Kultūra
Literatūra

Toms Stopards: Nekad neuzticieties spoguļiem un laikrakstiem! 16


Toms Stopards
Toms Stopards
Foto – REUTERS/LETA

Sers Toms Stopards. Diženākais britu dramaturgs tūlīt pēc Šekspīra. Spilgts intelektuālās literatūras pārstāvis. Nenoliedzami – viena no spilgtākajām mūsdienu kultūras personībām, kura darbi nav iedomājami bez vārdu spēlēm un intelektuālajiem rēbusiem, kuros ilūzija un realitāte nesaraujami saistītas. Viņa lugu personāžu ironiskajās, asprātīgi paviršajās sarunās – it kā starp citu, it kā ne par ko – risinās cilvēku likteņi, un svarīgs allaž ir zemteksts, kas pavēsta daudz vairāk nekā vārdi. Nupat, augusta sākumā, pasaulē visatpazīstamākais angliski rakstošais autors viesojās privātā vizītē Jūrmalā un daļu sava laika viņš veltīja arī sarunai ar “Kultūrzīmēm”.

Katrs izejas punkts ir ieeja kaut kur

Toms Stopards pavisam noteikti nav no tiem dīkajiem ārvalstu atpūtniekiem, kuri lāgā pat nesaprot, kurā valstī nonākuši. Mūsu saruna noritēja kādā no seno laiku Jūrmalas vasarnīcām, un, tāpat kā izcilā britu dramaturga lugās, tās laikā hronoloģiskajam laikam bija pašam sava virsvērtība. Reizēm laiks likās apstājies vēl cariskās Krievijas impērijas gaisotnē, reizēm pieminējām iespējamos notikumus Jūrmalā Otrā pasaules kara laikā. Ieinteresētā viesa vērīgajam skatam garām nepaslīdēja gandrīz nekas — ne Jūrmalas vilcienu senlaicīgā klaboņa, ne turpat dārzā lēnām briestošie āboli. Sarunā piedalījās arī žurnālists Arkādijs Ostrovskis, kurš savulaik tulkojis krievu valodā Toma Stoparda lugu “Arkādija” (1998. gadā iestudēta JRT – režisors Alvis Hermanis, scenogrāfs Andris Freibergs).

Šai lugā, piemēram, aprakstīta vide. “Uz galda atrodas viss: ģeometriskie ķermeņi, kompjūters, karafīte, glāzes un pokāli, krūziņa, “vienkārši” grāmatas un dienasgrāmatas, arī mācību grāmatas, divas mapes, Tomasīnas (galvenā varone) svece, eļļas lampiņa, dāliju podiņš, svētdienas avīzes… Lietas.” Nesenajās brokastīs Jūrmalā tieši tāpat uz galda atradās viss — vairākas kafijas kanniņas, tvanīgi smaržojošu flokšu buķete, Latvijas karte ar dzelzceļa sliežu līnijām, dažas Londonas avīzes, Homēra “Odiseja” angļu valodā, dažas pusizdegušas sveces no iepriekšējā vakara…. Lietas.

Nemāku teikt, kurš no mums vairāk izvaicāja un kurš garāk atbildēja. Tāpēc šo nevar saukt par tradicionālu interviju.

“Savulaik nolēmu nekļūt par žurnālistu, jo nebiju sev pratis pamatot tiesības uzdot citiem jautājumus,” man teica Toms Stopards. “Nekad neuzticieties spoguļiem un laikrakstiem. Katrs izejas punkts ir ieeja kaut kur.” Tagad gan viesis ieinteresēti un rūpīgi centās iztaustīt, kādas ir Baltijas kultūras aktualitātes, kāda ir dzīve šeit, pēc neatkarības atgūšanas. “Vējš miglu sarkanu pār laukiem dzīs…” notikušā ilustrācijai citēju seram Tomam Stopardam Edvarta Virzas 1939. gadā sarakstītā pravietojošā dzejoļa rindu.

“Nekad neesmu juties kā bēglis”

Vecajā Jūrmalas vasarnīcā mēs gan īsti nerunājām par mūsdienu politiku. Nojumes baltie tamborētie aizskari rāmi plīvoja un drūmi nākotnes pareģojumi izpalika. Mūsu saruna aizsākās, prātojot par zūdošajām Jūrmalas koka vasarnīcām, plastmasas logu invāziju un lielajiem zemeņu dārziem, kuru vairs nav. Viesis nemitējās jautāt: kāda savulaik bija Raiņa un Aspazijas nozīme latviešu kultūrvēsturē, vai tiešām viņu literāro darbu ietekme ir jūtama vēl šodien. Vai Rīgā beidzot ir izveidots muzejs izcilajam domātājam Jesajam Berlinam; kādas ir latviešu attiecības ar krieviem; par latviski un krieviski runājošo identitāti. Pats par savu dzīvi Apvienotajā Karalistē Stopards saka: “Esmu Anglijā kopš astoņu gadu vecuma. Gandrīz uzreiz man šķita, ka šai zemē neesmu svešinieks. Mans saviļņojums par angļu kultūru, angļu valodu, Anglijas ainavu ir tikai audzis.” Gluži kā tādi tālu lugu tēli mūsu sarunas laikā garām paslīdēja latvieši, kuri nacistu laikā glāba ebrejus. Līdzīga pieredze ir arī Stoparda ģimenē – pateicoties tēva darba devējam, ģimene jau 1938. gadā no lielvalstu sadalītās Čehoslovākijas izceļoja uz Singapūru, tomēr pats viņš teica: “Nekad neesmu juties kā bēglis.” Tāpat viņš sarunā piemin savu ceļojumu cara vilciena vagonā no Igaunijas uz Krieviju, arī vēlāko braucienu cauri Sibīrijai ar Transsibīrijas ekspresi.

