Mobilā versija
+21.9°C
Vineta, Oļegs
Ceturtdiena, 17. augusts, 2017
22. oktobris, 2016
Drukāt

Nav prestiži: jaunieši negrib darbu rūpniecībā (23)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā jaunieši mācās arī, kā mākslinieciski apstrādāt koku un metālu. Attēlā: tehnikuma 4. kursa audzēknis Atis Saulīte strādā tehnikuma kalvē.

Mūsdienu jaunieši neizvēlas profesijas, kurās ir rutīna un monotons darbs, tāpēc profesionālajās izglītības iestādēs arī šogad bijis mazs pieprasījums pēc tām izglītības programmām, kurās sagatavo darbiniekus ražotnēm. Tā secinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības un starptautiskās sadarbības jomā Inta Šusta.

 

Trūkst strādnieku un dārznieku

Kaut arī šajā mācību gadā profesionālajās izglītības iestādēs uzņemts vairāk audzēkņu nekā pērn, grūti bijis nokomplektēt ne tikai tās audzēkņu grupas, kurās apmāca nākamos darbiniekus kok­apstrādes un metālapstrādes ražotnēs. Ne pārāk pieprasītas bijušas arī izglītības programmas “Lauksaimniecība un Lauku tūrisma pakalpojumi”, “Šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģija”, “Apģērbu dizains”, “Pārtikas ražošanas tehnoloģijas”, “Miltu izstrādājumu ražošana”, “Dārzu un parku kopšana”, “Inženiermehānika”, “Koka izstrādājumu izgatavošana un Kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana”, “Poligrāfija un izdevējdarbība”, “Metāla mākslinieciskā apstrāde”.

I. Šusta teic, ka intereses trūkumu par tām nevajadzētu saistīt ar nepietiekamu profesionālās izglītības kvalitāti, jo tā lielākoties esot gana augsta. Drīzāk vainojams zemais skolu absolventu skaits, kā arī jauniešu nevēlēšanās strādāt monotonu darbu ražošanā. Šāds darbs jauniešus nesaista pat tad, ja viņi zina, ka mūsdienās ražotnēs ir augsta līmeņa darba aizsardzība un darbinieki saņem sociālās garantijas. I. Šusta gan atzīst: “Arī darba devējs ne vienmēr rada iespaidu, ka novērtē potenciālos darbiniekus ar cienīgu darba algu. Turklāt mūsu sabiedrībā atšķirībā, piemēram, no valstīm ar dziļām strādniecības tradīcijām, kā Vācija, Francija, nav prestiži strādāt rūpnīcā pie darbgalda. Kaut arī Latvijā ir lieliski poligrāfijas uzņēmumi, kas labprāt ņem jauniešus praksē, darba vidē balstītu mācību ietvaros sadarbojas ar Rīgas Valsts tehnikumu, jaunieši negrib šādu karjeru, jo šādos uzņēmumos ir maiņu darbs, ir jāstrādā arī naktīs. Jauni cilvēki nevēlas kļūt arī, piemēram, par dārzniekiem, ja vien tā nav ģimenes tradīcija, jo darbu ietekmē laika apstākļi u. c. faktori.”

 

Vajag aktīvu mārketingu

I. Šusta uzsver, ka mācīties gribētāju skaits visbiežāk pieaudzis tajās izglītības iestādēs, kurās pēdējos gados ieguldīti Eiropas Sociālā fonda līdzekļi. Tur atjaunotas gan ēkas, gan dienesta viesnīca, gan arī iegādāts moderns aprīkojums mācību laboratorijām un darbnīcām. “To varam teikt par autotransporta, būvdarbu, metālapstrādes, lauksaimniecības tehnikas, datorsistēmu, koka mākslinieciskās apstrādes, restorānu pakalpojumu, telemehānikas un loģistikas, enerģētikas un elektrotehnikas, viesnīcu pakalpojumu, arhitektūras un komerczinību programmām,” viņa stāsta. Tomēr arī modernizētajās skolās jaunieši mazāk izvēlas jau minētās nepieprasītās izglītības programmas.

