Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā jaunieši mācās arī, kā mākslinieciski apstrādāt koku un metālu. Attēlā: tehnikuma 4. kursa audzēknis Atis Saulīte strādā tehnikuma kalvē.
Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā jaunieši mācās arī, kā mākslinieciski apstrādāt koku un metālu. Attēlā: tehnikuma 4. kursa audzēknis Atis Saulīte strādā tehnikuma kalvē.
Foto – Karīna Miezāja

Nav prestiži: jaunieši negrib darbu rūpniecībā 20

Mūsdienu jaunieši neizvēlas profesijas, kurās ir rutīna un monotons darbs, tāpēc profesionālajās izglītības iestādēs arī šogad bijis mazs pieprasījums pēc tām izglītības programmām, kurās sagatavo darbiniekus ražotnēm. Tā secinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības un starptautiskās sadarbības jomā Inta Šusta.

Reklāma
Reklāma

Trūkst strādnieku un dārznieku

Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Kaut arī šajā mācību gadā profesionālajās izglītības iestādēs uzņemts vairāk audzēkņu nekā pērn, grūti bijis nokomplektēt ne tikai tās audzēkņu grupas, kurās apmāca nākamos darbiniekus kok­apstrādes un metālapstrādes ražotnēs. Ne pārāk pieprasītas bijušas arī izglītības programmas “Lauksaimniecība un Lauku tūrisma pakalpojumi”, “Šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģija”, “Apģērbu dizains”, “Pārtikas ražošanas tehnoloģijas”, “Miltu izstrādājumu ražošana”, “Dārzu un parku kopšana”, “Inženiermehānika”, “Koka izstrādājumu izgatavošana un Kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana”, “Poligrāfija un izdevējdarbība”, “Metāla mākslinieciskā apstrāde”.

I. Šusta teic, ka intereses trūkumu par tām nevajadzētu saistīt ar nepietiekamu profesionālās izglītības kvalitāti, jo tā lielākoties esot gana augsta. Drīzāk vainojams zemais skolu absolventu skaits, kā arī jauniešu nevēlēšanās strādāt monotonu darbu ražošanā. Šāds darbs jauniešus nesaista pat tad, ja viņi zina, ka mūsdienās ražotnēs ir augsta līmeņa darba aizsardzība un darbinieki saņem sociālās garantijas. I. Šusta gan atzīst: “Arī darba devējs ne vienmēr rada iespaidu, ka novērtē potenciālos darbiniekus ar cienīgu darba algu. Turklāt mūsu sabiedrībā atšķirībā, piemēram, no valstīm ar dziļām strādniecības tradīcijām, kā Vācija, Francija, nav prestiži strādāt rūpnīcā pie darbgalda. Kaut arī Latvijā ir lieliski poligrāfijas uzņēmumi, kas labprāt ņem jauniešus praksē, darba vidē balstītu mācību ietvaros sadarbojas ar Rīgas Valsts tehnikumu, jaunieši negrib šādu karjeru, jo šādos uzņēmumos ir maiņu darbs, ir jāstrādā arī naktīs. Jauni cilvēki nevēlas kļūt arī, piemēram, par dārzniekiem, ja vien tā nav ģimenes tradīcija, jo darbu ietekmē laika apstākļi u. c. faktori.”

Vajag aktīvu mārketingu

CITI ŠOBRĪD LASA

I. Šusta uzsver, ka mācīties gribētāju skaits visbiežāk pieaudzis tajās izglītības iestādēs, kurās pēdējos gados ieguldīti Eiropas Sociālā fonda līdzekļi. Tur atjaunotas gan ēkas, gan dienesta viesnīca, gan arī iegādāts moderns aprīkojums mācību laboratorijām un darbnīcām. “To varam teikt par autotransporta, būvdarbu, metālapstrādes, lauksaimniecības tehnikas, datorsistēmu, koka mākslinieciskās apstrādes, restorānu pakalpojumu, telemehānikas un loģistikas, enerģētikas un elektrotehnikas, viesnīcu pakalpojumu, arhitektūras un komerczinību programmām,” viņa stāsta. Tomēr arī modernizētajās skolās jaunieši mazāk izvēlas jau minētās nepieprasītās izglītības programmas.

