Mobilā versija
+0.5°C
Kristaps, Krists, Klinta, Kristers, Kristofers
Pirmdiena, 18. decembris, 2017
4. oktobris, 2017
Drukāt

Somijas pieredze: Kā somi veica izglītības satura reformu un kāpēc tur sešgadnieki neiet skolā (14)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Irmeli Halinena ir emeritētā mācību satura izstrādes vadītāja Somijas Valsts izglītības aģentūrā. Viņa bija ieradusies Latvijā, lai lasītu lekciju “Mīti un patiesība par Somijas izglītību”, kā arī piedalītos Latvijas jaunā mācību satura projekta “Skola2030” rīkotā konferencē “Vērtēt, lai mācītos”. Par to, kā un kāpēc somi pērn veica izglītības satura reformu un kāpēc Somijā sešgadnieki joprojām neiet skolā, I. Halinena pastāstīja arī “Latvijas Avīzei”.

 

Visā pasaulē Somijas izglītības sistēma tiek uztverta kā veiksmes stāsts. Tā sauktajā PISA testā somu skolēni jau gadiem uzrādījuši vienus no augstākajiem sasniegumiem Eiropā. Pēdējā mērījumā lasītprasmē viņi bija 1. vietā, dabaszinībās – 2. vietā. Matemātikā somiem klājās tikai nedaudz sliktāk. Tāpēc nav īsti skaidrs, kāpēc jums vispār bija vajadzīga satura reforma?

I. Halinena: Piekrītu, Somijas izglītības sistēma tiešām lielās līnijās veidota veiksmīgi un saturs bija labs arī pirms reformas. Tomēr tas neļauj mums gulēt uz lauriem. Jūsu pieminētais PISA pētījums, kaut arī ierindo somu skolēnus augstā vietā, parāda, ka viņu sniegums gadu gaitā nedaudz sarucis. Negribējām gaidīt, vai sniegums kļūs vēl sliktāks. Sākām diskusijas, ko darīt, lai celtu skolēnu motivāciju mācīties, kā palīdzēt bērniem sasniegt labākus rezultātus.

Turklāt vienmēr esam bijuši lepni par mūsu vienlīdzīgo izglītības sistēmu: starp skolām Somijā nav būtiskas sniegumu atšķirības, tās visas spēj sniegt gana augsta līmeņa izglītību. Taču pēdējos gados pamanījām, ka tomēr parādās nelielas atšķirības dažādu skolu sniegumā. Tas liecināja, ka sistēma aizgājusi nepareizajā virzienā.

Jāņem vērā, ka mūsdienās pasaule strauji mainās, līdz ar to izglītības saturs nevar palikt nemainīgs. Lai dzīvotu šajā mainīgajā pasaulē, skolēniem būs nepieciešamas prasmes, ko skola līdz šim nedeva. Sapratām arī, ka daļu nepieciešamo prasmju nevar apgūt tikai kādā vienā mācību priekšmetā. Vajadzīgas tā sauktās atslēgprasmes, kas caurvijas caur dažādiem mācību priekšmetiem un kas palīdz skolēniem saprast, kāpēc jāmācās un kur viņi varēs izmantot iegūtās zināšanas. Jāpalīdz arī skolēniem parādīt saikni starp dažādiem mācību priekšmetiem. Mācību saturs jāveido tāds, lai skolēni mācītos ar prieku. Lai to visu panāktu, bija nepieciešamas plašas pārmaiņas. Tagad mūsu skolas jau strādā atbilstoši jaunajam mācību saturam, taču tas pagaidām ieviests tikai līdz 7. klasei. Vecākajās klasēs tas tiks ieviests turpmākajos gados.

Mācību saturs jāmaina arī tāpēc, ka rodas aizvien jauni pētījumi par mācību procesu, par to, kā strādā prāts, un pētnieku secinājumi ir jāņem vērā. To, kā klasē strādā skolotājs, kā skolotājs rosina skolēnu vēlmi mācīties, vienmēr ir iespējams uzlabot.

