Kultūra
Literatūra

Neizraut izdevējiem paklāju no kājapakšas. Kā attīstīt latviešu literatūras eksporta iestrādnes?0


Lai nepazaudētu “Londonas izrāvienu”, būtiski, ka valsts arī turpmāk mērķtiecīgi turpinātu atbalstīt Latvijas literatūras eksportu. Attēlā: kultūras ministre Dace Melbārde (priekšplānā) šopavasar Latvijas stendā Londonas grāmatu tirgū.
Lai nepazaudētu “Londonas izrāvienu”, būtiski, ka valsts arī turpmāk mērķtiecīgi turpinātu atbalstīt Latvijas literatūras eksportu. Attēlā: kultūras ministre Dace Melbārde (priekšplānā) šopavasar Latvijas stendā Londonas grāmatu tirgū.
Publicitātes foto

Gaidot Latvijas valsts simtgadi, 2016. gadā latviešu literatūras tulkošanai ārzemēs tika nodibināta Memoranda padome, kuru veidoja triju ar literatūru saistītu nozaru pārstāvji – Ventspils Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja, Latvijas Rakstnieku savienība un Latvijas Grāmatizdevēju asociācija. Kopīgi tika nolemts, ka par starptautiskajiem sakariem un Latvijas nacionālā stenda saturu Londonas grāmatu tirgū 2018. gadā rūpēsies platforma “Latvian Literature”.

Patlaban aizvadīti trīs intensīva darba gadi un jau iespējams gan redzēt pirmos rezultātus valsts ieguldītajiem līdzekļiem un “Latvian Literature” un izdevēju darbam, gan arī no dažādām pusēm maigākā vai asākā formā izskan ieteikumi, ko sadarbības modelī turpmāk vajadzētu mainīt.

Neaprēķinātais eksporta potenciāls

2018. gadā, tieši Baltijas valstu simtgadē, Latvija, Lietuva un Igaunija piedalījās Londonas grāmatu tirgū – vienā no svarīgākajiem ikgadējiem grāmatniecības nozares pasākumiem – kopīgā viesu valsts statusā. Latvijas kampaņa #Iamintrovert tika pamanīta un atzinīgi novērtēta, mūsu izdevēji un autori tika intervēti, saņēma atzinības, un literārie aģenti, kas darbojas platformas “Latvian Literature” paspārnē, apgalvoja – praktiski visām katalogā iekļautajām grāmatām tiesības pārdotas.

Tomēr šo divu gadu grāmatu tirgu rezultāti vēl joprojām nav apkopoti – protams, arī tādēļ, ka rudenī vēl priekšā Frankfurtes tirgus. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), kura pērn un šogad piedalās Latvijas nacionālā stenda veidošanā galvenajos grāmatu tirgos kopā ar organizācijām – Memoranda padomes dalībniecēm –, “KZ” spēja sniegt vien daļēju informāciju.

LIAA atzīmē, ka Londonas grāmatu tirgus bija kulminācija mērķtiecīgam darbam vairāku gadu garumā un tā rezultātā pārdotas 45 Latvijas autoru darbu tulkojumu tiesības Lielbritānijā, 101 – uz citām valodām, un šobrīd izdevējiem notiek sarunas par vēl vairāku tulkojumu izdošanu angļu un citās valodās. “Latvian Literature” vadītāja Inga Bodnarjuka-Mrazauskas statistiku papildina, norādot, ka šobrīd jau var runāt par Londonas grāmatu tirgus rezultātā noslēgtu 101 tulkošanas līgumu, un arī tas, iespējams, nav galējais cipars.

