Latvijā
Izglītība

Somijas pieredze: Kā somi veica izglītības satura reformu un kāpēc tur sešgadnieki neiet skolā 16


Irmeli Halinena
Irmeli Halinena
Foto – Karīna Miezāja

Irmeli Halinena ir emeritētā mācību satura izstrādes vadītāja Somijas Valsts izglītības aģentūrā. Viņa bija ieradusies Latvijā, lai lasītu lekciju “Mīti un patiesība par Somijas izglītību”, kā arī piedalītos Latvijas jaunā mācību satura projekta “Skola2030” rīkotā konferencē “Vērtēt, lai mācītos”. Par to, kā un kāpēc somi pērn veica izglītības satura reformu un kāpēc Somijā sešgadnieki joprojām neiet skolā, I. Halinena pastāstīja arī “Latvijas Avīzei”.

 

Visā pasaulē Somijas izglītības sistēma tiek uztverta kā veiksmes stāsts. Tā sauktajā PISA testā somu skolēni jau gadiem uzrādījuši vienus no augstākajiem sasniegumiem Eiropā. Pēdējā mērījumā lasītprasmē viņi bija 1. vietā, dabaszinībās – 2. vietā. Matemātikā somiem klājās tikai nedaudz sliktāk. Tāpēc nav īsti skaidrs, kāpēc jums vispār bija vajadzīga satura reforma?

I. Halinena: Piekrītu, Somijas izglītības sistēma tiešām lielās līnijās veidota veiksmīgi un saturs bija labs arī pirms reformas. Tomēr tas neļauj mums gulēt uz lauriem. Jūsu pieminētais PISA pētījums, kaut arī ierindo somu skolēnus augstā vietā, parāda, ka viņu sniegums gadu gaitā nedaudz sarucis. Negribējām gaidīt, vai sniegums kļūs vēl sliktāks. Sākām diskusijas, ko darīt, lai celtu skolēnu motivāciju mācīties, kā palīdzēt bērniem sasniegt labākus rezultātus.

Turklāt vienmēr esam bijuši lepni par mūsu vienlīdzīgo izglītības sistēmu: starp skolām Somijā nav būtiskas sniegumu atšķirības, tās visas spēj sniegt gana augsta līmeņa izglītību. Taču pēdējos gados pamanījām, ka tomēr parādās nelielas atšķirības dažādu skolu sniegumā. Tas liecināja, ka sistēma aizgājusi nepareizajā virzienā.

Jāņem vērā, ka mūsdienās pasaule strauji mainās, līdz ar to izglītības saturs nevar palikt nemainīgs. Lai dzīvotu šajā mainīgajā pasaulē, skolēniem būs nepieciešamas prasmes, ko skola līdz šim nedeva. Sapratām arī, ka daļu nepieciešamo prasmju nevar apgūt tikai kādā vienā mācību priekšmetā. Vajadzīgas tā sauktās atslēgprasmes, kas caurvijas caur dažādiem mācību priekšmetiem un kas palīdz skolēniem saprast, kāpēc jāmācās un kur viņi varēs izmantot iegūtās zināšanas. Jāpalīdz arī skolēniem parādīt saikni starp dažādiem mācību priekšmetiem. Mācību saturs jāveido tāds, lai skolēni mācītos ar prieku. Lai to visu panāktu, bija nepieciešamas plašas pārmaiņas. Tagad mūsu skolas jau strādā atbilstoši jaunajam mācību saturam, taču tas pagaidām ieviests tikai līdz 7. klasei. Vecākajās klasēs tas tiks ieviests turpmākajos gados.

Mācību saturs jāmaina arī tāpēc, ka rodas aizvien jauni pētījumi par mācību procesu, par to, kā strādā prāts, un pētnieku secinājumi ir jāņem vērā. To, kā klasē strādā skolotājs, kā skolotājs rosina skolēnu vēlmi mācīties, vienmēr ir iespējams uzlabot.

Jaunajā saturā lielāks uzsvars nekā agrāk likts uz to, lai iemācītu skolēniem mācīties, lai iedotu viņiem prasmes, kas noderēs, veidojot karjeru, arī digitālās prasmes.