Jaunajā saturā lielāks uzsvars nekā agrāk likts uz to, lai iemācītu skolēniem mācīties, lai iedotu viņiem prasmes, kas noderēs, veidojot karjeru, arī digitālās prasmes.

 

Kādā no konferencēm jūs, stāstot par jauno Somijas mācību saturu, minējāt, ka tajā iekļautas arī sociālo, emocionālo, pašaprūpes prasmes. Vai šīs prasmes tomēr nebūtu bērnam jāiegūst jau ģimenē?

Ģimenes loma joprojām ir svarīga. Diemžēl varbūt ne visi bērni nepieciešamo atbalstu saņem no savas ģimenes. Jā, mācību saturā ir iekļautas arī prasmes rūpēties par sevi un citiem, organizēt ikdienas dzīvi, patērētāja izglītība, satiksmes drošība u. c. Kad veidojām mācību saturu, par iespējamām pārmaiņām diskutējām arī ar pašiem skolēniem. Viņi teica, ka šādas prasmes ir vienas no svarīgākajām. Domāju, ka atbildība par dzīves prasmju sniegšanu skolēniem jāuzņemas gan ģimenei, gan arī skolai. Turklāt visveiksmīgāk sasniegt izglītības mērķus var tad, ja skola ar ģimeni sadarbojas un abām šīm pusēm ir pozitīva attieksme vienai pret otru. Jāpiebilst, ka arī agrāk somu skolu tradīcija bija sasaistīt skolas sniegtās zināšanas ar ikdienas dzīvi. Taču tagad uz to likts vēl lielāks uzsvars.

 

Vismaz Latvijā izglītības sistēma ir gana konservatīva un ne visi skolotāji raugās pozitīvi uz gaidāmajām pārmaiņām. Kāda Somijā bija skolotāju attieksme?

Reformas izdodas tad, ja saprotam, ko tās mainīs, un apzināmies, ka tās mums tiešām nepieciešamas. Pie mums skolotāji neraudzījās uz reformu procesu no malas, viņi bija iesaistīti pārmaiņu izstrādē. Nacionālā skolotāju apvienības pārstāvji bija ļoti nozīmīgi padomdevēji jaunā mācību satura izstrādē. Tāpēc lielākā daļa skolotāju pret reformām noskaņoti pozitīvi. Tas gan nenozīmē, ka mums nav nekādu izaicinājumu reformas ieviešanā.

Ļoti svarīga loma pārmaiņu procesā ir pašvaldībām, jo tieši tās organizē jaunā mācību satura ieviešanu skolās, gādā par to, lai skolotājiem būtu tādi darba ap­stākļi, lai viņi varētu izpildīt jaunā mācību satura reformas. Tāpat Somijā pašvaldībām jāgādā par skolotāju apmācību. Šobrīd jo sevišķi svarīgi pedagogus izglītot par skolēnu darba vērtēšanu jaunā mācību satura kontekstā.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Somu skolās izsmej ārzemniekus, sevišķi no austrumu bloka. Un skolu priekšas nospļaudītas, liela problēma ir resno, tizlo apcelšana.

  2. Vajadzētu pārņemt Nīderlandes izglītības sistēmu!

  3. Šie skaitļi attiecas uz Somijas rezultātiem PISA pētījumā. Šī piezīme bija pazudusi.

  4. Ministra kungs aizmirsis,ka mums tāda programma bija ,un tad skolā mācījās lasīt un ministri pēc statistikas konstatēja,ka daudzi nespēj koncentrēties un paliek uz otru gadu,nervozi un programu atcēla.Jautājums ,ko sasniegsim?Vai mums pārāk gudri cilvēki?

    • Nezinu,vai zane ir skolotāja vai ne,bet mana pārliecība,ka visiem pedagogiem savu karjeru būtu jāsāk ar bd.tad vrb uz savas ādas izjutīs,ka bd jau sen māca tā,lai 1.kl skolotājam mazāk darba.6.fadnieks jau sen apgūst 1.klasnieka līmeni

  5. 1987 g.Skolā sāka iet no 6g. tāda bija programma (izgāzās),daudz bērni palika uz otru gadu,kļuva nervozi,jo attīstība nav vēl stabila.Tad skolā mācījās burtus un lasīt un bija pusdienas laiks jāguļ un ēda launagu.Kurā zemē tad atradās mūsu izglītības ministrs,kad viņš to neatceras?Vai tā ir programma ,kuras rezultātā varēs iegūt zemāku izglītības potenciālu,jo mūsu tautai ir reti augsts un izdomu bagāts.

