×
Mobilā versija
Brīdinājums +29.4°C
Rozālija, Roze
Trešdiena, 18. jūlijs, 2018
22. oktobris, 2016
Drukāt

Nav prestiži: jaunieši negrib darbu rūpniecībā (23)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā jaunieši mācās arī, kā mākslinieciski apstrādāt koku un metālu. Attēlā: tehnikuma 4. kursa audzēknis Atis Saulīte strādā tehnikuma kalvē.

Mūsdienu jaunieši neizvēlas profesijas, kurās ir rutīna un monotons darbs, tāpēc profesionālajās izglītības iestādēs arī šogad bijis mazs pieprasījums pēc tām izglītības programmām, kurās sagatavo darbiniekus ražotnēm. Tā secinājusi Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Izglītības departamenta direktora vietniece profesionālās izglītības un starptautiskās sadarbības jomā Inta Šusta.

 

Trūkst strādnieku un dārznieku

Kaut arī šajā mācību gadā profesionālajās izglītības iestādēs uzņemts vairāk audzēkņu nekā pērn, grūti bijis nokomplektēt ne tikai tās audzēkņu grupas, kurās apmāca nākamos darbiniekus kok­apstrādes un metālapstrādes ražotnēs. Ne pārāk pieprasītas bijušas arī izglītības programmas “Lauksaimniecība un Lauku tūrisma pakalpojumi”, “Šūto izstrādājumu ražošanas tehnoloģija”, “Apģērbu dizains”, “Pārtikas ražošanas tehnoloģijas”, “Miltu izstrādājumu ražošana”, “Dārzu un parku kopšana”, “Inženiermehānika”, “Koka izstrādājumu izgatavošana un Kokapstrādes tehnoloģijas un izstrādājumu izgatavošana”, “Poligrāfija un izdevējdarbība”, “Metāla mākslinieciskā apstrāde”.

I. Šusta teic, ka intereses trūkumu par tām nevajadzētu saistīt ar nepietiekamu profesionālās izglītības kvalitāti, jo tā lielākoties esot gana augsta. Drīzāk vainojams zemais skolu absolventu skaits, kā arī jauniešu nevēlēšanās strādāt monotonu darbu ražošanā. Šāds darbs jauniešus nesaista pat tad, ja viņi zina, ka mūsdienās ražotnēs ir augsta līmeņa darba aizsardzība un darbinieki saņem sociālās garantijas. I. Šusta gan atzīst: “Arī darba devējs ne vienmēr rada iespaidu, ka novērtē potenciālos darbiniekus ar cienīgu darba algu. Turklāt mūsu sabiedrībā atšķirībā, piemēram, no valstīm ar dziļām strādniecības tradīcijām, kā Vācija, Francija, nav prestiži strādāt rūpnīcā pie darbgalda. Kaut arī Latvijā ir lieliski poligrāfijas uzņēmumi, kas labprāt ņem jauniešus praksē, darba vidē balstītu mācību ietvaros sadarbojas ar Rīgas Valsts tehnikumu, jaunieši negrib šādu karjeru, jo šādos uzņēmumos ir maiņu darbs, ir jāstrādā arī naktīs. Jauni cilvēki nevēlas kļūt arī, piemēram, par dārzniekiem, ja vien tā nav ģimenes tradīcija, jo darbu ietekmē laika apstākļi u. c. faktori.”

 

Vajag aktīvu mārketingu

I. Šusta uzsver, ka mācīties gribētāju skaits visbiežāk pieaudzis tajās izglītības iestādēs, kurās pēdējos gados ieguldīti Eiropas Sociālā fonda līdzekļi. Tur atjaunotas gan ēkas, gan dienesta viesnīca, gan arī iegādāts moderns aprīkojums mācību laboratorijām un darbnīcām. “To varam teikt par autotransporta, būvdarbu, metālapstrādes, lauksaimniecības tehnikas, datorsistēmu, koka mākslinieciskās apstrādes, restorānu pakalpojumu, telemehānikas un loģistikas, enerģētikas un elektrotehnikas, viesnīcu pakalpojumu, arhitektūras un komerczinību programmām,” viņa stāsta. Tomēr arī modernizētajās skolās jaunieši mazāk izvēlas jau minētās nepieprasītās izglītības programmas.