LIAA norāda – Londonas grāmatu tirgū 2018. gadā piedalījušies 16 dalībnieki (izdevēji un tipogrāfijas), kuri izstādes laikā nodibinājuši 277 kontaktus. No tiem izstādes laikā noslēgti astoņi līgumi, tiek īstenoti desmit sadarbības projekti un tiek turpinātas sarunas par vismaz vēl četru projektu realizāciju. Savukārt Frankfurtes grāmatu tirgū 2018. gadā deviņi stenda dalībnieki noslēguši desmit līgumus un nodibinājuši 272 kontaktus. Līgumus slēgušas arī Latvijas tipogrāfijas, un no neoficiālām sarunām zināms, ka tām grāmatu tirgi bijuši ļoti veiksmīgi, taču darījumu summas pagaidām atklātas netiek.

Visi šie skaitļi, lai cik nepilnīgi būtu, apliecina, ka grāmatniecība ir daļa no Latvijas eksporta, tiesa, ar vēl pagaidām precīzi neaprēķinātu potenciālu.

Zināmu perspektīvu sniedz Somijas piemērs – pēc FILI (Finnish Literature Exchange) datiem, katru gadu ārzemēs tiek publicētas aptuveni 300–400 somu autoru grāmatas aptuveni 40 dažādās valodās. Kopējie ienākumi no literatūras eksporta 2016. gadā bija 3 139 500 eiro, un ievērojamu pieaugumu kaimiņvalsts piedzīvojusi kopš 2014. gada, kad viesu valsts statusā piedalījās Frankfurtes grāmatu tirgū.

Taču jāņem vērā, ka Somija pie savas literatūras eksportspējas strādā daudz ilgāk un mērķtiecīgāk nekā Latvija, kura atkal nonākusi krustcelēs. Vēl šogad kopā ar LIAA tiks organizēts nacionālais stends Frankfurtes grāmatu tirgū, bet, sākot no 2020. gada, Memoranda padomes dalībniekiem būs jātiek galā saviem spēkiem.

Tāpat nākamajā valsts budžetā Kultūras ministrijai (KM) nāksies pierādīt Finanšu ministrijai, kādēļ valstij jāfinansē izdevēju līdzdalība starptautiskajos grāmatu tirgos, paraugtulkojumi un atbalsts tulkojumu izdošanai, kā arī tulkotāju, rakstnieku un ārvalstu izdevēju mobilitātes programma.

Šobrīd ministrija aprēķinājusi, ka minimālajai programmai nepieciešami 400 000 eiro katru gadu. Inga Bodnarjuka-Mrazauskas pēc pieredzes lēš, ka atbilstošāka summa būtu 450 000 eiro. KM komunikāciju speciāliste Inita Kabanova pauž, ka 277 000 eiro pieprasīti valsts budžeta prioritātēs 2019. līdz 2021. gadam, pārējo finansējumu esot iespējams atrast KM budžetā, kā arī piesaistot citu avotu finansējumu.

Veiksmes stāsts tikai sākumā

Par to, cik lielā mērā Latvijas dalība starptautiskajos grāmatu tirgos simtgades svinību programmas laikā bijusi veiksmes stāsts, pusēm, tostarp izdevējiem, viedoklis atšķiras. Valsts ieguldījumu viennozīmīgi atzinīgi vērtē izdevniecības “Liels un mazs” direktore Alīse Nīgale. Pēdējos piecos gados autortiesību pārdošana tai kļuvusi par nozīmīgu darba sastāvdaļu.

Nesen notikušajā Boloņas bērnu grāmatu tirgū “Liels un mazs” ticies ar 54 pasaules izdevējiem, un šo gadu var uzskatīt par īstu veiksmes stāstu, jo Anetes Meleces bilžu grāmatas “Kiosks” tiesības pārdotas, kā saka izdevniecības vadītāja, “visai pasaulei”. Starp tiem, kuri izdošanas tiesības iegādājušies, arī nozīmīgā Lielbritānijas izdevniecība “Thames and Hudson”, kura pārstāv arī Jaunzēlandi un Austrāliju, bet kopumā interese bijusi desmit valstu pārstāvjiem, no dažām – pat vairākiem izdevējiem.

