“Nekad vairs dzēris pie stūres nesēdīšos!” 0
Neraugoties uz bargajiem sodiem, kampaņām, daudzajiem pieķeršanas gadījumiem un ceļu satiksmes negadījumiem, daudzi cilvēki joprojām sēžas pie transporta līdzekļu stūres reibumā. Policijas apkopotā informācija liecina, ka pēdējos trijos gados pieķerto dzērājšoferu skaits ir diezgan nemainīgs – nedaudz virs 4000 ik gadu.
Velosipēdistus un mopēdistus, dzērumā braucot, gadā pieķerot vēl par kādu tūkstoti vairāk. “LA” apkopoja vairāku autobraucēju pieredzes stāstus. Vairākums atzīst, ka tā ir mācība uz mūžu, turklāt liela problēma esot tā, ka bez autovadītāja tiesībām ir grūtības ar darba atrašanu.
No pārdzīvojumiem sasirga
Naukšēnu novada iedzīvotājs, 53 gadus vecais Aivars Fedotovs, pagājušā gada 12. aprīlī kaimiņu pagastā piestrādājis pie kāda zemnieka – mala dzirnavās miltus. Pa starpām iedzēra. Pēc darba sēdās savā mazdiņā un brauca uz 15 kilometru tālajām mājā. Taču tālāk par ceļu policijas ekipāžu netika. Vairāk nekā divas promiles alkohola asinīs. Reibums vīram izmaksāja Ls 1100 (800 lati soda nauda, 300 lati – par automašīnas transportēšanu un uzglabāšanu) un 14 diennaktis aresta. Atsēdējis Aivars ir tikai trīs diennaktis, bet saslimis – nācās likties slimnīcā, tagad mājās dzerot antibiotikas.
“Policisti jau mani meklēja, bet man ir stiprāki papīri – ārsta zīme. Vainīgs jau esmu. Kad būšu vesels, iešu sēdēt,” teic Aivars. Viņš nenoliedz, ka arī iepriekš sēdies pie stūres dzērumā, bet līdz šim nekādās nepatikšanās nebija iekūlies, arī padomju laikā, kad strādājis kolhozā par traktoristu. “Mazda” stāv ieputinātā šķūnītī.
Aivars dzīvo kopā ar sirmo māmuļu, un ar auto nav kam braukt. Vai es negribot to pirkt? Pašam, lai kaut kur nokļūtu no savas viensētas, tagad jāpaļaujas uz kaimiņa labvēlību.
Dzēris brauca pēc bērna
Kāda Vidzemes novada dzērājšoferis ir gatavs runāt tikai tad, ja neminēšu viņa īsto vārdu. 46 gadus vecais Armands dzeršanas dēļ pazaudējis kurinātāja darbu, 2011. gada 6. jūnijā uz četriem gadiem šķīrās arī no transporta līdzekļu vadītāja tiesībām. Tagad ar opeli braucot tikai sieva.
“Braucu uz skolu pēc meitas. Kaimiņš arī bija līdzi, pa ceļam vēl veikalā ieskrējām pēc aliņa. Līdz mājām bija pusotrs kilometrs. Atpakaļceļā stāvēja policisti. Braucām normāli, bet droši vien kāds bija nostučījis. 2,4 promiles – iepriekšējā dienā biju dzēris, no rīta salāpījies. Otro reizi dzērumā noķēra. Pirmā reize bija 2001. gadā. Tad likumi bija citi. Tiku cauri ar 200 latu soda naudu. Tagad sanāca piecreiz vairāk.
Dabūju naudu bankā aizņemties: kopā ar procentiem četrus gadus katru mēnesi 60 latus tagad maksāšu. Mācība ne tikai uz mūžu, bet uz diviem mūžiem. Nekad vairs dzēris pie stūres nesēdīšos. Darbu arī nekur nevar atrast. Kur tu ar kājām aiziesi? Bet bez darba mājās arī nevar nosēdēt,” stāsta Armands.
