Viedokļi
Feļetoni

Egils Līcītis: Neizlocīties kā Carnikavas nēģim 50


Anrijs Matīss.
Anrijs Matīss.
Foto: LETA

Politiķis iet pa kreisi, kad sāp ieceļotāju apsaukāšana par okupantiem. Tagad Matīss klārē to, ko samācījuši “Saskaņas” proeiropeiskās sociāldemokrātijas oficiālie iztulkotāji.

Ja uzrodas glups kurzemnieks, kurš balsos par prokrievisko “Saskaņu”, menciņu ēdāj, esiet laipns, svītrojiet par listes 1. numuru noenkuroto Anriju Matīsu. Ne politisku – humānu iemeslu dēļ, jo ar atbalstu Matīsam parlamentā uz četriem gadiem ielaidīs deputātu, kurš katru runu kā gramofons sāks ar apnicīgiem ievadvārdiem: “pretēji apgalvojumiem, kurus es teicu iepriekš…”, kamēr visiem piegriezīsies un būs līdz kaklam.

Bijušā “Vienotības” biedra dzīvē notikušas vēsturiskas pārmaiņas. Satiksmes ministrs, kurš vadīja priekšdarbus Latvijas sputņika palaišanai orbītā un vilka dzelzceļa līniju uz Eiropu, tagad brāļojas ar sociālistiem, kandidē kā Ušakova partijas lokomotīve Kurzemē.

Vīram, kurš ar nacionāli noskaņotiem spēkiem pārgājis uz jūs, viegli neklājas. Tuvinieki nervozē, ka uzskatu tālākas evolūcijas un pārkrāsošanās ceļā Anrijs noparkojas pie maoistiem un pieslienas Korena antifašistiem. Matīss uztraucas, vai, atgriežoties no brīvdienām, rusofobie kolēģi Saeimā sniegs deputātam roku, vai dzīvesvietā Carnikavā neatteiksies pārdot maizi, netaktiski pārmetot pērkamību. Latvieši slikti pacieš pārbēdzējus un kolaborantus.

Daudziem Anrija morālā atdzimšana sarkanajā “Saskaņā” pēc ilgstošas ieķēpāšanās “Vienotībā” tomēr lika justies ķertiem ar elektrisko strāvu. Novērotāji minēja, vai pirms lēmuma pieņemšanas deputāts uzņēmis uz krūts spicglāzīti degvīnīša par daudz vai, pēc citas hipotēzes, – iefiltrējies prokremliskā organizācijā kā partizāns. Nē, citkārt jautras dabas vīrs bija tukšā dūšā, bez citiem iztikas līdzekļiem kā deputāta aldziņa. Jāatgādina – vecajā vietā nenovērtēja ministra organizatora talantu. Matīss saņēma pirmstermiņa atbrīvošanu no amata. Nopelniem bagātā satiksmes resora vadītāja tehniskie rādītāji kaut kādā mērā neapmierināja darba devējus latviskās partijās. Ko pavēlēsiet darīt ambiciozam cilvēkam, kā pelnīt maizi pēc tukla ministra pārtikušās dzīves? Vadīt diskotēkas, staigāt pa ielām ar ziedojumu bundžu?

Droši vien carnikavietis painteresējās apkārt par darba piedāvājumiem. Parunāja ar Ušakova–Urbanoviča maizi ēdušiem, kas jau strādāja par latviešiem. Ilgāk ap “Saskaņu” lakstojušies nežēlojās, cilvēkiem iespīdējās acis – maksāt viņi maksā labi! Sociķu līderi paslavēja – Anrijs zēns uz goda! Ja mūsējie izšvilps tevi Kurzemē, tiksi konsultanta robā Rīgas kanalizācijas pārvaldē! Tas pat krietnāko katoli iedrošina pāriet pareizticībā. Starp abām ieinteresētām pusēm notika klikšķis. Slāvu kopienas pārstāvji draudzīgi pieņēma latviešu tautības cilvēku kolektīvā.

Politiķi nemaina pārliecību naudas dēļ (kaut gan labāk saņurcīts rublītis nekā pliks paldies) vai pelnot krūšu nozīmi “Goda saskaņietis”. Politiķis iet pa kreisi, kad sāp sabiedrības nesaliedētība, ieceļotāju apsaukāšana par okupantiem. Īsi sakot, tagad Matīss klārē kā tīru debesu rasu to, ko samācījuši “Saskaņas” vīģes lapām segtās proeiropeiskās sociāldemokrātijas oficiālie iztulkotāji. Pāraudzinātie sešdesmitgadīgie putinisti, kuri 9. maijā soļoja uz uzvarētāju pieminekli, dragā – kādas saiknes ar Maskavu, kāda “Rosso-trudņičestvo”! Reku, rakstīts, ka esam jevropieši un natovieši, da zdravstvujet naš prezident Junker! Jevropiešu ceļabiedrs Matīss vēl distancējas, ka nav partijas štatā, bet čalim neizlocīties kā Carnikavas nēģim, kad vadoņi teiks – nado, Fedja! Disciplīna, poņimaješ!

Tālākā karjera pārbaudītam, cītīgi kalpojošam biedram vīsies pa aug-šupejošu līkni. Uzticēs šķūnītī glabāt sprāgstvielas un raidstaciju. Matīss pamazām kļūs noteicošais posms partijā, Urbanovičam novecojot, Nila Vaļerjeviča tuvākais palīgs. Nākotnē Anrijam Vasiļjevičam paaugstinājums varētu būt amats Maskavā! Bijusī Matīsa latvietība, kad apsviedīgais puisis izlauzīs dzīvē ceļu, – lai nu stāv kā skelets skapī.

LA.lv