Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
13. jūlijs, 2015
Drukāt

Monika Zīle: Nejauko dziņu inkubatori (6)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Gandrīz ikvienai labai lietai diemžēl piemīt arī ēnas puse, kas pirmajā brīdī nav bijusi īsti paredzama un nejaukos vaibstus atklāj tikai laika gaitā un tuvplānā. Piemērs nav tālu jāmeklē. Interneta ēras dzimšanas brīdī skanējušās gaviles par tīmekļa lietotāju aktivitāšu pozitīvo ietekmi uz cilvēka redzesloka paplašināšanos un saskarsmes attīstību tagad nomainījis bažīgs klusums, arvien skaļākie mudinājumi ierobežot anonīmo komentētāju tekstus un arī tiesu darbi.

No pēdējā laika uzmanības vērtākajiem ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) 16. jūnija lēmums strīdā starp Igaunijas valsti un tur darbojošos portālu “Delfi”. Tas, neapmierināts ar Igaunijas Valsts tiesas 2009. gadā uzlikto sodu par konkrētu personu aizvainojošu un vardarbībai rosinošu komentāru publicēšanu, bija vērsies ECT un izrādījās ne vien zaudētājs, bet, runājot tēlaini, strīda iznākumā šķīra jaunu lappusi tīmekļa atbildības grāmatā. Proti – ECT atzina, ka pilnīgi visi komentāri iekļaujas portāla saturā un interneta medijam par tiem jāuzņemas atbildība ar visām izrietošajām sekām. Kā jau bija paredzams, tīmekļa lietotāji Latvijā reaģēja neviennozīmīgi: ikvienam ECT lēmumu atbalstošajam viedoklim pretī lēca vārda brīvības aizstāvji – tiesa, pārsvarā slēpjoties aiz “niku” maskas. Taču diskusija nodzisa bez tālejošām sekām, un populārākajās vietnēs joprojām lielākoties izpaužas segvārdu bruņinieki, spļaudīdamies par jebko un metot dubļu piku katram ziņā pieminētajam.

Tīmekļa eksperti apgalvo, ka gānīšanos piekopjošo pulks salīdzinoši neesot liels un sastāvot no indivīdiem ar zemu pašcieņu, kuru šie cilvēki nu agresīvi mēģina spodrināt anonīmajā telpā. Savukārt psihologi jūtīgiem ļaudīm iesaka vispār nepievērst uzmanību interneta viedokļiem, ja tie viņus traumē. Taisnību sakot, padoms strīdīgs: tam paklausot, tuksnesī zūdošās balsīs pārtaps arī sabiedrības un valsts attīstībā ieinteresēto lietišķie secinājumi un priekšlikumi. Tad – kā?…

Vispareizāk būtu, ja Latvijas portāli sekotu pasaules lielāko vietņu paraugam, komentēšanu atļaujot tikai reģistrētiem lietotājiem. Taču daudzi interneta mediji šo praksi atbalstīt kavējas, reklāmu piesaistīšanas vārdā būdami ieinteresēti pēc iespējas kuplākā apmeklētāju skaitā. Labākā gadījumā algo moderatoru, kas izdzēš acīmredzami naidu kurinošus, necenzētām lamām pārpilnus un teroristiski krāsotus viedokļus. Cauri šķidrajam sietam no anonīmiem aktīvistiem birst bezpamata apvainojumi, prastas ķengas, apsaukāšanās un tamlīdzīgas “pērles”. Tās izkaisījušie uzdodas par vārda brīvības karavīriem un pieprasa sevi uztvert kā demokrātijas produktus un karognesējus. Patiesībā šis informatīvo tehnoloģiju sasniegums ļāvis izveidoties nepieskatītam inkubatoram, kur dīgst un attīstās cilvēku ļaunvēlība, skaudība un citi nejaukumi. Mazākā bēda, ja to izpausmes piesārņotu tikai internetu. Ļaunākais, ka slikto dziņu kopšana līdzīgi rūsai saēd paša kultivētāja personību. Jūs ticat, ka šāds anonīmais rūgumpods, aiz maskas noslēpies verbālo mēslu sviedējs un prastu ķengu autors spēj būt mīlošs vīrs (sieva), gādīgs tēvs (māte), radošs profesijā un patriots valstij svarīgos brīžos? Tiešām ticat?…