Daļēji grāmatas panākumus izskaidro tas, ka pasaules festivālos veiksmīgi startējusi Anetes Meleces filma “Kiosks”, tomēr ieguldīts arī nozīmīgs darbs gan no “Latvian Literature”, gan paša apgāda puses. Arī “Thames and Hudson” Meleces filmu noskatījies tieši šādā seminārā Rīgā. Tajos ar vairākiem ārvalstu izdevējiem kontaktus nodibinājusi māksliniece Elīna Brasliņa – jau aizrunātas tiesības uz pašlaik topošo komiksu pēc Edmunda Jansona programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” uzņemtās animācijas filmas “Jēkabs, Mimmi un runājošie suņi”.

Kā nozīmīgu Alīse Nīgale uzsver arī dalību dažādās starptautiskās platformās un organizācijās. Atšķirībā no lielākās daļas Latvijas izdevēju, “Liels un mazs” samaksājis 160 eiro, lai tiktu iekļauts Boloņas grāmatu tirgus katalogā ar izdevniecības kontaktiem, nevis tikai kā daļa no Latvijas nacionālā stenda. Tas dod tiesības arī piedalīties balsojumā par labāko Eiropas izdevēju. Tāpat izdevniecība iesaistījusies starptautiskajā sadarbības platformā “dpictus”.

Divējāds veiksmes stāsts arī izdevniecības “Pētergailis” vadītājai Ingunai Cepītei. “Pētergailis” pārdevis tulkošanas tiesības Anglijas izdevniecībai “Emma Press” divām Ievas Samauskas grāmatām (“Skaļā klase” un “Meitene, kas mācēja visas pasaules valodas”), kuras nu pēc tulkojuma angļu valodā varētu tikt izdotas arī citur pasaulē. Tāpat saistībā ar Londonas grāmatu tirgus “uzrāvienu” pamanīts “Pētergaiļa” izdotais Jura Zvirgzdiņa un Elīnas Brasliņas kopdarbs “Have a Nice Day”. Citas Jura Zvirgzdiņa grāmatas “Lauvas rūciens” tiesības pārdotas lietuviešu, somu un bulgāru izdevējiem. Savukārt Inguna Cepīte kā autore veicinājusi savas autobiogrāfiskās grāmatas “Ulsiks” (“Dienas Grāmata”) tulkošanu somu valodā, sastopoties ar somu izdevēju “Latvian Literature” rīkotajā ārzemju izdevēju vizītē Rīgā.

Visas pieminētās grāmatas un vēl daudzas citas – pērn pavisam 44 – saņēmušas arī valsts finansēto grantu – atbalstu darbu izdošanai.

Lai uzrāviens neizšķīstu

Viens no izdevēju strīdu iemesliem vienmēr bijis tas, kuras grāmatas tiek vai netiek iekļautas valsts finansētajā katalogā; darbus no tā Latvijas literārie aģenti, kuru darbu arī apmaksā valsts, piedāvā ārzemju izdevējiem. Otrs, tikpat būtisks – kā nacionālajā stendā ir – vai pēdējos gados drīzāk nav – redzama atsevišķu izdevēju “seja”. Šie ir jautājumi, par kuriem šogad gaidāmas asas debates.

Alīse Nīgale gan uzskata – skaļākie kliedzēji paši savu grāmatu labā starptautiskajos tirgos dara pārāk maz, jo, lai izveidotu sadarbību, nepietiek ar kāda nosaukuma iekļaušanu valsts katalogā – pašam izdevējam jādibina kontakti un tie neatlaidīgi jāuztur.