Dati liecina, ka visvairāk jauno audzēkņu šajā mācību gadā uzņemti Rīgas Valsts tehnikumā – 722. Pērn tika uzņemti mazāk – 613 jaunu audzēkņu. Savukārt visstraujāk – par 140 audzēkņiem – pieaudzis uzņemto skaits Liepājas Valsts tehnikumā. IZM slavē liepājniekus par aktīvo saziņu ar jauniešiem sociālajos tīklos. Teju tikpat straujš pieaugums – par 137 – bijis Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā, kur pērn uzņemti 190 audzēkņu, bet šogad jau 336. Tā direktore Maija Vanaga stāsta, ka liela nozīme ir tiešajam mārketingam. Tehnikuma pārstāvji braukuši uz karjeras dienu pasākumiem dažādās Latvijas pilsētās. “Agrāk mēs vidusskolās nemaz netikām iekšā, jo tās ir ieinteresētas, lai bērni pēc 9. klases paliek turpat mācīties. Tagad tomēr mūs laiž skolās reklamēties,” saka M. Vanaga. Būtiski gan ir ne tikai izkārt reklāmu, bet arī sarunāties ar skolēniem un parādīt viņiem, piemēram, modes skati, kurā redzami tehnikumā darinātie tērpi. “Tomēr visbiežāk jaunieši pie mums nāk mācīties tāpēc, ka te mācījušies viņu vecāki, draugi un paziņas, kas arī iesaka mūsu tehnikumu,” piebilst direktore. Kopumā tehnikumā ir 934 audzēkņi – ne tikai no Rīgas un Pierīgas, bet visiem Latvijas reģioniem.

Jāpiebilst, ka visi minētie tehnikumi – uzņemšanas rekordisti – ieguvuši profesionālās izglītības kompetences centra statusu, taču Rīgas Mākslas un mediju tehnikums iepriekšējā plānošanas periodā nesaņēma struktūrfondu finansējumu modernizācijai. Tāpēc dienesta viesnīca ir sliktā stāvoklī. “Taču, ja jaunietis tiešām grib pie mums mācīties, viņš ir gatavs to pieciest,” tā M. Vanaga. Tomēr šajā plānošanas periodā finansējums tehnikumam ticis un nu varēs sakārtot arī audzēkņu sadzīves apstākļus.

M. Vanaga atzīst: arī viņas vadītajā tehnikumā ne visas izglītības programmas ir vienlīdz pieprasītas. Konkurss (vidēji divi pretendenti uz vienu vietu) jāiztur tiem jauniešiem, kuri grib apgūt fotodizainu un stila mēbeļu modelēšanu. Ja pieprasījums liels, skola gan rod iespēju attiecīgajā programmā uzņemt vairāk jauniešu nekā sākotnēji paredzēts. Savukārt maza interese ir par tekstilizstrādājumu dizaina mācību programmu, kurā “ir daudz aušanas”. “Mums šajā programmā ir tik labi skolotāji un tik labi rezultāti kvalifikācijas eksāmenā! Absolventi prot ne tikai aust, bet strādā arī citās tehnikās. Viņi ir pieprasīti darba tirgū, taču pieprasījums nenozīmē, ka labi maksā,” stāsta 
M. Vanaga.

Arī I. Šusta atzīst, ka, izvēloties nākamo profesiju, jauniešus interesē ne tikai tās prestižs, bet arī darba samaksa. Viņa piebilst, ka jaunieši labprātāk izvēlas arī tās izglītības programmas, kurās jau iekļauta darba vidē balstītā izglītība. Proti, kur daļu prasmju jaunieši apgūst pie potenciālā darba devēja uzņēmumā.

