Neiet biznesā? Jāiet politikā! 6
Teiciens “Neiet biznesā? Jāiet politikā!” attiecas arī uz topošās Saeimas deputātu kandidātiem. Te gan jāatzīmē, ka jo ilgāk deputāta kandidāts darbojies politikā, jo sakārtotāka uzņēmējdarbības vide tam apkārt, t.i., uzņēmumu daļas pārrakstītas uz dzīvesbiedru, bērnu, vecāku un arī attālāku radinieku vārdiem. No vienas puses, cilvēka darbība uzņēmējdarbībā var liecināt par to, cik veiksmīgi viņš/viņa ir spējīga darboties konkurences apstākļos, no otras puses, ņemot vērā Latvijas specifiku, bieži vien lielā politika ir platforma, no kuras uzņemt apgriezienus savam biznesam, kas bez atbilstošas piešprices nav dzīvotspējīgs. Tajā pašā laikā daudzas personības, kuras sevi realizējušas veiksmīgā biznesā, lielajā politikā nemaz neraujas.
Mēdz noklusēt
Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana 12. Saeimas vēlēšanām beidzās 5. augustā, un Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) tika iesniegti 13 partiju un partiju apvienību deputātu kandidātu saraksti, kurus papildina pašu kandidātu par sevi sniegtā divu veidu informācija.
Obligātā, bez kuras norādīšanas kandidāts nemaz nevar startēt vēlēšanās (vārds, uzvārds, personas kods, pilsonība, vecums, likumā noteiktie ierobežojumi, piemēram, sodāmība utt.), šī informācija tiek rūpīgi pārbaudīta. Un otra veida informācija, par kuras patiesumu atbild pats iesniedzējs (kandidāta izglītība, ģimenes stāvoklis, tautība, aizdevumi, parādi, īpašumi utt.).
Pārbaudot pašu kandidātu sniegtās ziņas par savu mantisko stāvokli un salīdzinot ar “Lursoft” datubāzē atrodamajām ziņām, nākas secināt, ka vairāki topošie likumdevēji šo procesu interpretē diezgan brīvi. Piemēram, Aigars Zariņš no “Vienoti Latvijai” norādījis vien savas darba vietas, bet aizmirsis par dalību nestrādājošā, maksātnespējīgā SIA “Balsts”, savukārt Uvis Avens piemirsis ierakstīt sev piederošo SIA “Latcoin” un SIA “Forse”, jo anketu esot aizpildījis ātri.
“Valstis, kur kandidāti par sevi snieguši nepatiesas ziņas un par to tiek izslēgti no kandidātu saraksta, atrodas vairāk uz austrumiem no mums. Latvija šai lietai pieiet sistēmiski, proti, ka sabiedrība, vēlētāji, konkurenti ceļ gaismā kandidāta nenorādīto, noklusēto informāciju,” saka CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Vēlētāji ļoti dažādi reaģējot uz nepatiesas informācijas sniegšanu. Ir bijuši kandidāti, kuri saņēmuši lielu nosodījumu par niekiem, savukārt citiem par nopietnu pārkāpumu ir piedots. “Ja sabiedrības attieksme pret kandidāta paviršo, neprecīzo, apzināti sagrozīto informāciju ir iecietīga, tad jāapzinās, ka tādu likumdevēju arī saņemsim,” secina A. Cimdars.
Viena trešdaļa saistīta ar biznesu
No gandrīz 1200 kandidātiem uz 12. Saeimas deputātu krēsliem apmēram viena trešā daļa ir oficiāli saistīta ar uzņēmējdarbību, gan uzņēmumiem esot īpašumā, gan ieņemot amatu valdē. Tomēr, vērtējot pašu uzņēmumu finanšu rezultātus, aina rādās mazliet cita, liecina informācija “Lursoft” datubāzē. Liela daļa uzņēmumu ir tikai tukšas čaulas, kurā nenotiek darbība, t.i., apgrozījums ir apaļa nulle vairākus gadus pēc kārtas.
