvā, Ķengaraga tālākajā galā ap Šķirotavu, Maskavas priekšpilsētā starp dzelzceļu un Daugavu.

LA.lv