Kultūra
Kultūrpolitika

Neiespējamā misija: meklē taisnīgāko Dziesmu svētku biļešu tirdzniecības modeli 16

Foto: LETA

Martā Dziesmu un Deju svētku padome spriedīs par Dziesmu un Deju svētku biļešu izplatīšanas modeļiem. Kā liecina iepriekšējo svētku pieredze, pieprasījums krietni pārsniedz piedāvājumu uz Noslēguma koncertu un Deju lieluzvedumu Daugavas stadionā. Tā kā pēc iepriekšējiem svētkiem tika runāts par dalībnieku pārslodzi, Noslēguma un Deju lieluzveduma koncertu būs mazāk. Līdz ar to šķēres starp biļešu piedāvājumu un pieprasījumu veidosies vēl platākas. Lai kādus risinājumus arī meklētu, atrast visu sabiedrību apmierinošu lielā mērā ir kā neiespējamā misija.

Šobrīd darba grupa izstrādājusi četrus biļešu izplatīšanas modeļus.

Pirmais paredz pilnveidot un būtiski uzlabot esošo mehānismu, kas tika izmantots vairākos iepriekšējos svētkos. Tikšot domāts par vienā iegādes reizē vienam cilvēkam nopērkamo biļešu skaita samazināšanu. Tādējādi tikšot mazinātas biļešu iegādes laiks,spekulāciju iespējas un vairota biļešu pieejamība. Sola pārskatīt un saīsināt iepriekšējos svētkos nesamērīgi garo ielūgumu sarakstu. Vēl daudziem atmiņā nepatīkamais pārsteigums, ka ielūgumu saņēma ne vien Saeimas priekšsēdētājs, bet arī vai visi simts deputāti. Tāpat tikšot pārlūkotas iepriekšējās rezervācijas kvotas un būs vairākas grupas, kurām iepriekšējā rezervācijā atlicinās krietni mazāk biļešu.

Otrs – izlozes mehānisms. Saskaņā ar to biļešu izloze notiktu starp visiem Latvijā dzīvojošiem biļešu gribētājiem – noteiktā laika periodā interesenti, reģistrējoties interneta vietnē vai vietējā bibliotēkā un pastā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, var laimēt tiesības iegādāties biļeti, kura jāizpērk līdz konkrētam datumam. Pēc loģikas un pasaules prakses izlozes mehānisms būtu visgodīgākais un visefektīvākais, bet tā ieviešana saistīta ar lielām tehnoloģiskām un arī cilvēkresursu izmaksām. Būtiskākais risks – jaunieveduma funkcionalitāte un drošība, jo rīkotājprāt, Dziesmu un deju svētkiem nav jābūt izmēģinājuma poligonam. Šādu modeli noteikti būtu jātestē darbībā uz kādu citu valstiski nozīmīgu notikumu.

Saistītie raksti

Trešais – reģionālās sadales mehānisms izlozes vai brīvās tirdzniecības ceļā. Biļetes tiktu virzītas proporcionāli iedzīvotāju skaitam katrā Latvijas reģionā, kur izloze notiktu starp visiem attiecīgajā reģionā deklarētajiem cilvēkiem, kuri vēlas iegādāties biļetes.

Un ceturtais ir lojalitātes mehānisms. Šis modelis paredz ieviest sistēmu, ka iespēju iegādāties biļetes cilvēks var nopelnīt svētku starpposmā – sakrājot punktus par katru apmeklēto Dziesmu svētku procesa maksas pasākumu, piemēram, nopērkot biļetes uz reģionālajiem svētkiem Rīgā vai novados. Šī modeļa lielākais ieguvums ir to cilvēku novērtēšana, kas ikdienā dzīvo līdzi Dziesmu un deju svētku tradīcijai, kā arī jaunatnes aktīvai piesaistei. Savukārt šī modeļa mīnuss esot cilvēku atšķirīgās finansiālās iespējas – ne visiem ir gana laiks un nauda svētku un koncertu apmeklējumiem.

Ko vēl iecerējuši dziesmu svētku rīkotāji Dziesmu svētku pieprasītāko koncertu biļešu tirdzniecības sakarā lasiet 2. marta “Latvijas Avīzē” vai e-izdevumā.

LA.lv