    • Viena daļa te vāvuļo pat īsti nezinot ko!6gadnieki jau nez kuro gadu jau mācās kā pirmklasnieki.Mans bērns 7gadus atpakaļ mācījās 1.klasē to,ko 6gadnieki mācās jau tgd.6gadnieks jau TAGAD! apgūst raksīšanu rakstītiem burtiem,lasīšanu,rēķināšanu 10apjomā,pāra nepāra skaitļus,mērīšanu,teksta uzdevumus,salīdzināšanu!!!pirms bļaut skaļi un nez par ko,būtu vsp aizgājuši līdz bd un iepazinušies ar pirmskolas izgl programmu un mācību līdzekļiem ŠODIEN!!!

  6. Pa kuru laiku Latvijā skolotāji lai kopīgi sadarbotos nākamās dienas stundu sagatavošanā, ja pedagoģiskā darba organizēšana ir dziļā purvā pēc Šadurska jauninājumiem. Piemēram, mana bērna skolotājai ir 33 kontaktstundas nedēļā, skolotāja strādā visu dienu no pl.8:00 līdz pēcpusdienai, bez iespējām pat pusdienas ieturēt.Nav brīvs pat pusdienu starpbrīdis – tad, kad pusdieno jaunākās klases, viņai stunda ar vecākajām klasēm, bet, kad pusdieno vecākās klases, viņai stunda ar jaunāko klasi, kas tikko paēduši pusdienas. Pie tam, skolotāja strādā ar apvienotajām klasēm, jo ir speciālais pedagogs, kas strādā pēc iekļaujošās pedagoģijas principiem vispārizglītojošā skolā pēc speciālās programmas. Tātad, ja nākamā dienā ir 6 mācību stundas, viņai jāpagūst sagatavoties praktiski 12 mācību stundām.

  7. Smieklīgākais,ka ministrija pasniedz reformu,kā nezin kādu nebijušu brīnumu.Mums jau ir bijusi pirmā klase no 6 gadu vecuma,un kas?Bērni,kas vēl grib spēlēties,tiek iegrožoti skolas solā.Un labums kam kāds?Ak jā,varēs taču nodokļus agrāk sākt maksāt.Idiotisms,ne reforma.Tā viņi tur ministrijā grib parādīt,ka it kā nu ļoti strādā.Dienām naktīm tik ar to sarežģīto reformu vien ņemās.Tik daudz līdzekļu tiek priekš tam veltīti,ak vai.Izsmiekls,ne ministri.Ākstu bars.

  8. TAAPEEC KA TUR DOMAA VALTS UN VARA PAR SAVIEM PAVALSTNIEKIEM UN LABI SAPROT ,KA BERNIBA IR BERNIIBA UN KA VISU PASPES IEMAACIITIES UN APGUUT …TUR IZGLIITIIBA TIESAAM RULLĒ UN PEC KATRA SPEEJAAM …kamer te ..eh ..iet svilpot laukaa ,lai paceltu algu nevis izglitibas liimeni ,,bet liimeni jau cel ..privaatstundas ,ko vada skalotaaji vadiija un vadiis ,,,

  9. Gads Lasītprasme Matemātika Dabaszinības
    2000 1 5 4
    2003 1 2 1
    2002 2 2 1
    2009 3 6 2
    2012 6 12 5
    Programme for International Student Assessment (Pētījuma rezultāti)

  10. Gads Lasītprasme Matemātika Dabaszinības
    2000 1 5 4
    2003 1 2 1
    2002 2 2 1
    2009 3 6 2
    2012 6 12 5
    Programme for International Student Assessment

  11. Somiem nav tāds Pridurskis nonarkojies

Draugiem Facebook Twitter Google+