Piemēram, Rīgā saraksta “No sirds Latvijai” galvgalī ir Jūrmalas pilsētas domes deputāts Romāns Mežeckis, kuram ir dalība SIA “Santorini”, par kuru gada pārskats pēdējo reizi iesniegts par 2007. gadu. Līdzīga situācija ir arī ar otro numuru Rīgā startējošajai Mārai Viktorijai Zilgalvei no Latvijas Reģionu apvienības, SIA “Andante”, kurā kandidātei pieder kapitāldaļas, pērn apgrozījums bija nulle. Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”/ “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK saraksta kandidāts Aleksandrs Kiršteins, kas ir vadītājs un dalībnieks SIA “HPT”, kura pērn apgrozījusi 1,7 tūkst. eiro un gadu noslēgusi ar 327 eiro zaudējumiem, bet par z/s “Vecozoliņi” kopš 1992. gada nav pieejams neviens gada pārskats. Jānim Reiram, kas ir “Vienotības” lokomotīve Zemgalē, pieder daļas divos uzņēmumos, kuri faktiski neveic saimniecisko darbību. Viens no tiem – a/s “Latvijas nacionālais autopārvadātāju centrs” – vēl iesniedz gada pārskatus. Pārskatā par pagājušo gadu norādīts, ka uzņēmums pērn apgrozījis 118 eiro un strādājis ar 108 eiro zaudējumiem.
Jāatzīmē, ka kopumā šā brīža varas partijas – “Vienotības” – kandidātu sarakstā ir maz personu, kurām fiksēta tieša līdzdalība uzņēmumos. Ja tomēr tā ir, neizskatās, ka bizness nodarbina viņu prātu. Piemēram, pašreizējam iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim ir dalība SIA “BBF Consulting”, bet pēdējais gada pārskats iesniegts par 2011. gadu, turklāt šobrīd ir aktuāls maksātnespējas process. Viktoram Valainim ir dalība SIA “British Investment Agency”, par kuru uzņēmuma gada pārskati vairs netiek iesniegti, bet Edvarta Smiltēna SIA “ES Law Consulting” pērn apgrozījusi 2729 eiro. Uz partijas biedru fona izceļas Dzintars Zaķis, kuram ir dalība SIA “Datoru centrs”. SIA pērn apgrozījusi 237,62 tūkst. eiro, bet peļņa bijusi 2,7 tūkst. eiro. Jāatgādina, ka pirms diviem gadiem žurnālists Lato Lapsa atklāja Dz. Zaķa auto iegādes darījumu, iesaistot sev daļēji piederošo SIA, lai izvairītos no nodokļu nomaksas 8824 eiro apmērā.
Veiksmīgi saimnieko
Vēlēšanu sarakstos atrodami kandidāti, kuri paši profesionālā līmenī nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Piemēram, Guntis Belēvičs no Zaļo un zemnieku savienības, kuram pieder vairāki uzņēmumi, savulaik visplašāk bija pazīstams kā “Mēness” aptieku ķēdes īpašnieks un vadītājs. Arī Ainārs Šlesers, kas uz šīm Saeimas vēlēšanām izveidojis jaunu politisko partiju “Vienoti Latvijai”, vienmēr ir sevi pozicionējis kā veiksmīgu uzņēmēju, tomēr caur publiski pieejamām datu bāzēm un samudžināto uzņēmumu piederību to nemaz nav tik viegli pierādīt. Vērts atzīmēt arī Mārtiņu Artiņu no sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”, deputāta kandidātam pieder daļas SIA “Tirdzniecības nams “Kurši””. No visiem uzņēmumiem, kas pieder deputātu kandidātiem, šis ir gan apgrozījis visvairāk (59,3 milj. eiro 2013. gadā), gan nopelnījis visvairāk (1,9 milj. eiro), gan nodarbina visvairāk cilvēku (gandrīz 500), liecina informācija “Lursoft” datu bāzē.