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Diemzheel, ne tikai komenteetaaji ir greeciigi. Greeko arii pashi zinju portaali, pasniedzot zinjas tendenciozi, sagroziiti. Visvairaak tiek greekots ar virsrakstiem. Piemeeram, Delfi – Krievijas karakugji siro Latvijas ekskluziivajos uudenjos. Rakstaa tiek izklaastiits, ka Latvijas ekonomiskajos ekskluziivajos uudenjos siro Krievijas karakugji, tachu ne ar vienu vaardu netiek paskaidrots, ka Latvijas ekskluziivie ekonomiskie uudenji NAV Latvijas teritoriaalie uudenji, taapeec tajos atljauts briivi kugjot, ir ierobezhojumi uz dazhaadiem izpeetes, buuvnieciibas darbiem bez latvijas atljaujas. Un komenteetaaji “shuumeejas”, lamaajas, aardaas, bet no pasha portaala nekaadas reakcijas – naidu kurinoshi, uz vardarbiibu aicinoshi komentaari pa pilnam, bet, ja uzrkastiisi, ka Delfi atklaati pauzh nepatiesiibu, tiksi momenta nobanots. Kaa, piemeeram, es. Komentaars bez rupjiibaam, bez aicinaashanas uz vardarbiibu. Ko tas noziimee?
    Taapat peedeejaa laikaa ir vesela Latvijaa paziistamu cilveeku vajaashanas akcija – saaka ar Imantu Kalninju, turpinaaja ar Praata Veetru, Bindemani, Busuli, tagad uzbrukushi Raimondam Paulam. Necienja, apvainojoshi izteicieni, lamas, njirgas, tas viss par cilveekiem, kuri Latvijas labaa ir dariijushi tik daudz, bet portaali mieriigi atstaaj dienaam shos njirdziigos, cilveeka cienju aizskaroshos komentaarus. Cik ilgi veel? Un kursh to visu pasuuta?

  2. tikai tā ononīmais rūgumpods, aiz maskas noslēpies verbālo mēslu sviedējs un prastu ķengu autors spēj būt mīlošs vīrs (sieva), gādīgs tēvs (māte), radošs profesijā un patriots valstij svarīgos brīžos! nu, ja viņš vismaz kaut kur, kaut ononīmi, var pateikt kādus 37 – 64% no tā, ko domā!

  3. Nejauko dziņu inkubatori un Nejauko dziņu sukubatori!

  4. Varbūt tās ir Ķemeru dūņas ? 🙂
    Jēlības neizdaiļo lietotāju !
    Lielāko tiesu jēlības lieto līdz 16 gadiem(debīlie – pat līdz mūža galam).
    Pēc komentāra stila var redzēt, cik sen no alas izlīdis …
    Politiķi(-āņi) uzdod visu, kas viņus neapmierina, par ķengām …
    Arī redzams, cik sen no alas izlīduši …

  5. Šajā gadījumā ir jāatceras autores aktīvā darbība okupācijas totalitārā režīma sistēmā un autores domu gājiens kļūst visai caurspīdīgs.No pagātnes neviens nevar izbēgt un nekādu dubļu sviešana nav.Katrs pats tos sakrāj.Šajā gadījumā autore pati sviež savus dubļus uz citādiem viedokļiem.

  6. Monika Zīle: “Latvijā nemācās, nestrādā un neapgūst amatu apmēram 36 tūkstoši jauniešu.” LA, 20.12.2013.
    “Vairāk nekā 50 000 Latvijas jauniešu vecumā no 15 līdz 29 gadiem nestrādā, nemācās un neapgūst arodu, šādu informāciju apkopojuši iniciatīvas «Jauniešu garantija» aktīvisti.” LETA, 19.03.2015.
    ================================================================
    Kā var neticēt tautas gudrībai – “Ko sēsi, to pļausi!” (ja vēl atceras pirmos Sarkanarmijas sagaidītājus 1940.g. jūnijā).

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāda ir tava Ziemassvētku vēlēšanās?

Ziemassvētku vecītim arī jāmaksā nodokļi

Valsts oficiālā izdevuma “Latvijas Vēstnesis” portālā “lvportals.lv” publicēta Valsts ieņēmumu dienesta atbilde uz kādu lasītāja jautājumu, kurš stāsta, ka, plānojot Ziemassvētkos strādāt “Salaveča amatā”, gribot iesniegt sludinājumu internetā par sevi. Lasītājs vaicā: “Kā to izdarīt godīgi, kā samaksāt nodokļus par to?” VID viens no piedāvātajiem variantiem ir reģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt iedzīvotāju ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu starpības utt.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (21)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (12)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+