– Kā jūs pavadījāt šīs dienas Latvijā?

T. Stopards: – Jūrmalā patiešām ir brīnišķīgi, kaut gan liekas, ka šejienes nomierinošais, veselīgais gaiss padara nedaudz miegainu. Esmu vairākkārt centies paņemt baltu papīra lapu, bet tās piepildīt šeit pagaidām nav izdevies.

– Jūs lasat Homēra “Odiseju”…. Vai bieži domājat par ceļojumiem?

– Šis ir tikai pavisam mazs kultūras projekts, ko veicam kopā ar draugu. Ceļojot vienmēr daudz lasu, reiz pat devos ceļā ar vilcienu no Maskavas līdz Vladi­vostokai, gandrīz tikai tāpēc, lai klusumā un mierā varētu lasīt.

– Nav iespējams jums nepajautāt, vai vēl atcerietas savu lugu iestudējumus Latvijā?

– Toreiz pavadītās dienas bija ļoti radošas un nozīmīgas. Vēl joprojām uzskatu, ka Rīgā redzētie iestudējumi, aktieru un režisoru paveiktais bija ārkārtīgi būtiski, vismaz man. Labprāt vēlētos atkal iegriezties Rīgas teātros.

Pirmo reizi Toms Stopards Latvijā viesojās 1998. gadā, un toreiz pēc vairāku savu lugu noskatīšanās sarunā ar teātra kritiķi Normundu Naumani bija teicis: “Šejienes skatītāji bija lieliski. Esmu pārliecināts, ka mākslinieki var justies laimīgi jūsu zemē. Vismaz es tāds jūtos.”

Lugas “Arkādija” varonis Septimuss kādā brīdī saka: “Es strādāju ar tekstiem, šo to izrakstu, izdaru attiecīgus secinājumus, un tikai pēc tam, kad šis darbs ir padarīts, mana dvēsele un domas atrodas mierā un saskaņā… ” Tieši tādu pašu iespaidu atstāj arī it kā vienkāršais angļu džentlmenis sers Toms Stopards – viņa dvēsele un domas atrodas mierā un saskaņā.

Kā vairākkārt minējuši teātra kritiķi, patiesībā Toms Stopards caur lugu “Arkādija” vēsta, ka jebkura atsauce jebkurā viņa darbā ir tīrā apstākļu sakritība. Arī izcilā vispazīstamākā angļu mūsdienu dramaturga ciemošanās 2017. gada augusta sākumā Jūrmalas vasarnīcā bija tīrā apstākļu sakritība, kas gandrīz līdzinājās vasaras tveices izraisītai vīzijai.

Galerijas nosaukums


RADOŠĀ VIZĪTKARTE 

Sers Toms Stopards (Sir Tom Stoppard, 1937)

Dzimis kā Tomāšs Strauslers – Morāvijas ebreju izcelsmes britu dramaturgs un scenāriju autors; “Oskara” un četru “Tony” balvu ieguvējs.

Dzimis Zlīnā ebreju ģimenē; īsi pirms Čehoslovākijas okupācijas 1938. gadā, pateicoties Stoparda darba devējam, ģimene pārcēlās uz Singapūru; Stoparda tēvs Eižens Strauslers kara laikā gāja bojā, bet māte 1946. gadā apprecēja britu armijas majoru Kenetu Stopardu. Kara gadus pavadīja skolā Indijā, bet pēc tam ģimene pārcēlās uz Apvienoto Karalisti.

20. gs. 50. gados strādāja par žurnālistu, 1960. gadā pabeidza pirmo lugu. Plašu atpazīstamību ieguva 1966. gadā ar lugu “Rozenkrancs un Gildenšterns ir miruši” (Rosencrantz and Guildenstern Are Dead), kopš tā laika ražīgi strādā teātrī, kino, TV un radio.

Uzskatīts par britu spožāko dramaturgu pēc Šekspīra; neskaitāmu izcilu lugu un stāstu autors, prestižu prēmiju ieguvējs, starp pazīstamākajām lugām – “Rosencrantz and Guildenstern Are Dead” (1966), “Arcadia” (1993), “The Coast of Utopia” (2002) u. c.

Scenārija autors 12 filmām – arī Terija Giljama filmām “Brazil” (1985), “The Russia House” (1990), Džona Medena filmai “Iemīlējies Šekspīrs” (“Shakespeare in Love”) – par scenāriju šai filmai ieguva Amerikas Kinoakadēmijas balvu; par režiju filmai “Rozenkrancs un Gildenšterns ir miruši” “Zelta lauva” Venēcijas kinofestivālā (1990).

1997. gadā karaliene Elizabete II iecēla Stopardu bruņinieka kārtā, Karaliskās literatūras biedrības loceklis.

Saistītie raksti

Stoparda lugas uzvestas 150 pasaules teātros, daži no iestudējumiem Latvijā – “Arkādija” JRT (1998, režisors Alvis Hermanis), “Tas īstais, tā īstā” Dailes teātrī (2012, Mihails Gruzdovs), “Mākslinieki” Rīgas Krievu teātrī (1998, Jeļena Nevežina), “Pēc Magrita” Ausekļa Limbažu teātrī (2009, Didzis Jonovs) u. c.

1965. gadā apprecas pirmo reizi ar Josi Ingli, kas sešus gadus ilgušajā laulībā dāvā divus dēlus. 1972. gadā — otrreiz — ar dr. Miriamu Mūru-Robinsoni, un atkal laulībā dzimst divi dēli.

Dēls Eds (1974) ir aktieris, vedekla Linsija (1979) – vijolniece.

LA.lv