 

20161019204502_4561

Pievienot komentāru

Komentāri (23)

  1. Kā ar darba apģērbu šajā skolā ?
    Nerunājot nemaz par tādu ļoti nopietnu lietu kā darba aizsardzību.

  2. drošibas tehnikas pārkāpumi, tik daudz bildē redzami ka inspektors sajūsmā izrakstitu pabiezu čupiņu ar rēķiniem un pārkāpumu aktiem. sākot ar nesavāktajiem matiem, neatbi;stošu apģērbu , nav cimdu, aizsargbriļu…..

  3. Jaunieši, savu vecāku iespaidoti, nekad neizvēlēsies smagu, rutīnas pilnu un vienveidīgu darbu kādā rūpnīcas ražotnē, jo Latvijas apstākļos par to maksā samērā zemu atalgojumu. Neviens jaunietis nevēlēsies visu mūžu nostrādāt, līdz pensijai, pie konveijera? Pie tam mums ir iznīcināta rūpnieciskā ražošana … Varu iedomāties šo garmataino … cik ilgi viņš karsēs un kals šo dzelzi? Līdz sava mūža galam?

    • fablikā stādā, un pie tam par grašiem ilgas stundas vergu darbu sliktos dzīves/sadzives apstākļos…. principā kopumā ņemot nopelna tikpat ja atceras ka te strādā mazāk stundas, bez vagara aiz muguras kas eļauj pat tualeti apmeklet un sarunāties ar kolēģi blakus plus vel te butu uz vietas…. bet te visi zinātu kur par cik strādā, bet tur prom un mājās var pasakas stāstit

      • Viss ir ok – ja jums tā gribas nokļūt UK, vēl variet uzspēt – tagad ir Ziemassvētku sezonas sākums un darbs vēl būs… pat pēc Brexita jūs atpakaļ nesūtīs utt.

        Jums laikam tik ļoti gribas nokļūt uz to Angliju, ka nevariet beigt ņemties. Jūs tāpat kā homoseksuālistu nīdēji esiet slēptais aizbraucējs… tak atslābstiet – dažreiz jūsu problēma esiet tikai pats 😉

  4. Atis Saulīte (redzamais puisis attēlā), lai arī kā man patiktu gari mati, tomēr tehniska darba vietā izlaisti mati nedrīkst būt, punkts un āmen! Ja ko tādu redzētu manā darbavietā, dabūtu kavienu!

  5. Visa pasaule kustās. Gadā pāri par 132 mijoniem migrantu. Pāris miljoni celtnieku strādā AAE ,Abu-Dabi ,Saūda Arābija ,visi no Pakistānas ,Indijas,Dienvidkorejas ,Āfrikas valstīs ap miljons ķīniešu firmu celtnieki.ASV ļoti krities rūpniecībā nodarbināto skaits,par 7 miljoniem mazāk nekā pirms 15 gadiem. Savukārt agro sektorā pāris miljonu viesstrādnieku no Meksikas. Turienes dīvainība ,nu jau trešo gadu vislabāk pelnošie ir aziāti,seko baltie ,tad melnie un latinos. Tā raksta oficiālā statistika. Vācijā rūpnīcā arābu bēgļus ieraudzīt paraktiski nevar ,savukārt turku tūkstoši strādā autorūpniecībā pat 3 paaudzē. Maizes garoza itvisūr sīksta ,par skaistām acīm nekur neko nemaksā. Un strādā garākas stundas nekā Latvijā .Te pilns ar dažādu Dienvidkorejas tehniku ,tad lūk viņiem gadā 2x mazāk brīvdienu un īsāks atvaļinājumu laiks nekā šeit. Droši var teikt ,ka Latvijā izveidojies tāds dīvains nodarbes režīms ,vieniem nākas “rukāt” patiesi visai smagi ,citi mierīgi “laiž muļki” .

  6. Nauda seko skolēnam,vispārizglītojošo viduskolu direktori dara visu iespējamo lai pēc devītās klases visi paliktu viduskolā ,tajā skaitā,netiek pieļauta nekāda profesinōlo skolu reklamēšana,kas ir tiešie viduskolu konkurenti.Katram savs krekls tuvāks,un valsts to tikai stimulē.

