DNS nacionālajā datubāzē ir 62 000 cilvēku dati 1
“Kāds žurnālists vai interneta komentētājs ir saskatījies “CSI” seriālus (populārs ASV seriāls par policijas izmeklēšanas komandu. – Red.) un iedomājas, ka viss notiek sekundes laikā un uzreiz tiek saņemti analīžu rezultāti,” tā pagājšnedēļ žurnālistiem dusmīgi teica Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis, taisnojoties par pārmetumiem, ka tā dēvētais Imantas pedofils, kurš pavasarī tika aizturēts par sīku zādzību un kuram jau tad tika paņemts DNS paraugs, atšifrēts tikai pēc vairākiem mēnešiem (tobrīd likumsargiem nav bijušas aizdomas, ka lielveikala zaglis varētu būt saistīts ar seksuālajiem noziegumiem).
Pēc šī gadījuma sabiedrībā radās lielāka interese, kādas tad ir mūsu Valsts policijas spējas tajā izmeklēšanas jomā, kur darbojas ļaudis baltos virsvalkos smalkās laboratorijās. Vai ir kā kriminālseriālos?
To, ka analīžu ātrums nav tāds, kā rāda filmās, Valsts policijas priekšnieks jau minēja. Viņš arī skaidroja, ka Valsts policija mēnesī saņemot aptuveni 500 DNS paraugus, bet diennaktī tiek apstrādāti pieci. Policijas rīcībā ir viena DNS analizatora līnija, kuru apkalpojot septiņi cilvēki. Tā kā DNS ekspertīzes ieņemot arvien lielāku lomu pierādīšanas procesā, tad policija nākamgad cer iegādāties vēl vienu analizatoru līniju.
Jāpiebilst, ka vakar valdība atļāva Iekšlietu ministrijai pārdalīt vairāk nekā divu miljonu eiro finansējumu, lai nodrošinātu vairākus svarīgus pasākumus ministrijas padotībā esošajās iestādēs. No šīs summas 50 000 eiro šogad tiks arī Valsts policijai ķimikāliju un reaģentu iegādei DNS ekspertīžu veikšanas nodrošināšanai.
Bet ko par DNS ņemšanas procesu stāsta paši eksperti?
Miljons eiro vērts aprīkojums
DNS (dezoksiribonukleīnskābe) ir nukleīnskābe, kas katram cilvēkam tāpat kā pirkstu nospiedumi ir unikāla. Tā ir atrodama cilvēka bioloģiskajā materiālā, tā paliekās, pat tik mazās, ka ar cilvēka aci nav saskatāmas. Tāpēc nevienam nav īpaši jāskaidro, cik lielu nozīmi DNS noteikšana ieņem noziedzīgu nodarījumu atklāšanā.
Latvijā DNS nosaka Rīgā, Bruņinieku ielā 72B, kur atrodas Valsts policijas Kriminālistikas pārvalde. Padomju laikā celtā nama pirmajā stāvā sētas pusē šaurās telpās iespiesta laboratorija ar aptuveni miljons eiro vērtu aprīkojumu un deviņiem darbiniekiem (kuri pat visi reizē nevar strādāt tās pašas šaurības un aprīkojuma trūkuma dēļ). Kā man stāsta Kriminālistikas pārvaldes priekšnieka vietniece Līga Peisniece, mēnesī līdz laboratorijai nokļūst 400 – 500 DNS paraugu, kuri 2 – 4 mēnešu laikā tiek apstrādāti un ievietoti DNS nacionālajā datubāzē. Tajā pašlaik ir 62 000 cilvēku – notiesāto, aizdomās turamo cilvēku – DNS dati. Cietušo, radinieku un paternitātes noteikšanai iegūto cilvēku datu šajā bāzē nav. 2014. gadā tika veiktas 4000 ekspertīzes.
Kā iegūst DNS profilu
Aptuveni 90% paraugu tiek saņemti kriminālprocesu ietvaros no noziedzīgu nodarījumu veikšanā aizdomās turamām personām. Viens paraugs no viena cilvēka ir divos speciālos plastmasas futrāļos ievietoti divi plastmasas kociņi, kuru galos ir vate. Paberzējot ar kociņu cilvēka vaiga iekšpusē, dabū siekalu paraugu. DNS parauga noņemšanu pieprasa procesa virzītājs: policija, prokuratūra, tiesa. Cilvēkam nav tiesību atteikties no DNS parauga noņemšanas.
Vēl laboratorijā nonāk cilvēku bioloģiskais materiāls (asinis, siekalas, sperma, sviedri, mati, kauli, audi u. c.), dažādi priekšmeti ar to vai tā paliekām, kas izņemti no nozieguma vietas.