Par to, ka nacionālais stends un katalogs nepieciešami, vienisprātis visi aptaujātie. Cik dziļas ir atšķirības uzskatos par to, kādam tam jābūt, daļēji apliecina pērn uz Londonas tirgu Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas pēdējā brīdī sagatavotais ilustratoru katalogs kā savdabīgs komentārs un alternatīva platformas “Latvian Literature” katalogam “The Horse”, kurā bija iekļauts ierobežots ilustratoru un autoru skaits. Tāpat regulāri dzirdami pārmetumi, ka reklamēšanai starptautiskā līmenī izvēlēti tiek tikai autori no kāda noteikta loka un iespraukties tajā no malas nav iespējams.

Alīse Nīgale atgādina – arī “Latvian Literature” Somijas līdzinieks “FILI” aicina izdevējus iesniegt ārzemju izdevējiem potenciāli interesantu vai godalgas saņēmušu grāmatu sarakstus, taču valsts finansētos katalogus sagatavo pēc saviem ieskatiem. Ja izdevējam šķiet, ka tā grāmatas katalogā nepietiekami pārstāvētas, tam ir iespēja veidot savējo un piedāvāt citvalstu izdevējiem tajā iekļautos darbus. “”FILI” vienmēr atgādina – viņi kā institūcija ir izveidoti, lai palīdzētu izdevējiem, nevis darītu viņu darbu, un tieši tāpat ir ar “Latvian Literature”,” norāda Alīse Nīgale.

Ja savu grāmatu starptautisko tiesību katalogu teorētiski var izveidot ikviens izdevējs (tiesa, līdz šim to izdarījuši vien nedaudzi), tad ir jautājumi, kuru risināšanā aktīvi jāiesaistās visām Memoranda padomes pusēm. Izdevniecības “Zvaigzne ABC” vadītāja Vija Kilbloka min vairākus punktus, kuri, pēc viņas domām, būtu jāsakārto valsts līmenī.

“Kas mūs varētu interesēt turpmāk – lai mērķtiecīgais valsts atbalsts caur platformu “Latvian Literature” kļūtu aptverošāks. Lai tiktu aptverts plašāks autoru un izdevēju loks, un arī stendā varētu redzēt izdevniecības seju kopumā, ne tikai atsevišķas grāmatas.” Vijai Kilblokai piekrīt Inguna Cepīte, uzsverot – līdz šim Latvijas stendā nav bijis iespējas parādīt katras izdevniecības seju.

Inga Bodnarjuka-Mrazauskas gan norāda – ieteikums vismaz Frankfurtē un Londonā grāmatas stendā kārtot tematiski tikšanās reizēs ar LIAA nācis tieši no Latvijas Grāmatizdevēju asociācijas puses.

“Šogad par Boloņas stendu saņēmām ļoti daudz komplimentu no izdevējiem un stenda apmeklētājiem par tīro un skaidro stenda struktūru un par to, ka tas nav “piesārņots” ar krāsu un tēlu pārbagātību, kas nereti novērojama, ja gribas parādīt pēc iespējas vairāk,” komentē “Latvian Literature” vadītāja. Tas īpaši svarīgi arī tādēļ, ka stendā ne tikai tiek parādītas grāmatas, bet arī notiek darbs, proti, tikšanās ar ārvalstu izdevējiem.

Vija Kilbloka turklāt uzskata – būtu jāpaplašina arī Latvijas literāro aģentu funkciju klāsts, norādot, ka līdz šim viņi strādājuši tikai ar grāmatām, kuras iekļautas “Latvian Literature” sagatavotajā katalogā. Žanru literatūra, komercliteratūra, uzziņu literatūra, darbi pusaudžiem, bērnu grāmatas ar skaņām un dažādiem citiem palīgelementiem tajā iekļautas netiek.