  7. Kārtējā stereotipu bārstīšana, paldies!

  8. Kurā vietā tad ir tas darbs rūpniecībā,kurā iestādē?Mazāk varētu muļķības muldēt un vākt savas melīgās statistikas.

    • Visu laiku ir vajadzīgi dažāda profila galdnieki, atslēdznieki, santehniķi, elektriķi, tiesa-virpotāji un frēzētāji mazāk. Nerunāsim nemaz par pavāriem. Rīgā bezdarbs pavisam niecīgs, gan ne vienmēr iespējams atrast darbu tieši specialitātē, gadās, ka jāpārkvalificējas, bet kāds darbs ir visu laiku. Ādažu, Piņķu uc pierīgas ciematu centros visu laiku lasāmi dažādi darba sludinājumi. Bet, Sventiņ, radi kādu mazo uzņēmumu un būs tev un kādam tavā apkārtnē darbs. Visi `zavodos` nestrādās. Jaunieši meklēs radošu darbu.

  9. Anonīmajam: 800 – 1000 eiro (uz rokas) Latvijas apstākļos ir gana liela nauda, ar to – ņemot vērā dzīves dārdzības atšķirību LV un Rietumvalstīs, Latvijā var dzīvot ne sliktāk kā Rietumos. Tikai diemžēl šādu algu pat labam un kvalificētam strādniekam maksā nebūt ne visur. Un maz jau mums to ražotņu vispār! Normālu ražotņu, kur prasa disciplīnu un atbildību, taču arī nodrošina labus darba apstākļus un normālu algu (700 – 1000 ), pat Rīgā nav daudz, un tajās dabūt darbu nav viegli. Vairāk ir visādu “šaragu”, kur jāstrādā smags un primitīvs darbs.

    • Jūs īsti laikam nesaprotiet ko nozīmē dzīvot Rietumos un kādas ir izmaksas un ko nozīmē labi dzīvot…
      Rietumos ir lētāka elektrība un gāze. Latvijā ir dārgāka, kaut elektrību dažreiz arī eksportē.
      Īres maksa UK no Rīgas absolūti neatšķiras. Pat sanāk lētāk īrēt pašvaldības dzīvokli ~ 1 miljona pilsētas centrā.
      Pārtika ir lētāka. Arī preces veikalos ir lētākas – ja jums vajag nopirkt jaunu datoru, tāpat Latvijā pasūtīsiet caur alibaba… Transporta maksa Latvijā ir pietuvojusies tam, kas ir ārzemēs – praktiski nav nekādu atšķirību. Ja nav mēnešbiļetes vai atlaides – lētāk ir braukt UK, jo var nopirkt dienas/nedēļas biļeti. Tās cena ir kāpusi, bet tāpat – degvielas cena rietumos ir lētāka. Un atšķirībā no Latvijas – rietumos cilvēki brauc ar jaunākiem auto.
      Dārgāka varētu būt auto apdrošināšana, toties ceļu kvalitāte Latvijā ir zemāka. Un atšķirībā no Latvijas – rietumos ir iespējams dzīvot arī tālu no metropoles – manuprāt pat vēl labāk, jo Londonā tiešām ir dārgāka dzīvošana. Bet Latvijā – ja jūs runājiet par dzīvošanu ārpus Rīgas, stipri šaubos, ka jums būs tā 800-1000(400-600 lati? hahaha) eiro alga, jo visi darbi uz doto brīdi ir Rīgā. Man pirms 10 gadiem 600 latu alga likās par mazu lai varētu dzīvot(ne tikai izdzīvot) un uzturēt ģimeni, un man apkārt esošie ņaudēja par to, ka viņiem pat vajag vēl vairāk, bet 10 gadu laikā cenas un izmaksas ir augušas 2-3 reizes, bet jūs esiet laikam ļoti pieticīgs… vai arī saņemiet stipri pāri 1000eiro un muldiet par to ko neziniet. Bez tam, kā jau pieminēju – jūsu un citu cilvēku prasības pēc normālas dzīves ir atšķirīgas un tās iespējas un manta kas jau jums ir savākta, varbūt nav citiem, kam ir jāsāk no nulles, tāpēc nav salīdzināmas.