 

Kādā no konferencēm jūs, stāstot par jauno Somijas mācību saturu, minējāt, ka tajā iekļautas arī sociālo, emocionālo, pašaprūpes prasmes. Vai šīs prasmes tomēr nebūtu bērnam jāiegūst jau ģimenē?

Ģimenes loma joprojām ir svarīga. Diemžēl varbūt ne visi bērni nepieciešamo atbalstu saņem no savas ģimenes. Jā, mācību saturā ir iekļautas arī prasmes rūpēties par sevi un citiem, organizēt ikdienas dzīvi, patērētāja izglītība, satiksmes drošība u. c. Kad veidojām mācību saturu, par iespējamām pārmaiņām diskutējām arī ar pašiem skolēniem. Viņi teica, ka šādas prasmes ir vienas no svarīgākajām. Domāju, ka atbildība par dzīves prasmju sniegšanu skolēniem jāuzņemas gan ģimenei, gan arī skolai. Turklāt visveiksmīgāk sasniegt izglītības mērķus var tad, ja skola ar ģimeni sadarbojas un abām šīm pusēm ir pozitīva attieksme vienai pret otru. Jāpiebilst, ka arī agrāk somu skolu tradīcija bija sasaistīt skolas sniegtās zināšanas ar ikdienas dzīvi. Taču tagad uz to likts vēl lielāks uzsvars.

 

Vismaz Latvijā izglītības sistēma ir gana konservatīva un ne visi skolotāji raugās pozitīvi uz gaidāmajām pārmaiņām. Kāda Somijā bija skolotāju attieksme?

Reformas izdodas tad, ja saprotam, ko tās mainīs, un apzināmies, ka tās mums tiešām nepieciešamas. Pie mums skolotāji neraudzījās uz reformu procesu no malas, viņi bija iesaistīti pārmaiņu izstrādē. Nacionālā skolotāju apvienības pārstāvji bija ļoti nozīmīgi padomdevēji jaunā mācību satura izstrādē. Tāpēc lielākā daļa skolotāju pret reformām noskaņoti pozitīvi. Tas gan nenozīmē, ka mums nav nekādu izaicinājumu reformas ieviešanā.

Ļoti svarīga loma pārmaiņu procesā ir pašvaldībām, jo tieši tās organizē jaunā mācību satura ieviešanu skolās, gādā par to, lai skolotājiem būtu tādi darba ap­stākļi, lai viņi varētu izpildīt jaunā mācību satura reformas. Tāpat Somijā pašvaldībām jāgādā par skolotāju apmācību. Šobrīd jo sevišķi svarīgi pedagogus izglītot par skolēnu darba vērtēšanu jaunā mācību satura kontekstā.

 

Jūs Latvijā piedalījāties konferencē par vērtēšanu, kur daudz tika runāts par to, ka atzīmes nav tas labākais veids, kā novērtēt bērna darbu. Tomēr daļai, manuprāt, tieši iespēja saņemt labu atzīmi ir motivācija mācīties. Mana meita ir tik priecīga, ja izdodas tikt pie desmitnieka.

Jā, bet daļa bērnu varbūt nekad nesaņem desmitnieku. Jādomā arī par to, kā izglītības sistēmā jūtas šādi bērni. Svarīgi ir bērniem izskaidrot, kas tiem izdevies, kas ne un kas jādara, lai apgūtu to, kas nepieciešams. Katrs bērns ir pelnījis saņemt uzslavu pat, ja ne viss izdevies. Pozitīvs vērtējums viņu iedrošinās turpināt censties. Turklāt atzīmes ir tikai atzīmes. Piemēram, bērns saņem 7. Ko tas jums izsaka, ja uzzināt tikai šo ciparu? Nezināt, kādas kļūdas bērns pieļāva, ko varēja izdarīt labāk. Taču vecāki ir pieraduši redzēt atzīmes, un tās it kā vismaz pasaka: ir vērts uztraukties vai ne. Tāpēc domāšanu mainīt nav viegli.

Tomēr arī Somijā pagaidām vēl neesam pilnībā atteikušies no atzīmēm. Līdz 7. klasei atzīmes var būt un var arī nebūt, tas atkarīgs no skolas, kurā bērns mācās. Taču noteikti mācību gada beigās jābūt aprakstošam skaidrojumam par to, kas apgūts un kas ne. Savukārt pēc 7. klases skolēnu sniegums tomēr tiek vērtēts ar atzīmēm.

