Neiespējami abstraktā misija 0
Mākslas galerijā “Jēkabs” līdz 31. maijam būs iespēja redzēt cienījamās gleznotājas Intas Celmiņas jaunāko darbu personālizstādi “Mūzikas skaņas”.
“Vienmēr esmu vēlējusies notvert nenoturamo – gaisu, gaismu, mirdzēšanu un degšanu, varbūt tāpēc mani darbi daudzreiz ir tik nemierīgi, bet varbūt tas tāpēc, ka man ir ātrs darba stils un pēkšņas idejas, kam es tomēr cenšos noturēt stingru uzbūvi,” stāsta māksliniece Inta Celmiņa. Mākslinieces gleznošanas stilu pirmkārt var raksturot kā temperamentīgu – viņa glezno ātri un ar svaigu emociju; otrkārt – viņai ir saistoša interese par faktūru, par gleznas virsmu, kas vienlaikus var būt gluda un raupja, plāna un bieza, kas dod dziļumu, gaismu un gaisu; treškārt – glezniecības pamatviela – krāsa ir dzīva un piesātināta, dažreiz arī smaga, kas maz tiek jaukta ar balto. Kopumā tas gleznām dod spēku un izteiksmes pārliecību. Meistares daiļrade, kas veidota senajā eļļas glezniecības tehnikā, atstājusi paliekošu iespaidu latviešu tautas mākslā, padarot gleznu par tradicionālu vērtību. Viņa turpina maksimāli izzināt krāsas valodas iespējas un mākslinieku kā cilvēku, kas ar sava talanta un izvēlētās izteiksmes līdzekļiem risina eksistenciālus, visiem laikiem būtiskus, paša dzīvošanas procesa uzdotus jautājumus.
Mākslinieces gleznu tēmas ir sievietes emocionālie stāvokļi, kas formu atrod dabas parādībās, sievietes figūrā un arī mistiskās būtnēs: princesēs, raganās, rēgos. Gleznotājā pašā ir kaut kas no pirmmātes noslēpuma glabātājas pašapziņas, staltās stājas un raganiskās gudrības, bet viņas “raganu katls” ir krāsa, glezniecības viela.
I. Celmiņas jaunākajā personālizstādē “Mūzikas skaņas” skatāmas 12 autores gleznas, kurās fiksētas dzīves un mūzikas radītās izjūtas, ietērpjot tās abstraktos un atraisītos tēlos. Mākslinieces darbos atklājas centieni rast kopīgo starp mūziku un glezniecību, kā abu mākslas veidu savstarpējo mijiedarbību. Izstādi “Mūzikas skaņas” māksliniece komentē: “Dažādu skaņu ritmi un kārtošanās telpā ir līdzīgi krāsu ritmiem, mēģinu parādīt gaisa vibrāciju un skaņdarba kolorītu. Protams, šī ideja ir neiespējama un abstrakta, tomēr mani aizrauj mēģinājumi atrast kādu paņēmienu, kā pārraidīt mūzikas skaņas glezniecībā.” Arī šajā izstādē māksliniece savos gleznojumos spēlējas ar spēcīgu krāsu kontrastiem, kur ar neskaitāmās niansēs dominējošo tumšo kolorītu viņa tiecas atklāt gaišo un spilgto, dvēseles noskaņas, mūzikas interpretācijas un simbolisku tēlu būtību. Tematika bāzējas emociju atklāšanā no romantiskiem sižetiem līdz dekoratīvu laukumu krāsu ekspresijām.
I. Celmiņa izglītību ieguvusi Latvijas Mākslas akadēmija un izstādēs piedalās jau kopš 1969. gada. Mākslinieces daiļrade augstu novērtēta Latvijā un ārzemēs. Darbi atrodami ne tikai Valsts mākslas muzeja kolekcijā, Latvijas Mākslinieku savienības kolekcijā, Krievijas Kultūras ministrijas īpašumā, Tretjakova galerijā Maskavā, Lietuvas Mākslas muzejā Viļņā, Ludviga modernās mākslas muzejā Ķelnē, “Jeane Freifrau von Oppenheim” kolekcijā Ķelnē, bet arī daudzās privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs.
