Mobilā versija
Brīdinājums +5.9°C
Urzula, Severīns
Piektdiena, 20. oktobris, 2017
4. decembris, 2016
Drukāt

Kāda būs ES budžeta ietekme uz Latvijas ekonomiku

Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Pēc veselas dienas spriešanas vienošanās panākta pulksten piecos no rīta – šī ir tikai viena no Eiropas Savienības budžeta pieņemšanas līdzībām ar mūsu valsts budžeta pieņemšanu. Tā sauktās samierināšanās sarunas starp Eiropas Parlamentu un ES Padomi (dalībvalstu ministriem) beidzās 17. novembra agrā rītā, bet ceturtdien balsojumā Eiropas Parlamentā (EP) budžets tika apstiprināts oficiāli.

 

Caurumi budžetā un uz robežas

Ir vēl citas līdzības – iepriekš neparedzēts finansējums drošībai un neatrastie naudas pumpji budžetam. Eiropā par 5,9 miljardiem eiro jeb par 11% palielināts finansējums ārējo robežu stiprināšanai, Eiropas kopējai robežsardzei un bēgļu pārvietošanai. Eiropai 2017. gada budžets kārtējam finanšu gadam ir īstermiņa risinājums bēgļu krīzei pirms gaidāmā ienākumu samazinājuma, ko sagādājis “Brexit”, jo daudzgadu budžetā to visu nevarēja paredzēt.

Tās arī ir tikai dažas no līdzībām – pārējās ir atšķirības. Vispirms jau mērogos. Līdz šim no ES esam saņēmuši 7,7 miljardus eiro, kas jau līdzinās Latvijas gada budžetam, kaut arī dalībvalstis neiemaksā budžetā vairāk par procentu no IKP. ES septiņu gadu budžets sasniedz triljonu, bet 2017. gadā uzņemtas saistības par 158 miljardiem eiro. Atšķirībā no dalībvalstu budžeta ieņēmumiem un izdevumiem jābūt līdzsvarā – ES budžets nedrīkst būt ar deficītu.

Galvenokārt atšķirības ir īstenotajās politikās. “EP panāca, ka budžeta sastādīšanas procesā netika veiktas izmaiņas uz esošo politiku rēķina, tostarp kohēzijas un lauksaimniecības politikas, kas Latvijas gadījumā ir kritiski svarīgi – jo no ES sankcijām pret Krieviju Latvija un Baltijas valstis kopumā ir cietušas vissmagāk,” pirmdien diskusijā ES mājā “Ko sagaidīsim no ES budžeta nākotnē?” vēstīja Inese Vaidere. Sarunās par ES 2017. gada budžetu EP panāca lielāku atbalstu jauniešiem bez darba un “Erasmus+”, mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, transporta infrastruktūrai un pētniecībai, bēgļu krīzes risinājumiem, kā arī lauksaimniecībai. “Tas bija viens no maniem priekšlikumiem, ka 500 miljonus eiro papildus piešķir lauksaimniecībai,” dižojas deputāte Vaidere.

“Vēsturiski izveidojies, ka vislielākā ES budžeta daļa tiek atvēlēta lauksaimniecībai – 38,9% –, bet tas ir krietni mazāk nekā 70%, cik tai no budžeta maksāja septiņdesmitajos un astoņdesmitajos gados,” norāda Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis. Viņš uzsver, ka 94% ES ir ieguldījumu un attīstības budžets, turklāt turpmāk lielāka nozīme tiks piešķirta pieejamo finanšu atbalsta instrumentu izmantošanai – uzsvars uz efektivitāti, nevis apzinīgu iztērēšanu.

 

Jaunā perspektīva

Britu mārciņas kursa kritums jau pašlaik radījis caurumu ES budžetā 1,8 miljonu eiro apmērā, bet pati izstāšanās samazinās ES budžeta ieņēmumus par 10%, lēš Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vecākā ekonomiste Baiba Traidase. Kur ņemt līdzekļus?

Ir bijušas diskusijas par “pašu resursu reformu”, bet pietrūcis politiskās gribas uzlikt Eiropas nodokli, min Mārtiņš Zemītis. “Ir augsta līmeņa darba grupa, kas sešpadsmito vai septiņpadsmito reizi satiekas un mēģina atrast risinājumu. Kamēr tas nav atrasts, darbojas līdzšinējā kārtība: muitas (25%) un cukura nodevas un 0,3% no PVN. Tas rada konfliktus starp bagātākajām valstīm, kas iemaksā vairāk, un relatīvi mazāk turīgām kā, piemēram, Latvija, kas uz vienu iemaksāto eiro četrus saņem atpakaļ. Domājot par nākamo daudzgadu budžetu, jāizspriež, kā reformēt ne tikai izdevumu daļu, bet arī ieņēmumu daļu,” tā EK pārstāvis. “Šķiet, mēs vairs nevarēsim atlikt jautājumu par īsteniem pašu resursiem ES budžetā,” viņš secina.

EP Budžeta komisijas deputāte Inese Vaidere kā iespējamos avotus atgādina transakciju nodokli (banku peļņas nodokli) un soda naudu valstīm, kuras nepilda solījumus un no kurām ES to neiekasējot. Ir pienācis laiks domāt ne tikai par kārtējā gada budžetu, bet arī par jauno daudzgadu budžetu, piesaka Inese Vaidere. “Arvien grūtāk atrast līdzekļus, nesamazinot finansējumu esošajām politikām, tomēr jaunus līdzekļus nedrīkst rast uz esošo politiku rēķina, sevišķi uz kohēzijas un lauksaimniecības politikas rēķina” viņa uzsver, jo tās ir Latvijai visbūtiskākās.

“Ja Vaideres kundze saka, ka lauksaimniecībai un kohēzijai samazināt līdzekļus nedrīkst, un ja zinām, ka ES budžets būs mazāks, tad jautājums – uz kuru politiku rēķina?” vaicā Mārtiņš Zemītis. “Brīvības un drošības nodrošināšanai vēsturiski ir maz atvēlēts, bet migrācijas krīze un terorisma draudi liek šīs budžeta sadaļas palielināt, kam pašlaik atvēlēts tikai 1,6% no budžeta,” viņš piebilst.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis sola, ka Eiropas Komisija ar priekšlikumiem nākamajam ES ilgtermiņa budžeta periodam nāks klajā līdz 2017. gada beigām. Ņemot vērā to, ka tik ilgam laikam precīzi saplānot nav iespējams, Eiropas Komisija jau pašlaik domājot ES Daudzgadu budžeta termiņa iespējamo pārskatīšanu – tiekot apsvērts četru, piecu plus piecu (parlamenta un EK darbības periods) vai cits periods, piebilst Zemītis.

Pievienot komentāru

Pasaulē
Draugiem Facebook Twitter Google+