Viņš ir nedaudz iesilis. Atnākuši ciemiņi. Mēs sarunājamies garāžā, kur opelītis notīrīts, ka spīd un laistās. Blakus ir arī džina skārdene. Savas desmit diennaktis Valkas izolatorā Armands jau ir nosēdējis. Bijis pavēss, plāna sega un plāns matracis. Brokastīs tēja ar maizi, pusdienās kartupeļi ar gaļu un zupa, vakarā rasols. Varējuši gulēt, cik grib. Bijis plaukts ar grāmatām. Pārlasījis bērnībā iemīļoto “Noslēpumu salu” un Šerloka Holmsa piedzīvojumus. Vienīgi bijis dīvaini, ka ūdens pa krānu tecējis tikai tad, kad policists otrpus režģa to palaidis…
Dzērumbraukšana svētkos
32 gadus vecais rūjienietis Mareks Bošs 2011. gada 23. novembrī Rūjienas bārā atzīmēja dzimšanas dienu. Savu automašīnu atstājis turpat stāvlaukumā. Naktī iznācis ārā, iekāpis braucamajā, iedarbinājis. Neesot jau bijis stulbs, lai brauktu. Uzreiz bijuši klāt policisti. 2,5 promiles.
“Teorētiski jau varēju spirināties pretim, nebraucu jau, taču, zinot tiesu praksi, nospriedu, ka būs tikai lieka naudas un nervu tērēšana,” atklāj Mareks, kurš savulaik pats bijis policists – vispirms izmeklētājs Valmieras kriminālpolicijā, pēc tam – iecirkņa inspektors turpat Rūjienā.
Mareks uzskata, ka viņa pieķeršana dzērumā pie stūres ir bijusi novaktēta un atriebība. Par policistu izmācījies, kā pats saka, tāpēc ka dumjš bijis. Vēlāk sajutis, ka policistam alga maza, nav bijusi pleca sajūta ar citiem policistiem, piedevām sākušās problēmas ģimenē, jo gandrīz katru nakti bijis jāceļas un jāskrien uz nozieguma vietu.
Tāpēc darbu policijā pametis un aizgājis strādāt par mežsargu, bet tad notikusi Latvijas mežsaimniecības reorganizācija un visi jaunie mežsargi atlaisti. Tagad strādā celtniecībā. Neraugoties uz savu bēdīgo pieredzi, godprātīgos policistus uzskata par varoņiem, kas par mazu algu riskē ar savu dzīvību, neguļ naktis.
Pašam Marekam četri gadi bez autovadītāja tiesībām liek justies kā paralizētam. Būtu dabūjis darbu Rīgas pašvaldības policijā, bet tajā bez autovadītāja tiesībām neņem.
62 gadus vecais remtenieks Gunārs Krastiņš pagājušā gada 21. decembrī svinējis 38 gadu kāzu jubileju. Noķerts turpat pie Remtes. 2,3 promiles. Tagad atzīstas, ka bijis tik noreibis, ka neatceras, kur un kāpēc braucis.
Saņēmis likumā paredzēto komplektu: 800 latu sods, desmit diennakšu arests un četri gadi bez tiesībām. Sajūtas esot sliktas. Strādājot par celtnieku, un tāpēc tagad esot arī problēmas ar nokļūšanu darba vietā.
Arī 25 gadus vecais vērgalnieks Edgars Liepnieks ir celtnieks. Jauno gadu sagaidījis Liepājā. Pagulējis un deviņos no rīta braucis. Reibumu neesot jutis, taču konstatētas 2,29 promiles. Nu jaunā ģimene palikusi bez autovadītāja, tāpēc ir doma, ka par šoferi mācīsies sieva. Bet Edgars gatavojas desmit dienu arestam. Kamēr bērns slimojis, policija nesteidzināja.
“Draugi nobijās, neaizstāvēja!”
29 gadus vecā Marija (vārds mainīts) labu brīdi svārstās, vai laist mani pāri savas mājas slieksnim. Kad tomēr uzdrošinās, apsēžas pie plīts un nervozi aizkūpina cigareti. Pirms desmit dienām sievietei piedzimis piektais dēls. Aiz sienas dzirdama sirdzēja – kopjama sirmgalve, kura Marijas ģimenei novēlējusi māju. Vīrs ir meža darbos, starp citu, pirms kāda laika dzeršanas dēļ pazaudējis autovadītāja tiesības. Simpātiskajā Marijas sejā nav lasāms, ka viņai būtu problēmas ar alkoholu. Bet 2011. gada novembrī gadījās trāpīties ceļu policijai. Sajūta tagad esot briesmīga, briesmīga, briesmīga.
