Ilustratīvs foto
Ilustratīvs foto
Foto – Shutterstock

Neizmanto iespēju samazināt valsts parādu 3

Ministru kabinetam šoruden radās iespēja samazināt parādu par 48 miljoniem eiro, ko nevajadzēja maksāt Eiropas kopējā kasē, taču valdība septembrī sāka naudu pārdalīt citām vajadzībām.

Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Lasīt citas ziņas

Uz aizņēmumu samazināšanu uzstāj Fiskālās disciplīnas padome, kurai jārūpējas, lai iespējamas krīzes brīdī valsts nebankrotētu. Valdība, pretēji finanšu disciplīnas likumiem, šo naudu dala aktuālām vajadzībām un ekspertu aizrādījumos neklausās, aizbildinoties, ka Fiskālās disciplīnas padome nepareizi tulkojot likumus.

Latvijas parāds šobrīd 9,3 miljardi eiro, procentos maksājam 260 miljonus gadā. Šogad un nākamajos gados ekonomika augs, un valdība beidzot var sākt atdot parādus, taču to nedara.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šogad Finanšu ministrijai izdevies ietaupīt 48 miljonus eiro – tiesa, tā nav reāla nauda, jo budžets veidots ar 300 miljonu deficītu, tāpēc ietaupījumi tikai samazinātu nepieciešamību aizņemties.

6. septembra valdības sēdē nolemts, ka 13 miljoni tiks Latvijas dzelzceļam. Tas ir parāds par dzelzceļa lietošanu pasažieru pārvadājumiem. Citu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēju zaudējumu segšanai paredzēti vēl seši miljoni.

15. septembra valdības sēdē 16,4 miljoni iedoti Stradiņa un Austrumu slimnīcām zaudējumu segšanai.

Šonedēļ valdība sadalīja četrus miljonus eiro. Gandrīz 800 tūkstoši iedoti KNAB, 272 tūkstoši Valsts kancelejai. Lielāko daļu dabūs Zemkopības ministrija. Ministrs Dūklavs ir priecīgs, ka nauda būs, taču no kurienes tā parādījusies, viņš nezina.

Ne Ministru prezidents, ne finanšu ministre neatzīst, ka ietaupītās naudas izdalīšana būtu fiskālās disciplīnas pārkāpums. Tā ir ierasta kārtība, ka ar ietaupītajiem līdzekļiem valdība var rīkoties pēc nepieciešamības.

Netērēt naudu pieprasa Fiskālās disciplīnas padome, kuras uzdevums ir sekot līdzi valdības tēriņiem un brīdināt, ja apdraudēta valsts finanšu stabilitāte. Maksājumi Eiropas budžetā un parāda apkalpošanas izmaksas ir īpašas programmas. Fiskālās disciplīnas un budžeta vadības likumos ir noteikts, ka šajās sadaļās ietaupīto naudu nedrīkst pārdalīt citām vajadzībām, un Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais norāda, ka šādi tiek pārkāpts viens no likuma stūrakmeņiem: “Ja mēs drīkstam kuru katru brīdi palielināt izdevumus šīm vajadzībām un nepārdalīt citiem mērķiem, tad gadījumos, kad paliek līdzekļi pāri, mums nevajadzētu tos pārdalīt citiem mērķiem.”