“Nekā personīga”: Gudeniekos privāts uzņēmums no pašvaldības zemes pumpē miljoniem vērtu naftu un nemaksā 0
Kuldīgas novada Gudenieku pagastā privāts uzņēmums no pašvaldībai piederošas zemes dzīlēm septiņu gadu laikā izpumpējis naftu vairāk nekā piecu miljonu eiro vērtībā, taču ne valsts, ne pašvaldība nekādu finansiālu labumu no tā nav saņēmusi, jo naftas pumpēšana oficiāli skaitās tikai izpēte, svētdien vēstīja TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Vispirms Gudenieku pagastā naftas ieguves iespējas esot pētījis miljonāra Pētera Šmidres uzņēmums “Alīna”, bet 2009.gadā viņš biznesu nodevis saviem partneriem. Zemes nomas līgumā ar pašvaldību iestājusies “Baltic Oil Assets”, bet licence nodota Sigitai Poželaitei-Šavļugai piederošai SIA “Baltic Oil Management”.
Atsaucoties uz Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumu, raidījums vēstīja, ka “Baltic Oil Management” ienākumi no ogļūdeņražu pārdošanas pērn bija 750 000 eiro, aizpērn – tuvu pie miljona eiro, bet 2014 gadā – 1,2 miljoni eiro. Pēdējos divos gados gan uzņēmums strādājis ar zaudējumiem.
VK atklājusi, ka naftas ieguves bizness no valsts saņēmis iespaidīgu pretimnākšanu, bet prasības uzņēmumam ir bijušas minimālas. No 2000.gada bijuši spēkā noteikumi, ka par izpumpēto naftu valstij jāsaņem 2-12% no tās vērtības, bet 2009.gadā Ekonomikas ministrija sagatavojusi un valdība pieņēmusi noteikumus, kuru rezultātā Gudenieku naftas pumpētājiem valsts nodeva nav jāmaksā. Šādā veidā valsts neesot ieguvusi 133 000 eiro.
“Baltic Oil Management” īpašniece Poželaite-Šavļuga raidījumam apgalvoja, ka viņas uzņēmums nodarbojas ar ogļūdeņražu izpēti un patlaban notiek eksperimentālā izpētes stadija.
Valsts kontroliere Elita Krūmiņa gan pauda neizpratni, kā tik ilgi var pētīt naftas iegūšanas iespējas vienā vietā. “Mēs jau laimīgi esam nodzīvojuši līdz 2017.gadam. Vai kādā mirklī tas jau netransformējās kā tīri ogļūdeņražu ieguves darbība?” retoriski vaicāja Krūmiņa.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) raidījumam pastāstīja, ka pagājušā gadā ar nozari par šo jautājumu ticis diskutēts, taču nozares pārstāvji apliecinājuši, ka rūpnieciskā apjomā izrakteņa ieguve nenotiek. “Tā ka nav tā produkta ko aplikt ar dabas resursa nodokli,” pārliecināts Gerhards.
Tikmēr ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) raidījumam atzina, – situācija, ka privāts uzņēmums izpētes aizsegā vairākus gadus var pumpēt naftu, nemaksājot par to nodokļus, nav pareiza. “Tad, ja saliekam to visu pēc kārtas, tad ir iebalsotas diezgan dīvainas kombinācijas, kurās nav jāmaksā īsti ne ienākuma nodoklis ne arī dabas nodoklis.”
Ašeradens pastāstīja, ka patlaban tiek izstrādāti normatīvo aktu grozījumu projekti, lai minēto problēmu atrisinātu.