      Es absolūti neiedomājos kā es varētu izdzīvot Latvijā ar 800-1000 eiro, izņemot, ja jums jau ir iegādāts dzīvoklis vai nekustamais īpašums utt. un vecāki var atbalstīt ar kaut ko papildus tam ko saņemiet. Mana pieredze ir tāda, ka vienam pašam ar pliku algu Latvijā nav iespējas izdzīvot, tāpēc nevajag par to muldēt.
      Ja kas, tad rietumos tāpat minimālās algas saņēmēji saņem tos pašus 800-1000 eiro. Mazliet vairāk vai mazāk, bet visa atšķirība, ka nav jādomā, vai šomēnes maksāt par īri vai badoties pusdienās, vai jāmaksā par bezmaksas medicīnu un zālēm, vai pietiek naudas lai apģērbtu skolnieku un vai viņam ir ko ēst, vai no laukiem var tikt uz skolu vai darbu, vai tikt pie ārsta utt. Tie visi ir sīkumi, bet ja jūs gribiet dzīvot kā Rietumos, tad jums ar tiem 800-1000 eiro būs stipri par maz. Nu, un es nezinu kā jūs, bet man jau ir neierasti, ka Latvijā visi ir noguruši no dzīves un nesmaida – un jūs ieraugot Latvijā arī neviens nesmaidīs, ja paši saņems 1000eiro vai zinās ka jūs saņemiet tos 1000 eiro…

      Kas attiecas uz rakstu. Acīmredzami, ka tas neattiecas uz tradicionālajām rokdarbu prasmēm, kas nav masveida ražošanas profesija. Ja audzēknis studē priekšmetus, kas viņiem dos darbu, kur tehnika nav mainījusies pēdējos 100 gadus, tad tam nav absolūti nekādas jēgas. Kad ražotāji izmantos jaunākās tehnoloģijas un ierīces un nodrošinās to lai topošie darbinieki mācās kā izmantot jaunākās tehnoloģijas, tad jā – var domāt. Daudz kas, diemžēl nav atkarīgs no piedāvātajām studijām, bet gan no darba iespējām un ja tādu nav, tad nav arī iemesla saražot tik daudz darbinieku. Mani gan interesētu cita statistika – cik lielas iespējas šim audzēknim ir izveidot pašam savu uzņēmumu, teiksim 5-10 gadu laikā kopš skolas pabeigšanas, jo plika darbinieku saražošana šajā gadsimtā ir pilnīgākās muļķības, ja to pašu darbu var darīt vēl zemāk atalgots ES pilsonis no Bulgārijas vai robots…

      • es esmu desmitiem tādu ērgļu redzejis kas anglijas fabrikās srtādājuši, un pēc nostrādātiem gadiem verga cienigā darbā nauda ir tik daudz lai te 3-6 mēnešus pietiktu ne vairāk, un dzivojuši sliktāk nekā mums studenti kopm”itnēs. ir protams kam veicas, kas prot iekārtoties, darbu labāk vieglāku atrod , bet tie uz pamatmasu ir izņēmumi

        • Es ar esmu tādus redzējis, bet atšķirībā no jums es te arī dzīvoju un zinu labāk – gan kā ir UK gan kā ir Latvijā – bez izpušķošanas un mītiem. Ja cilvēks var nodzert Latvijā savu pārsimts eiro algu, tad viņš vēl ātrāk var nodzert arī tos tūkstošus ko ar virsstundām ir strādājis UK. Un ne tikai nodzert…
          Lielākā daļa tāpat te joprojām strādā un – nez kāpēc atpakaļ netaisās… nu varbūt tāpēc, ka tāpat kā es ir parēķinājuši kas ir izdevīgāk.