Salīdzinoši labi uz kopējā fona izskatās arī vairāku Nacionālās apvienības kandidātu uzņēmumi. No Zemgales saraksta startējošais Juris Cīrulis, kurš ir arī Zaļenieku pagasta z/s “Mežacīruļi” vadītājs un īpašnieks, pērn apgrozījis 1,18 milj. eiro un nopelnīti 254,5 tūkst. eiro, kas gan ir mazāk nekā 2012. gadā. Labāk bizness sekmējies arī Imantam Parādniekam, kuram ir dalība SIA “Bērnu radošais centrs “Pūcīte””, kura pērn apgrozījusi 131,97 tūkst. eiro, beidzot gūstot peļņu 10,4 tūkst. eiro, pretēji iepriekšējā gada zaudējumiem. Gaidis Bērziņš, kurš no Nacionālās apvienības saraksta startē ar pirmo numuru Kurzemē un nule kā apstiprināts par tieslietu ministru, uzrādījis dalību SIA “Firma “Domīnija””, AS “Strēlnieku nams” un SIA “Tenisa centrs “Ādaži””. Piemēram, firma “Domīnija”, kuras pamatdarbības veids ir sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana, kā arī juridiskie pakalpojumi pērn, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, vairākkārt kāpinājusi apgrozījumu, kopumā apgrozot ap 49,9 tūkst. eiro un nopelnot 1,9 tūkst. eiro, arī a/s “Strēlnieku nami” pērn darbības rādītāji uzlabojušies, īpaši kāpinot peļņu. Bijušais Nacionālās apvienības ģenerālsekretārs uzņēmējs Gatis Sprūds norādījis dalību virknē uzņēmumu, tā SIA “Paperary”, SIA “Mikromaksājumi”, SIA “CDI”, SIA “Ahimass”, SIA “Inauda” un SIA “TweetBalloons”. Uzņēmumu galvenie darbības veidi saistīti ar interneta risinājumiem, un šajā segmentā G. Sprūdam sokas labi.
Bēdīga aina
Lai gan bizness ir bizness un nebūtu pareizi pie katrām uzņēmējdarbības neveiksmēm cilvēkam pārmest, jo arī neveiksmēs tiek gūta nenovērtējama pieredze, zaudējumu rekordists sarakstā ir Andris Deniņš (“Vienoti Latvijai”) ar maksātnespējīgo uzņēmumu “Anfelds” – 1,3 milj. eiro 2013. gadā. Jāatgādina, ka A. Deniņam daļēji pieder un viņš strādā auditoru kompānijā “BDO”, kas bija ilggadējs bankrotējušā metālapstrādes uzņēmuma “Liepājas metalurgs” auditors. Ar ievērojamiem zaudējumiem strādājusi arī Jānim Priedem (sociāldemokrātiskā partija “Saskaņa”) piederošā SIA “Teo grupa” – 609,6 tūkst. eiro 2013. gadā. Kandidāts, kas vidējo izglītību ieguvis Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolā, 2010. gadā savā deklarācijā norādījis, ka darbojas “Teo grupas” valdē, savukārt “aizmirsis” atzīmēt šajā uzņēmumā piederošās daļas.
Pat grūti teikt, kur ierindot šiverīgo Latvijas Reģionu apvienības Zemgales saraksta līderi Daini Liepiņu, kuram pieder nekustamie īpašumi un virkne SIA. Piemēram, SIA “G. R. B. Investīcijas” pērn strādājusi ar 217,7 tūkst eiro apgrozījumu, kas ir krietni mazāk nekā 2012. gadā, SIA pērn strādājusi arī ar 154,4 tūkst eiro zaudējumiem. Taču pērn veiksmīgi darbojusies automobiļu apkopes un remonta SIA “Intransserviss”, apgrozot 2,6 milj. eiro un nopelnot 158,7 tūkst. eiro. Taču interesantāks par finanšu pārskatu ir SIA “Intransserviss” vadības ziņojums, kuru parakstījis SIA valdes priekšsēdētājs Pāvels Kozlovs, tajā teikts: “Sabiedrībai kopumā nozīmīgu kaitējumu pēdējos gados rada sabiedrības līdzīpašnieka Jelgavas domes deputāta Daiņa Liepiņa publiskā darbība. Būdams tiešā interešu konfliktā, sistemātiski preses medijos un citos plašsaziņas līdzekļos sniedz nepatiesu informāciju un ceļ neslavu par sabiedrības darbību. Tā rezultātā negatīvi tiek ietekmēta sabiedrības reputācija un laba sadarbības prakse ar klientiem… sabiedrība spiesta ievērojamus naudas līdzekļus izlietot speciālistu juridisko pakalpojumu un konsultāciju apmaksai…!”