 

Viena no būtiskām lietām jaunajā mācību saturā ir skolotāju sadarbošanās. Latvijas skolotāji saka: mums nav laika sadarboties, jau tā esam noslogoti, un kurš maksās par sadarbošanos. Kā šī problēma atrisināta Somijā?

Es nevarētu teikt, ka tā ir pilnībā atrisināta. Skolotāju galvenais pienākums, protams, ir stundu vadīšana, bet sagatavot stundas skolotāji arī pie mums ir pieraduši vienatnē. Ja viņi iemācītos vismaz dažkārt stundas gatavot kopā, tad sadarbība organiski iekļautos pedagoga apmaksātajā darba laikā. Svarīgi gan būtu, lai pedagogi arī būtu klāt kolēģu stundās, dalītos viens ar otru pieredzē. Arī tam jāiekļaujas apmaksātajā darba laikā.

Latvijā skolotāji teic, ka viņi jau noguruši no reformām. Izglītībā pēdējos gados to, viņuprāt, bijis vienkārši par daudz.

Tajā ziņā Somijā ir līdzīgi: pārmaiņas šajā jomā tiešām šķiet nebeidzamas. Bet tās ir nepieciešamas, jo dzīve strauji mainās. Somijā gan ne visas reformas ir valdības rosinātas. Kā jau teicu, gana liela vara izglītībā ir pašvaldībām, un tās ir ļoti aktīvas izglītības attīstībā. Piemēram, pašvaldības līmenī tiek ieviesti jauninājumi matemātikas mācīšanā vai skolēnu emocionālajā audzināšanā. Turklāt dažas skolas iesaistās tiešām daudzos projektos. Tā ka no skolotājiem tiek daudz prasīts. Es strādāju izglītības jomā 45 gadus – esmu bijusi gan skolotāja, gan skolas vadītāja, gan vadījusi Helsinku Izglītības departamenta attīstības nodaļu, izglītojusi skolotājus un rakstījusi grāmatas. Varu teikt, ka nekad agrāk šajā nozarē nav bijis tik daudz pārmaiņu.

 

Tomēr, veicot mācību satura reformu, jūs nemainījāt mācību sākšanas vecumu. Somija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur bērni sāk iet skolā 7 gados un tā tas arī paliks. Kāpēc?

Sešgadīgie arī mācās, taču tā ir pirmsskolas sagatavošana. Viņi apgūst pamatlietas, kas būs vajadzīgas skolā. Uzskatām, ka skolai kā tādai sešgadīgie bērni vēl nav gatavi. Labākais vecums, lai sāktu sistemātiskas mācības, ir septiņi gadi. To esam secinājuši no pētījumiem par smadzeņu un smalkās motorikas attīstību dažādos vecumposmos. Novērojumi arī liecina, ka tieši septiņos gados bērni visstraujāk apgūs lasīšanas, rakstīšanas un rēķināšanas prasmes. Daļa skolēnu māk lasīt jau pirms skolas gaitu sākuma, taču šī prasme nav obligāta.

Daži bērni varbūt ir gatavi skolai agrāk. Tādos gadījumos, ja vecāki vēlas, viņi savu bērnu pieteikt skolai agrāk, taču, pirms uzņemt mazo skolā, tai ir tiesības testēt, vai bērns gatavs mācībām.

 

Latvijā strauji krīt skolēnu skaits. Tāpēc pamazāk sarūk skolu skaits, tiek slēgtas mazās skolas. Kāds ir Somijas mazo skolu liktenis?

Somija arī ir reti apdzīvota valsts, tāpēc mums tāpat ir skolas ar mazo skolēnu skaitu. Gadu gaitā gan daudzas pašvaldības centušās apvienot mazās skolas. Tomēr valstī joprojām ir mazas skolās, kurās ir 20–40 bērnu, jo ir daudz mazu ciemu, kur ir maz iedzīvotāju, taču skola ir vajadzīga, jo cita skola ir tālu. Manuprāt, arī mazās skolās ir iespējams uzturēt gana augstu izglītības kvalitāti. Interesanti gan, ka mazās skolas ir iespējamas ne tikai laukos. Galvaspilsētā Helsinkos savulaik tika slēgta skola, kura atradās uz salas un kurā bija tikai četri skolēni.

LA.lv