Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls

Nejaukties pareizticīgo baznīcas iekšējās lietās 9

Autors ir ekonomikas doktors Aleksandrs Rubanovskis.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Latvijas Republikas Likums “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām” paredz, ka Lielā Piektdiena, Pirmās Lieldienas, otro Lieldienu diena un Vasarsvētki arī ir svētku dienas, tātad brīvdienas. Šos svētkus svinam datumos, kas atbilst katoļu, luterāņu, baptistu un citu no tām atdalījušos konfesiju (turpmāk – Rietumu kristiešu) tradīcijai. Normatīvajos aktos gan nav minēts, saskaņā ar kādiem principiem vai tradīcijām nosakāmi Lieldienu un Vasarsvētku kā svētku dienu datumi.

Nav juridiska pamatojuma apgalvot, ka valsts svētku dienas ir baznīcas svētku dienas. Valstij ir plašas tiesības izlemt un noteikt dienas, kuras kļūs par valstī svinamām dienām, vienlaikus arī izlemt par šo svētku apzīmējumu. Valsts svētku noteikšanas mērķis ir atzīmēt notikumus, kas demokrātiskā procesā atzīti par nozīmīgākajiem valsts attīstībā. Nacionālajiem svētkiem tāpat kā valsts simboliem ir saliedējoša, sabiedrību vienojoša un izglītojoša, sabiedrības izpratni veidojoša nozīme. Arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa ir atzinusi, ka nacionālajiem svētkiem veltīti pasākumi demokrātiskā valstī kalpo pacifisma mērķiem un sabiedriskajām interesēm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Valsts izvēli par labu vienai vai otrai svētku dienai var balstīt valsts notikumos, vēsturiskos faktos, tautas tradīcijās, reliģiskās tradīcijās un citos sabiedrībai kopumā svarīgos aspektos. Iespējams, dienas, kas noteiktas kā valsts svētku dienas, var sakrist arī ar kādas atsevišķas sabiedrības daļas svinētiem svētkiem vai tai nozīmīgiem notikumiem. Tomēr šī iemesla dēļ valsts svētki savu būtību nemaina, un tos tādēļ nevajadzētu definēt kā atsevišķas sabiedrības daļas vai grupas svētkus.

Likumā nav norādīts, ka minētie svētki ir kādas konkrētas reliģiskās organizācijas vai konfesijas reliģiskie svētki. Pasaules praksē katra valsts izvēlas vienu no kalendāriem, pēc kura svin Ziemassvētkus un Lieldienas. Valstīs, kur izplatīta Rietumu kristiešu reliģija, kas ir vairākums Eiropas Savienības valstu, par valsts svētkiem tiek uzskatītas Lieldienas pēc minēto reliģiju kalendāra. Savukārt valstīs, kur ir izplatīta pareizticība, piemēram, lielākā daļa Krievijā, par valsts svētkiem tiek uzskatītas Lieldienas pēc pareizticīgo kalendāra.

Lieldienu un Vasarsvētku dienas noteikšana balstīta tradīcijā. MK rīkojums, kas noteiktu, ka konkrētajā gadā konkrētajā datumā svinamas Lieldienas un Vasarsvētki, netiek izdots. Lieldienu brīvdienu datumus neprecizē arī neviens cits normatīvais akts.

Latvijā Lieldienas un Vasarsvētkus svin, balstoties Rietumu kristīgās baznīcas, kura lieto Gregora kalendāru, tradīcijā. Līdz ar to Rietumu kristiešu Lieldienas un Vasarsvētki pārsvarā nesakrīt ar pareizticīgo un vecticībnieku svētkiem, kuri pieturas pie Jūlija kalendāra.

Rietumu kristieši Lieldienas svin ne agrāk par 22. martu un ne vēlāk par 25. aprīli, savukārt Austrumu kristieši – starp 4. aprīli un 8. maiju. Reizi vairākos gados gan Austrumu, gan Rietumu kristiešiem Lieldienas iekrīt vienā datumā. 

Latvijā ir tradīcijas, kuras pastāvēja un pastāv, tās ir Rietumu kristiešu. Un šos dominējošos svētkus svētīja vienmēr.

Paskatīsimies, kā tas ir Krievijas pareizticīgo baznīcā. Šogad Austrumu pareizticīgo baznīca Lieldienas svin 8. aprīlī – tā ir svētku diena un vienlaicīgi brīvdiena. Nedēļu pirms Lieldienām sauc par “Седмица” – uzsvars uz otro zilbi (varbūt analogs ir Klusā nedēļa). Šo nedēļu ievēro ticīgie un baznīcu apmeklē ārpus darba laika. Lieldienas 8. aprīlis ir svētku diena un brīvdiena (svētdiena). Šogad 17. aprīlī pareizticīgo baznīca atzīmē “Радоница” (no vārda “радость” – uzsvars uz pirmo zilbi) sauc arī par Vecāku dienu. Šī diena ir izejama svētku diena. Kā redzams, tad nekādas Lieldienu papildu brīvdienas nav. Tātad, ja Latvijā piešķirtu pareizticīgajiem papildus brīvdienas, tad tā būtu jaukšanās Krievijas un tās pareizticīgo baznīcas iekšējās lietās. (Līdzīgi tas ir arī ar Ziemassvētkiem.)