Dati liecina, ka visvairāk jauno audzēkņu šajā mācību gadā uzņemti Rīgas Valsts tehnikumā – 722. Pērn tika uzņemti mazāk – 613 jaunu audzēkņu. Savukārt visstraujāk – par 140 audzēkņiem – pieaudzis uzņemto skaits Liepājas Valsts tehnikumā. IZM slavē liepājniekus par aktīvo saziņu ar jauniešiem sociālajos tīklos. Teju tikpat straujš pieaugums – par 137 – bijis Rīgas Mākslas un mediju tehnikumā, kur pērn uzņemti 190 audzēkņu, bet šogad jau 336. Tā direktore Maija Vanaga stāsta, ka liela nozīme ir tiešajam mārketingam. Tehnikuma pārstāvji braukuši uz karjeras dienu pasākumiem dažādās Latvijas pilsētās. “Agrāk mēs vidusskolās nemaz netikām iekšā, jo tās ir ieinteresētas, lai bērni pēc 9. klases paliek turpat mācīties. Tagad tomēr mūs laiž skolās reklamēties,” saka M. Vanaga. Būtiski gan ir ne tikai izkārt reklāmu, bet arī sarunāties ar skolēniem un parādīt viņiem, piemēram, modes skati, kurā redzami tehnikumā darinātie tērpi. “Tomēr visbiežāk jaunieši pie mums nāk mācīties tāpēc, ka te mācījušies viņu vecāki, draugi un paziņas, kas arī iesaka mūsu tehnikumu,” piebilst direktore. Kopumā tehnikumā ir 934 audzēkņi – ne tikai no Rīgas un Pierīgas, bet visiem Latvijas reģioniem.

Jāpiebilst, ka visi minētie tehnikumi – uzņemšanas rekordisti – ieguvuši profesionālās izglītības kompetences centra statusu, taču Rīgas Mākslas un mediju tehnikums iepriekšējā plānošanas periodā nesaņēma struktūrfondu finansējumu modernizācijai. Tāpēc dienesta viesnīca ir sliktā stāvoklī. “Taču, ja jaunietis tiešām grib pie mums mācīties, viņš ir gatavs to pieciest,” tā M. Vanaga. Tomēr šajā plānošanas periodā finansējums tehnikumam ticis un nu varēs sakārtot arī audzēkņu sadzīves apstākļus.

M. Vanaga atzīst: arī viņas vadītajā tehnikumā ne visas izglītības programmas ir vienlīdz pieprasītas. Konkurss (vidēji divi pretendenti uz vienu vietu) jāiztur tiem jauniešiem, kuri grib apgūt fotodizainu un stila mēbeļu modelēšanu. Ja pieprasījums liels, skola gan rod iespēju attiecīgajā programmā uzņemt vairāk jauniešu nekā sākotnēji paredzēts. Savukārt maza interese ir par tekstilizstrādājumu dizaina mācību programmu, kurā “ir daudz aušanas”. “Mums šajā programmā ir tik labi skolotāji un tik labi rezultāti kvalifikācijas eksāmenā! Absolventi prot ne tikai aust, bet strādā arī citās tehnikās. Viņi ir pieprasīti darba tirgū, taču pieprasījums nenozīmē, ka labi maksā,” stāsta 
M. Vanaga.

Arī I. Šusta atzīst, ka, izvēloties nākamo profesiju, jauniešus interesē ne tikai tās prestižs, bet arī darba samaksa. Viņa piebilst, ka jaunieši labprātāk izvēlas arī tās izglītības programmas, kurās jau iekļauta darba vidē balstītā izglītība. Proti, kur daļu prasmju jaunieši apgūst pie potenciālā darba devēja uzņēmumā.

 

20161019204502_4561

Pievienot komentāru

Komentāri (23)

  1. Kā ar darba apģērbu šajā skolā ?
    Nerunājot nemaz par tādu ļoti nopietnu lietu kā darba aizsardzību.

  2. drošibas tehnikas pārkāpumi, tik daudz bildē redzami ka inspektors sajūsmā izrakstitu pabiezu čupiņu ar rēķiniem un pārkāpumu aktiem. sākot ar nesavāktajiem matiem, neatbi;stošu apģērbu , nav cimdu, aizsargbriļu…..

  3. Jaunieši, savu vecāku iespaidoti, nekad neizvēlēsies smagu, rutīnas pilnu un vienveidīgu darbu kādā rūpnīcas ražotnē, jo Latvijas apstākļos par to maksā samērā zemu atalgojumu. Neviens jaunietis nevēlēsies visu mūžu nostrādāt, līdz pensijai, pie konveijera? Pie tam mums ir iznīcināta rūpnieciskā ražošana … Varu iedomāties šo garmataino … cik ilgi viņš karsēs un kals šo dzelzi? Līdz sava mūža galam?