Ar DNS paraugiem jāstrādā secīgi, un laboratorijā pēc būtības ir viena līnija, līdz ar to vienlaikus parasti var strādāt tikai viens no sešiem ekspertiem. Vispirms biorobotā uz speciālām platēm ieliek 96 paraugus ar DNS. Četrās piecās stundās ar magnētisku daļiņu palīdzību izdala pašu DNS. Ir arī mazākas iekārtas, kas to var izdarīt ātrāk, bet spēj apstrādāt mazāku skaitu paraugu. Tālāk jau paliela ūdens pile, kurā peld DNS molekulas, nokļūst sterilā telpā, kur tiek apstrādāta ar ķīmiskiem reaktīviem. Tālāk citā telpā DNS konkrētus fragmentus (ne visu ļoti garo struktūru) pavairo un izgatavo vairākas kopijas. Tās analizē 350 000 eiro vērts gēnu analizators, kas arī dod galīgo rezultātu – DNS profilu. Tas tad arī tiek ievadīts datubāzē.
Rindā 2000 ekspertīzes
“Mēs brēcam pēc jaunām telpām, jo ar katru gadu pieprasījums pēc DNS ekspertīzēm dubultojas. Šobrīd rindā gaida 2000 ekspertīzes. Protams, ir prioritātes, bet tām jau arī ir vairākas rindas. Ir cerības, ka nākamgad varētu dabūt finansējumu vēl vienai DNS laboratorijas līnijai, kas varētu darba efektivitāti dubultot,” saka L. Peisniece un piebilst, ka nereti ir skumji, uzzinot, ka aizdomās turamais, kura DNS paraugs gaida rindā, ir atlaists brīvībā un pastrādājis jaunu noziegumu. Rindas uz DNS ekspertīzēm esot arī citās valstīs. Lietuvā kādreiz bijušas ļoti garas rindas, tagad mazākas, jo strādājot 23 eksperti, bet Holandē DNS veikšana esot gandrīz robotizēta.
DNS ekspertīžu nodaļas priekšniece Olga Bergere norāda, ka ekspertīžu izmaksas ir ļoti dažādas. Apzināti noņemtu siekalu analīze maksā 50 eiro vai pat mazāk, bet izmaksas strauji pieaug, ja jāatrod siekalu, spermas vai asiņu nesaskatāmas pēdas uz priekšmetiem. To meklē ar dažādām metodēm un reaktīviem. Reizēm pietiek pat ar dažām šūnām.
UZZIŅA
Saskaņā ar likumu DNS profilus un ziņas par aizdomās turētajām vai apsūdzētajām personām, ja kriminālprocess tiek izbeigts, ja persona vairs netiek turēta aizdomās, ja stājies spēkā attaisnojošs spriedums, DNS glabā 10 gadus.
Par krimināli sodītām un notiesātām personām DNS glabā 75 gadus.
INTERESANTI
Satversmes tiesa ierosinājusi lietu pēc publicista Lato Lapsas pieteikuma saistībā ar kārtību, kādā izņem aizdomās turēto personu bioloģisko materiālu un DNS nacionālajā datubāzē iekļauj un glabā ziņas par aizdomās turētajām personām un viņu DNS profilu. Kā ziņo LETA, pērn jūlijā Valsts policija noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu par to, ka Drošības policijas telpās aizdomās turētais Lapsa atkārtoti atteicās izsniegt DNS materiālu kriminālprocesā, lai to varētu ievietot DNS nacionālajā datubāzē. Vēlāk tiesa lēma Lapsam izteikt mutvārdu aizrādījumu par atteikšanos izsniegt DNS. Pa šo laiku aizdomās turētā statuss Lapsam jau noņemts (tas bija saistīts ar žurnālista Leonīda Jākobsona elektroniskā pasta korespondences publicēšanu grāmatā “Cits ķēķis: zem likumīgā “jumta””; Lapsa uzskatīja, ka tā bija safabricēta pasūtījuma lieta).
Lato Lapsa vērsies Satversmes tiesā, atsaucoties uz Satversmes 96. pantu “Ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību”, un uzskata, ka pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķi varēja sasniegt ar līdzekļiem, kas aizdomās turēto personu tiesības uz privāto dzīvi ierobežotu mazāk.
Respektīvi, ja Satversmes tiesa šo lietu skatīs, tad var izraisīties diskusija par to, cik samērīgi attiecībā pret cilvēka privātās dzīves neaizskaramību ir ņemt un glabāt DNS analīzes par katru aizdomās turēto cilvēku, piemēram, arī ievārījuma burkas zagli vai rasistisku komentāru rakstītāju internetā.