Dati liecina, ka visvairāk jauno audzēkņu šajā mācību gadā uzņemti Rīgas Valsts tehnikumā – 722. Pērn tika uzņemti mazāk – 613 jaunu audzēkņu. Savukārt visstraujāk – par 140 audzēkņiem – pieaudzis uzņemto skaits Liepājas Valsts tehnikumā. IZM slavē liepājniekus par aktīvo saziņu ar jauniešiem sociālajos tīklos. Teju tikpat straujš pieaugums – par 137 – bijis Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā, kur pērn uzņemti 190 audzēkņu, bet šogad jau 336. Tā direktore Maija Vanaga stāsta, ka liela nozīme ir tiešajam mārketingam. Tehnikuma pārstāvji braukuši uz karjeras dienu pasākumiem dažādās Latvijas pilsētās. “Agrāk mēs vidusskolās nemaz netikām iekšā, jo tās ir ieinteresētas, lai bērni pēc 9. klases paliek turpat mācīties. Tagad tomēr mūs laiž skolās reklamēties,” saka M. Vanaga. Būtiski gan ir ne tikai izkārt reklāmu, bet arī sarunāties ar skolēniem un parādīt viņiem, piemēram, modes skati, kurā redzami tehnikumā darinātie tērpi. “Tomēr visbiežāk jaunieši pie mums nāk mācīties tāpēc, ka te mācījušies viņu vecāki, draugi un paziņas, kas arī iesaka mūsu tehnikumu,” piebilst direktore. Kopumā tehnikumā ir 934 audzēkņi – ne tikai no Rīgas un Pierīgas, bet visiem Latvijas reģioniem.

Jāpiebilst, ka visi minētie tehnikumi – uzņemšanas rekordisti – ieguvuši profesionālās izglītības kompetences centra statusu, taču Rīgas Mākslas un mediju tehnikums iepriekšējā plānošanas periodā nesaņēma struktūrfondu finansējumu modernizācijai. Tāpēc dienesta viesnīca ir sliktā stāvoklī. “Taču, ja jaunietis tiešām grib pie mums mācīties, viņš ir gatavs to pieciest,” tā M. Vanaga. Tomēr šajā plānošanas periodā finansējums tehnikumam ticis un nu varēs sakārtot arī audzēkņu sadzīves apstākļus.

M. Vanaga atzīst: arī viņas vadītajā tehnikumā ne visas izglītības programmas ir vienlīdz pieprasītas. Konkurss (vidēji divi pretendenti uz vienu vietu) jāiztur tiem jauniešiem, kuri grib apgūt fotodizainu un stila mēbeļu modelēšanu. Ja pieprasījums liels, skola gan rod iespēju attiecīgajā programmā uzņemt vairāk jauniešu nekā sākotnēji paredzēts. Savukārt maza interese ir par tekstilizstrādājumu dizaina mācību programmu, kurā “ir daudz aušanas”. “Mums šajā programmā ir tik labi skolotāji un tik labi rezultāti kvalifikācijas eksāmenā! Absolventi prot ne tikai aust, bet strādā arī citās tehnikās. Viņi ir pieprasīti darba tirgū, taču pieprasījums nenozīmē, ka labi maksā,” stāsta 
M. Vanaga.

Reklāma
Reklāma

Arī I. Šusta atzīst, ka, izvēloties nākamo profesiju, jauniešus interesē ne tikai tās prestižs, bet arī darba samaksa. Viņa piebilst, ka jaunieši labprātāk izvēlas arī tās izglītības programmas, kurās jau iekļauta darba vidē balstītā izglītība. Proti, kur daļu prasmju jaunieši apgūst pie potenciālā darba devēja uzņēmumā.