    • fablikā stādā, un pie tam par grašiem ilgas stundas vergu darbu sliktos dzīves/sadzives apstākļos…. principā kopumā ņemot nopelna tikpat ja atceras ka te strādā mazāk stundas, bez vagara aiz muguras kas eļauj pat tualeti apmeklet un sarunāties ar kolēģi blakus plus vel te butu uz vietas…. bet te visi zinātu kur par cik strādā, bet tur prom un mājās var pasakas stāstit

  4. Atis Saulīte (redzamais puisis attēlā), lai arī kā man patiktu gari mati, tomēr tehniska darba vietā izlaisti mati nedrīkst būt, punkts un āmen! Ja ko tādu redzētu manā darbavietā, dabūtu kavienu!

  5. Visa pasaule kustās. Gadā pāri par 132 mijoniem migrantu. Pāris miljoni celtnieku strādā AAE ,Abu-Dabi ,Saūda Arābija ,visi no Pakistānas ,Indijas,Dienvidkorejas ,Āfrikas valstīs ap miljons ķīniešu firmu celtnieki.ASV ļoti krities rūpniecībā nodarbināto skaits,par 7 miljoniem mazāk nekā pirms 15 gadiem. Savukārt agro sektorā pāris miljonu viesstrādnieku no Meksikas. Turienes dīvainība ,nu jau trešo gadu vislabāk pelnošie ir aziāti,seko baltie ,tad melnie un latinos. Tā raksta oficiālā statistika. Vācijā rūpnīcā arābu bēgļus ieraudzīt paraktiski nevar ,savukārt turku tūkstoši strādā autorūpniecībā pat 3 paaudzē. Maizes garoza itvisūr sīksta ,par skaistām acīm nekur neko nemaksā. Un strādā garākas stundas nekā Latvijā .Te pilns ar dažādu Dienvidkorejas tehniku ,tad lūk viņiem gadā 2x mazāk brīvdienu un īsāks atvaļinājumu laiks nekā šeit. Droši var teikt ,ka Latvijā izveidojies tāds dīvains nodarbes režīms ,vieniem nākas “rukāt” patiesi visai smagi ,citi mierīgi “laiž muļki” .

  6. Nauda seko skolēnam,vispārizglītojošo viduskolu direktori dara visu iespējamo lai pēc devītās klases visi paliktu viduskolā ,tajā skaitā,netiek pieļauta nekāda profesinōlo skolu reklamēšana,kas ir tiešie viduskolu konkurenti.Katram savs krekls tuvāks,un valsts to tikai stimulē.

  7. Kārtējā stereotipu bārstīšana, paldies!

  8. Kurā vietā tad ir tas darbs rūpniecībā,kurā iestādē?Mazāk varētu muļķības muldēt un vākt savas melīgās statistikas.

    • Visu laiku ir vajadzīgi dažāda profila galdnieki, atslēdznieki, santehniķi, elektriķi, tiesa-virpotāji un frēzētāji mazāk. Nerunāsim nemaz par pavāriem. Rīgā bezdarbs pavisam niecīgs, gan ne vienmēr iespējams atrast darbu tieši specialitātē, gadās, ka jāpārkvalificējas, bet kāds darbs ir visu laiku. Ādažu, Piņķu uc pierīgas ciematu centros visu laiku lasāmi dažādi darba sludinājumi. Bet, Sventiņ, radi kādu mazo uzņēmumu un būs tev un kādam tavā apkārtnē darbs. Visi `zavodos` nestrādās. Jaunieši meklēs radošu darbu.

  9. Anonīmajam: 800 – 1000 eiro (uz rokas) Latvijas apstākļos ir gana liela nauda, ar to – ņemot vērā dzīves dārdzības atšķirību LV un Rietumvalstīs, Latvijā var dzīvot ne sliktāk kā Rietumos. Tikai diemžēl šādu algu pat labam un kvalificētam strādniekam maksā nebūt ne visur. Un maz jau mums to ražotņu vispār! Normālu ražotņu, kur prasa disciplīnu un atbildību, taču arī nodrošina labus darba apstākļus un normālu algu (700 – 1000 ), pat Rīgā nav daudz, un tajās dabūt darbu nav viegli. Vairāk ir visādu “šaragu”, kur jāstrādā smags un primitīvs darbs.