Latvijai, ne sev
Ne tikai ierindas deputātiem, bet arī sarakstu līderiem tuva ir uzņēmējdarbība. Vērtējot līderus, jāsecina, ka visaktīvākie biznesā ir “Latvijas attīstībai” un “Vienoti Latvijai” pārstāvji. Lai arī vienam no “Latvijas attīstībai” līderiem Einaram Repšem nepieder Latvijā reģistrēti uzņēmumi, iesniegtā informācija CVK liecina, ka viņam pieder daudzas ārvalstu kompāniju akcijas, piemēram, tehnoloģiju kompānijā “Apple”, medicīnas kompānijā “The Female Health Company”, kas koncentrējas uz sieviešu prezervatīvu ražošanu, finanšu kompānijā “World Acceptance”, kas izsniedz mazos kredītus ASV un Meksikā, u.c. E. Repšes darbību raksturo arī ievērojamas kredītsaistības – gandrīz 800 tūkstoši eiro.
Šajā ziņā E. Repšem līdzīga ir “No sirds Latvijai” līdere Inguna Sudraba, kurai joprojām pieder akcijas biržā kotētajiem Latvijas uzņēmējdarbības grandiem, kuras viņa jau uzrādījusi savā valsts amatpersonas deklarācijā pagājušā gada sākumā, kad pameta valsts kontrolieres amatu. Sudrabai pieder akcijas, sākot no dažu desmitu līdz aptuveni divu tūkstošu eiro nominālvērtībā, piemēram, a/s “Olainfarm”, a/s “Liepājas metalurgs”, a/s “Valmieras stikla šķiedra”, a/s “Latvijas gāze”, “Tallinks Group LTD”, “Olympic Entertainment Group”, “Merho Ehitus”. Savukārt kā darba vieta norādīta pērn gada nogalē dibinātā SIA “Misx”, kura viņa ir valdes priekšsēdētāja.
Jurim Pūcem (“Latvijas attīstībai”), kas vienlaikus arī kūrē Latvijas Universitātes ziedojumu plūsmu, esot valdes loceklim nodibinājumā “Latvijas Universitātes fonds”, pieder SIA “Epko”. SIA pēdējos divos gados apgrozījusi ap 10 tūkst. eiro gadā, 2012. gadā strādājusi ar zaudējumiem – 4 tūkst. eiro, bet pērn nopelnījusi 97 eiro. Līdzīgi ar biznesu nesokas vēl vienam “Latvijas attīstībai” līderim – Vladimiram Reskājam, viņam piederošais kravu pārvadājumu uzņēmums “Ampir” pēdējos trīs gadus strādājis ar zaudējumiem, 2012. un 2013. gadā tie bijuši ap 13 tūkst. eiro. Deputāta kandidāta parādsaistības ir gandrīz 100 tūkst. eiro.
Bieži vien tiek runāts par to, ka deputātam vai ministram personiski pašam ir lielas parādsaistības, tomēr ir jāņem vērā arī tas, kā strādā uzņēmumi, kuri pieder šiem cilvēkiem. Jo, ja uzņēmums strādā ar zaudējumiem, arī šīs summas ir jāspēj finansēt, protams, papildus jāvērtē uzņēmuma finanšu plūsma. Tomēr privātās parādsaistības plus neveiksmīgi strādājošs uzņēmums – tas ir divkāršs finanšu slogs.
Reizēm rodas jautājums: kāpēc deputātiem un to kandidātiem nepieder uzņēmumi, kuru finanšu rādītāji – apgrozījums, peļņa, rentabilitāte, likviditāte utt. – ir līdzvērtīgi vidējiem rādītājiem nozarē. Vienā gadījumā tie ir konsekventi zaudējumi, citā – sapņaina rentabilitāte, piemēram, Edgars Jaunups (“Latvijas attīstībai”) ar vienu no sev piederošajiem uzņēmumiem “Unplugged”, konsultējot sabiedriskajās attiecībās un komunikācijā, spējis nodrošināt 81% rentabilitāti 2013. gadā. Turklāt pēdējos trijos gados gan apgrozījums, gan peļņa dinamiski auguši.