“Ar vīru aizbraucām uz ciemu pie draugiem pasvinēt. Iedzērām, bet vīriešiem pietrūka. Vajadzēja braukt pakaļ uz pilsētu. Tā kā biju vismazāk dzērusi, mani pierunāja sēsties pie stūres. Vispirms meklējām naudu, pēc tam dzeramo. Vienā pagalmā mūs ceļu policija arī atrada. Tā kā sēdēju tikai pie stūres, bet nebraucu, nolēmu tiesāties, taču veltīgi…
Tikai advokātam naudu izdevu. Bet draugi, kuriem būtu vajadzējis mani aizstāvēt, nobijās un neatnāca uz tiesu,” sūdzas Marija. Viņai konstatēja 1,3 promiles, noteica 600 latu naudas sodu, desmit dienas aresta un uz diviem gadiem atņēma tiesības. Nākamgad Marija tiesības centīsies iegūt no jauna, bet uz izolatoru ies rudenī, kad mazākais dēls vairs nebūs jābaro ar krūti.
Kamēr runājamies, pa durvīm iespurdz divi vecākie dēli. Labi ģērbti, pieklājīgi. Atbraukuši no skolas ar autobusu. Tagad tas ir vienīgais pārvietošanās līdzeklis. Pirms tam mamma vedusi ar automašīnu. Par naudas trūkumu Marija nesūdzas. Agrāk strādājusi maiznīcā, ganījusi teļus, kad sadzimuši dēli, vairāk dzīvojusi pa māju, taču rudenī visa ģimene ogojusi un lasījusi sēnes. Pagājušajā rudenī Marija mēneša laikā melleņojot vien nopelnījusi ap tūkstoti latu.
“Skaidrā brauca sliktāk, nekā es iedzēris!”
Arī 60 gadus vecā Cēsu inženiera Jāņa lietā iesaistīta sieviete. Pēc viņa versijas, dāma braukusi pa priekšu, negaidot nobremzējusi un šis ieskrējis auto aizmugurē. Policija Jānim konstatējusi 2,4 promiles. Tas viss noticis 300 metrus no Jāņa privātmājas ap septiņiem vakarā. Neilgi pirms tam Jānis bija veikalā un izdzēris 200 gramus degvīna.
“Pateikšu godīgi: tas bābietis skaidrā brauca sliktāk, nekā es iedzēris. Jau 40 gadus esmu pie stūres, ir sanācis pagrēkot, bet nekad nekas. Nu esmu dabūjis bargu naudas sodu, sutkas atsēdējis, piedevām vēl par tā bābieša auto un viņas saplēstajām brillēm samaksāju 450 latus.
Par automobili viss man bija skaidrs, bet, kā viņa pie neliela trieciena no aizmugures varēja saplēst brilles par 120 latiem, nesaprotu vēl tagad. Bet ko es tur kasīšos,” spriež Jānis. Viņš vēl nezina, vai pēc četriem gadiem sēdīsies automobilim pie stūres. “Esmu jau pietiekami vecs. Pamazām pierodu pie jauniem pārvietošanās līdzekļiem. Braukšu uz darbu ar velosipēdu. Man maksā arī par sēdēšanu pie rasējamā dēļa un datora.”
|
Reibumā pieķertie vadītāji
| 2010. gads | 4093 |
| 2011. gads | 4235 |
| 2012. gads | 4210 |
Reibumā pieķertie velosipēdisti un mopēdisti
| 2010. gads | 4862 |
| 2011. gads | 5200 |
| 2012. gads | 5179 |
Reibumā pieķerti vadītāji 2013. g. janvārī
| 2011. gads | 261 |
| 2012. gads | 295 |
| 2013. gads | 257 |