    • es esmu desmitiem tādu ērgļu redzejis kas anglijas fabrikās srtādājuši, un pēc nostrādātiem gadiem verga cienigā darbā nauda ir tik daudz lai te 3-6 mēnešus pietiktu ne vairāk, un dzivojuši sliktāk nekā mums studenti kopm”itnēs. ir protams kam veicas, kas prot iekārtoties, darbu labāk vieglāku atrod , bet tie uz pamatmasu ir izņēmumi

  10. Modes blogeri un visādi brendrenderi vai komunikāciju eksperti strādāt nemaz neprot, tā ka nekas nemainītos, ja viņi kādu dienu arī sadomātu pastrādāt rūpnīcā.

  11. Katrs darba devējs, lai arī kāda viņam būtu peļņa, darbiniekam pie virpas vai metināmā aparāta, labprātīgi maksā ap 800 – 1000 eiriķu. Tā ir nauda tikai krasai nabadzības pārvarēšanai. Cilvēkam cienīgus dzīves apstākļus ar to nodrošināt nevar. Otra patiesība – ar darbu bagāts nekad nebūsi, it sevišķi ar fizisku . Tās ir sekas banku paradīzei, kas kultivēta gadu desmitiem. Liela daļa uzņēmēju ir gājusi banku dzirnavām cauri, kas ir atņēmis visu darbošanās prieku darba ražīguma celšanai. Bez līdzekļu ieguldīšanas diži darba ražīgumu nepacelsi. Tā nu strādnieciņi spiesti strādāt par niecīgu algu vai doties svešumā. Valsts attieksme pret uzņēmēju arī liek tiem domāt par uzņēmumu izveidi citās valstīs. Šīs divas nebūšanas jāmaina, bet augšā tupošiem it kā gribētos lai tas mainītos pats no sevis. Bet šeit jau nepieciešama valstvīru domāšana, bet mums ir tikai valdības vīreļi. Pats no sevis nekas nemainīsies.

  12. Tāpēc Latvijā jau vairs nav atrodami kvalificēti strādnieki. Visi gaida to debesu mannu, kas birs no debesīm spaidot vecāku nopirktos telefonus un pēc tam… pagastu paballsti varbūt vēl iznāks.

  13. Latvija nav diez ko izdevusies valsts priekš vienkārša strādnieka un proletārieša Atbildēt

    Rūpnīcā jāstrādā un darbs var būt veselībai bīstams. Alga 700 eiro mēnesī.
    Labāk – būt par ierēdni vai valsts pārvaldē. Darbs viegls. Atbildības nekādas. Var siltumā dzert kafiju. Darbs tīros apstākļos bieži vien pilsētas centrā. Alga no 20000 līdz 30 000 eiro gadā.
    Tāpēc jaunieši – studējiet tikai un vienīgi vai nu par ekonomistiem vai juristiem, jo šie 2 diplomi paver durvis uz darbu jebkurā valsts iestādē, pašvaldības iestādē, ministrijā, valsts akciju sabiedrībā.
    Bet jaunieši, ja gribiet būt nabagi, dzīvot no algas līdz algai, tad strādājiet pie darbgalda, virpas vai cita instrumenta (piem. zāģa vai frēzes).

    • viena jauniesha mamma Atbildēt

      nu nav tä. Ir uznemumi .kur atsledznieks, virpotäjs, metinätäjs ir augstä verte. Ipashi ,ja vins var pats ir ideju pilns. Un protams jäbut velmei strädät radoshi.

    • 1): jau sen ir juristu un ekonomistu pārprodukcija. 2) darbs un patiešām laba alga būs tikai labiem, spējīgiem juristiem, taču tādu nebūt nav daudz un diploms to negarantē. Ir vajadzīga specifiska domāšanas ievirze,..ķēriens uz to. Pārējiem nāksies strādāt Maximā par pārdevēju vai mācīties kaut ko citu. Un apgalvojums, ka ar šiem diplomiem viegli dabūsiet darbu, ir nepatiess. Tāpat galīgi aplams ir priekšstats, ka valsts iestādēs visi saņem lielas algas par tējas dzeršanu. Viena mana paziņa strādā ministrijā, un es biju ļoti pārsteigts, kad uzzināju, cik mazas algas patiesībā saņem ministrijas ierindas darbinieki. Arī ministram alga nebūt nav milzīga. vairāk saņem valsts sekretārs un daži augstākie ierēdņi. Un arī darba esot ļoti daudz. Tā ka tie stereotipi bieži vien ir ļoti tālu no patiesības.

  14. Visi grib būt IT speciālisti, un tad braukt buz Īriju sēnes lasīt, vai pa naktīm picērijas grīdas mazgāt.

Draugiem Facebook Twitter Google+