Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. marts, 2012
Drukāt

Neizdodas pārliecināt LBAS par nepieciešamību paaugstināt pensionēšanas vecumu

vinkele_ilze4

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) arī turpmāk uzstās uz pensionēšanas vecuma paaugstināšanu ne ātrāk par 2016.gadu, un šādu nostāju plāno aizstāvēt arī Saeimas atbildīgās komisijas sēdēs.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers, šodien LBAS valdes sēdē viesojās arī labklājības ministre Ilze Viņķele (V), taču viņa neesot spējusi pārliecināt arodbiedrības par nepieciešamību paaugstināt pensionēšanas vecumu jau no 2014.gada. Ministre kārtējo reizi esot paudusi valdības nostāju šajā jautājumā, kā arī izklāstījusi tos pašus argumentus, par kuriem informēja jau iepriekš, sacīja Krīgers, piebilstot, ka jautājumu joprojām esot vairāk nekā atbilžu.

Pēc Krīgera vārdiem, Viņķele esot runājusi par “mistiskiem kompromisa variantiem” šajā jautājumā. Viņš uzskata, ka tas ir dīvaini, ka vakar valdībā ministre pauž vienu nostāju, bet vēlāk runā par kompromisa variantiem, kuri turklāt “nav uzlikti uz papīra”. Tomēr arodbiedrības joprojām par vienīgo iespējamo risinājumu uzskata pensionēšanas vecuma paaugstināšanu no 2016.gada ik pa trim mēnešiem, saglabājot priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas.

Runājot par iespējamiem pasākumiem, ko LBAS varētu īstenot, lai nepieļautu pensionēšanas vecuma paaugstināšanu no 2014.gada, Krīgers solīja aizstāvēt arodbiedrību pozīciju Saeimas atbildīgās komisijas sēdēs, iespējams, sarīkot vēl kādu vēstuļu akciju, kurā iedzīvotāji atkārtoti paustu savu nostāju.

Vērtējot iespēju rīkot referendumu par šo jautājumus, Krīgers teica, ka tas pagaidām netiek plānots, jo, pieņemot izmaiņas referendumu ierosināšanas kārtībā, referendumu Latvijā var nebūt vispār. LBAS vadītājs skaidroja, ka gadījumā, ja izmaiņas tiktu pieņemtas, nevalstiskām organizācijām nebūtu 300 000 latu, kas nepieciešami notāra pakalpojumiem par 150 000 parakstu apstiprināšanu.

LBAS vadītājs norādīja, ka pensionēšanas vecumu var paaugstināt, ja valstī ir atrisināts nodarbinātības jautājums, bet cilvēkiem ir dota iespēja palikt darba tirgū ilgāk, taču Latvijā tas netiek nodrošināts.

Ņemot vērā, ka valdība nevar argumentēti pamatot, kāpēc nepieciešams paaugstināt pensionēšanas vecumu divus gadus ātrāk, nekā tas bija plānots, Krīgeram radies priekšstats, ka valdība ar Starptautisko Valūtas fondu savulaik parakstījusi vienošanos par šādu rīcību.

Kā ziņots, valdība otrdien atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts pensijām”, kas paredz patlaban noteikto pensionēšanās vecumu – 62 gadi – pakāpeniski sākt paaugstināt jau no 2014.gada, nevis no 2016.gada, kā tas tika plānots sākotnēji.

Plānots, ka 2014. un 2015.gada 1.janvārī pensionēšanās vecumu paaugstinās par trim mēnešiem, bet, sākot ar 2016.gadu, ik gadu to paaugstinās par pusgadu, līdz 2020.gadā būs sasniegts 65 gadu vecums.

Arī Saeimā opozīcijā esošās apvienības “Saskaņas centrs” (SC) un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas kategoriski iebilst pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu jau no 2014.gada un pārmet koalīcijas partijām priekšvēlēšanu solījumu nepildīšanu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+