          Neesmu dzīvojis studentu kopmītnēs, bet esmu tur tikai dzēris un pārlaidis naktis, kad studēju… tā ka neko nezinu par *dzīvošanu* kojās. Un kopš atbraucu uz UK… uz “neilgu” laiku, nemaz nebiju domājis sadzīvot ar svešiem cilvēkiem, tā ka nezinu kāda ir jūsu pieredze, bet manējā dzīves kvalitāte ne ar ko nemainījās, pārceļoties uz UK un ja man būtu jābrauc uz Latviju atpakaļ, tad zinu noteikti, ka nāktos dzīvot sliktāk, jo algas nemaz nav neko daudz mainījušās, bet izdevumi mazāki gan nav palikuši. Nu, esiet tak saprātīgi un izbeidziet šo demagoģiju – dēļ tā ka cilvēki izbrauc uz ārzemēm, Latvijā noziedzība mazāka nav palikusi(izskatās, ka tikai otrādi), darba ražīgums nav cēlies utt. – tie kas izbrauc ir dažādi cilvēki ar dažādām profesijām un dažādu dzīves pieredzi un tāpat kā ģīmji – visi tikpat dažādi.

          Kas attiecas uz runāšanu, tās ir pilnīgākās muļķības, ka darba vietā nevar pļāpāt 😀 bet UK ir jārunā angļu valodā – neviens jums neliegs runāt, pat priekšnieks pats nāks papļāpāt un briti ir ļoti vienkārši, vientiesīgi un pretimnākoši cilvēki – viss ir atkarīgs no jūsu dzīves uztveres un ko jūs gribiet sasniegt.
          Visa atšķirība, ka Latvijā šajās rūpniecības darba vietās ir padomju mantojums ar krievu valodas lietošanu un var gadīties, ka paprasa lai nesarunājas latviešu valodā. Bet jūs tāpat pat ne par savu tēmu te brauciet ar mēli.

          PS Es neaicinu nevienu uz UK – tur ir savi plusi un ir arī savi mīnusi un iedzīvoties svešā vidē ir grūti, īpaši ja jāsāk viss no sākuma.
          Mana piekasīšanās komentētājam bija par to, ka viņš salīdzināja rietumvalstu dzīves kvalitāti ar Latvijas, kas ir pilnīgākās muļķības, īpaši tāpēc, ka Latvijā lielākajai daļai tautas nekāds dzīves uzlabojums nav novērojams un ir novērojama slīdēšana nabadzībā, neskatoties uz to, ka ievērojama daļa jau dzīvo ārzemēs. Tā mazā daļa, kas dzīvo labi… nu viņi īsti par tautu nav saucami un tādi dzīvo labi visos laikos. Jā, daļa no Latvijas vadītāju amatpersonu algām ir lielākas par tādu pašu amatpersonu algām UK. Man gan nav saprotams – kāpēc? UK ir daudz lielāks darba apjoms, kamēr Latvijā arī ārpus pusdienas pauzēm var atļauties pļāpāt un nenodarboties ar saviem pienākumiem, bet jums jau tas liekas normāli… jo valsts amatpersonas strādā par Latvijas iedzīvotāju samaksātajiem nodokļiem. Viss šajā ziņā ir pat ļoti labi – labāk kā UK, ja jūs esiet amatpersona Latvijā… 😉

  10. Modes blogeri un visādi brendrenderi vai komunikāciju eksperti strādāt nemaz neprot, tā ka nekas nemainītos, ja viņi kādu dienu arī sadomātu pastrādāt rūpnīcā.

