Neizprotamā kadastrālā vērtība…
 0

Manuprāt, kadastrālās vērtības noteikšana jebkuram nekustamajam īpašumam, jo vairāk zemes īpašumam, iespējama, tikai to individuāli novērtējot, ņemot par pamatu tā potenciālo ienesīgumu: zemes kvalitāti, īpašuma atrašanās vietu, piekļuvi, attālumu un transporta iespējas līdz tuvākajiem tirgiem, kuros iespējama produkcijas realizācija utt.

Reklāma
Reklāma

 

Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 43
Lasīt citas ziņas

Un, ja konkrētais zemes īpašums nenonāk tirgū, t. i., netiek ne pārdots, ne dāvināts, ne mantots, tad arī tā kadastrālajam novērtējumam jāpaliek nemainīgam, lai nerastos situācija, ka zemes īpašnieks maksā papildu nodokli par saviem ieguldītajiem līdzekļiem un darbu sava zemes īpašuma uzlabošanā.

Zemei kā tādai, manuprāt, nav tirgus vērtības. Zemi kā tādu neviens nav ražojis, ja nu varbūt vienīgi Dievs Tas Kungs vai “lielais sprādziens”, un arī tad ne jau nu pārdošanai, jo zemes radīšanas laikā nepastāvēja ne tirgus attiecības, ne arī pati šīs attiecības nodibinājusī cilvēku sabiedrība.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tirgus vērtība rodas vienīgi konkrētam zemes īpašumam un tikai tajā brīdī, kad šis zemes īpašums nonāk tirgū, respektīvi, tiek atsavināts līdzšinējam valdītājam pirkšanas – pārdošanas, dāvinājuma, mantojuma, konfiskācijas vai nacionalizācijas veidā.

 

Attiecināt kāda konkrēta atsavināta zemes īpašuma tirgus vērtību uz citiem zemes īpašumiem kādā patvaļīgi noteiktā teritorijā vai vērtību zonā, vēl jo vairāk, izmantojot vairāku iepriekšējo gadu tirgus informāciju, ir nekorekti, jo tirgus vērtību nosaka attiecīgā brīža tirgus konjunktūra, kas ir nenoteikti mainīgs lielums.

 

Turklāt, mainoties tirgus situācijai, zemes īpašuma kadastrālā vērtība atsevišķos gados taisa neiedomājamus “lēcienus”, kas savukārt izsauc neprognozējamas nodokļa izmaiņas, par kurām nodokļa maksātājs iepriekš netiek informēts.

Mūsu valstī diemžēl nekāda konkrētu zemes īpašumu individuāla apsekošana un faktiskās vērtības noteikšana nenotiek. Valsts zemes dienesta pēc saviem ieskatiem un pašizstrādātiem kritērijiem noteiktās zemes vērtību zonas un kadastrālo vērtību bāzes tiek iesniegtas Ministru kabinetā apstiprināšanai un iegūst likuma spēku. Iebildumi, pat pamatoti ar individuāli pasūtītiem zemes īpašuma kadastrālās uzmērīšana datiem, netiek ņemti vērā.

Tēlaini izsakoties, Valsts zemes dienests izpilda reizē prokurora, tiesneša un bendes funkcijas. Par aizstāvību gan netiek domāts: kāda jēram var būt aizstāvība, ja vilkam gribas ēst?

Tiešām man (un, jādomā, ne tikai man) negribot rodas iespaids, ka Valsts zemes dienests vispirms saņem no Finanšu ministrijas vadošus norādījumus par nākamajā gadā iekasējamā nekustamā īpašuma nodokļa lielumu un, pieskaņojoties tiem, tad arī veic visus tālākos aprēķinus – konstruē nodokļa bāzi, izstrādā formulas un korekcijas koeficientus. Šis process ir absolūti “necaurspīdīgs” un man kā nodokļa maksātājam nesaprotams.

Reklāma
Reklāma

E. V. Upelnieks

 

Atbild Valsts zemes dienests komunikācijas projektu vadītājs Andris Sproģis:

“Valsts zemes dienests, nosakot īpašumu kadastrālo vērtību, vadās pēc pasaulē aprobētiem un gadu desmitiem lietotiem kritērijiem. Kadastrālai vērtībai ir jābūt maksimāli tuvinātai īpašuma tirgus vērtībai, un tā tiek noteikta, pamatojoties uz reģistros fiksētajiem un īpašnieku sniegtajiem datiem valstij. Gadījumā, ja dati nav korekti, arī īpašuma kadastrālā vērtība veidojas neatbilstoša.

Šis vērtēšanas veids ir lētākais sabiedrībai kopumā – pat ja valstī būtu pietiekami daudz īpašuma vērtētāju, būtu jānovērtē vairāk nekā četrus miljonus objektu gadā. Diezin vai sabiedrība būtu gatava apmaksāt šos pakalpojumus, jo individuālā vērtēšana būs vairākus desmitus reižu dārgāka. Kā rāda pieredze un datu analīze, nosakot kadastrālo vērtību masveida vērtēšanas rezultātā, šis vērtējums pie īpašnieku korekti sniegtiem datiem ir tuvs īpašuma tirgus vērtībai un būtu nelietderīgi un no valstiskā viedokļa nesaimnieciski mainīt esošo kārtību tikai tāpēc, ka atsevišķiem indivīdiem tā nešķiet pieņemama vai liekas netaisnīga.

Nereti rodas neizpratne, kāpēc zemei ir jānosaka kadastrālā vērtība. Tomēr ikvienam ir jāsaprot, ka zeme ir resurss, ražošanas līdzeklis, no kā iespējams gūt labumu un par ko zemes īpašniekam kā sabiedrības loceklim ir jāmaksā, jo nevienam citam nav atļauts rīkoties ar viņa īpašumā esošo resursu.”