“Ļoti būtiski, lai tiktu atbalstīts, ka aģenti, kuri līdz šim ir valsts algoti un veic valsts pasūtījumu, sāktu darboties arī uz komercpamatiem – lai viņi drīkstētu slēgt līgumus ar Latvijas izdevniecībām, un izdevniecības varētu caur viņiem piedāvāt savus izdevumus, kuri nav iekļauti valsts katalogā, bet kuru izdošanu ārzemēs izdevēji vēlētos panākt. Tā varētu būt arī komercliteratūra, kuras izdošanā ārzemju izdevēji varētu būt gana ieinteresēti, lai viņiem nebūtu nepieciešams Latvijas atbalsts tulkošanai un izdošanai. Šādi rīkojoties, varētu cerēt, ka valsts ar laiku saņems atpakaļ to, ko tā literatūras popularizēšanā ieguldījusi,” spriež Vija Kilbloka.

Inga Bodnarjuka-Mrazauskas atbild: “Latvian Literature”, veidojot ikgadējo katalogu, vienmēr aicinājusi izdevējus iesūtīt savas grāmatas, ko viņi uzskata par eksportspējīgām un kuras vajadzētu ievietot katalogā, taču diemžēl ne visi izdevēji uz šo aicinājumu atsaucoties. Šobrīd gan lielāka problēma – vai vispār būs līdzekļi nākamā gada katalogam…

Neaizlaist ieguldīto trubā

Pats sliktākais, ko šobrīd varētu izdarīt, ir nosēdināt literatūras atbalstu uz 72 000 eiro, kāds tas bija pirms simtgades uzrāviena – par to pārliecināti visi procesā iesaistītie. “Finansējumam, lai latviešu literatūru virzītu, patiesībā būtu jābūt pieaugošam. Pēc visa, kas izdarīts, redzam ļoti lielu interesi, un tai ar laiku vajadzētu atmaksāties,” pārliecināta Vija Kilbloka.

Inguna Cepīte un Alīse Nīgale uzsver – īpaši mazajiem izdevējiem piedalīties grāmatu tirgū vispār bez valsts atbalsta būtu gandrīz neiespējamā misija, jo pat vismazākā stenda izmaksas vien, nerēķinot tā aprīkojumu, izdevēja ceļanaudu un uzturēšanās izmaksas, ir 5000 līdz 6000 eiro.

Alīse Nīgale ir skarba: “Londona un simtgades faktors ir tikai grūdiens, pirmais solis. Lai ieguldītais darbs un tie divi miljoni neaiziet pa trubu nebūtībā, ir nepieciešams skaidrs budžets, noturība un virzība tālāk.

Nevar atgriezties pie 72 000 eiro gadā, tad platformai “Latvian Literature” nav vērts pastāvēt.

Vajag naudu nacionālajam stendam četros tirgos, grantu sistēmai vismaz trim tulkotāju un izdevēju konkursiem gadā un līdzekļus izdevēju, tulkotāju un autoru mobilitātei. Tā ir standartpakete, minimums, kas nepieciešams, lai literatūras eksports varētu funkcionēt.”

Kultūras ministre Dace Melbārde vairākkārt izteikusies, ka latviešu grāmatniecības eksportspēju jāturpina atbalstīt. Jācer, ka viņai noticēs arī kolēģi valdībā un 2020. gada budžeta apspriešanā neizraus valsts laipni noklāto paklāju no izdevēju kājapakšas.

Ko darīt turpmāk?

Saistītie raksti

Alise Nīgale: “Lai ieguldītais darbs un divi miljoni neaizietu nebūtībā, ir nepieciešams skaidrs budžets un virzība tālāk. Vajag naudu nacionālajam stendam četros tirgos, grantu sistēmai vismaz trim tulkotāju un izdevēju konkursiem gadā un līdzekļus izdevēju, tulkotāju un autoru mobilitātei.”

Vija Kilbloka: “Jāaptver plašāks autoru un izdevēju loks, lai stendā varētu redzēt izdevniecības seju kopumā, ne tikai atsevišķas grāmatas. Ļoti būtiski arī, lai tiktu atbalstīts, ka aģenti, kuri līdz šim ir valsts algoti un veic valsts pasūtījumu, sāktu darboties arī uz komercpamatiem.”

LA.lv