  11. Katrs darba devējs, lai arī kāda viņam būtu peļņa, darbiniekam pie virpas vai metināmā aparāta, labprātīgi maksā ap 800 – 1000 eiriķu. Tā ir nauda tikai krasai nabadzības pārvarēšanai. Cilvēkam cienīgus dzīves apstākļus ar to nodrošināt nevar. Otra patiesība – ar darbu bagāts nekad nebūsi, it sevišķi ar fizisku . Tās ir sekas banku paradīzei, kas kultivēta gadu desmitiem. Liela daļa uzņēmēju ir gājusi banku dzirnavām cauri, kas ir atņēmis visu darbošanās prieku darba ražīguma celšanai. Bez līdzekļu ieguldīšanas diži darba ražīgumu nepacelsi. Tā nu strādnieciņi spiesti strādāt par niecīgu algu vai doties svešumā. Valsts attieksme pret uzņēmēju arī liek tiem domāt par uzņēmumu izveidi citās valstīs. Šīs divas nebūšanas jāmaina, bet augšā tupošiem it kā gribētos lai tas mainītos pats no sevis. Bet šeit jau nepieciešama valstvīru domāšana, bet mums ir tikai valdības vīreļi. Pats no sevis nekas nemainīsies.

  12. Tāpēc Latvijā jau vairs nav atrodami kvalificēti strādnieki. Visi gaida to debesu mannu, kas birs no debesīm spaidot vecāku nopirktos telefonus un pēc tam… pagastu paballsti varbūt vēl iznāks.

  13. Latvija nav diez ko izdevusies valsts priekš vienkārša strādnieka un proletārieša Atbildēt

    Rūpnīcā jāstrādā un darbs var būt veselībai bīstams. Alga 700 eiro mēnesī.
    Labāk – būt par ierēdni vai valsts pārvaldē. Darbs viegls. Atbildības nekādas. Var siltumā dzert kafiju. Darbs tīros apstākļos bieži vien pilsētas centrā. Alga no 20000 līdz 30 000 eiro gadā.
    Tāpēc jaunieši – studējiet tikai un vienīgi vai nu par ekonomistiem vai juristiem, jo šie 2 diplomi paver durvis uz darbu jebkurā valsts iestādē, pašvaldības iestādē, ministrijā, valsts akciju sabiedrībā.
    Bet jaunieši, ja gribiet būt nabagi, dzīvot no algas līdz algai, tad strādājiet pie darbgalda, virpas vai cita instrumenta (piem. zāģa vai frēzes).

    • viena jauniesha mamma Atbildēt

      nu nav tä. Ir uznemumi .kur atsledznieks, virpotäjs, metinätäjs ir augstä verte. Ipashi ,ja vins var pats ir ideju pilns. Un protams jäbut velmei strädät radoshi.

    • 1): jau sen ir juristu un ekonomistu pārprodukcija. 2) darbs un patiešām laba alga būs tikai labiem, spējīgiem juristiem, taču tādu nebūt nav daudz un diploms to negarantē. Ir vajadzīga specifiska domāšanas ievirze,..ķēriens uz to. Pārējiem nāksies strādāt Maximā par pārdevēju vai mācīties kaut ko citu. Un apgalvojums, ka ar šiem diplomiem viegli dabūsiet darbu, ir nepatiess. Tāpat galīgi aplams ir priekšstats, ka valsts iestādēs visi saņem lielas algas par tējas dzeršanu. Viena mana paziņa strādā ministrijā, un es biju ļoti pārsteigts, kad uzzināju, cik mazas algas patiesībā saņem ministrijas ierindas darbinieki. Arī ministram alga nebūt nav milzīga. vairāk saņem valsts sekretārs un daži augstākie ierēdņi. Un arī darba esot ļoti daudz. Tā ka tie stereotipi bieži vien ir ļoti tālu no patiesības.

  14. Visi grib būt IT speciālisti, un tad braukt buz Īriju sēnes lasīt, vai pa naktīm picērijas grīdas mazgāt.

"Oligarhu sarunas": KNAB deputātiem neļauj kopēt lietas. Prokurori atbild - paši vainīgi! (7)"Oligarhu lietas" parlamentārā izmeklēšanas komisija turpina skaidrot, vai krimināllietas izbeigšana bijusi pamatota. Vakardienas sēdē uzzinājām, ka deputāti nonākuši grūtībās, jo KNAB neļauj kopēt un nest līdzi divus svarīgus lēmumus, kas pievienoti krimināllietā.
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varāDarba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+