Mobilā versija
Brīdinājums +4.3°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
2. oktobris, 2014
Drukāt

Mārcis Auziņš: Partijām nav piedāvājuma augstākajā izglītībā un zinātnē (14)

Foto - LETAFoto - LETA

Nav politiskā piedāvājuma, nav politikas, tā īsumā varētu raksturot partiju priekšvēlēšanu pro­grammu skopo saturu augstākajā izglītībā un zinātnē, ko it kā valdība un politiķi ir pasludinājuši par valsts prioritātēm. Tikai četrās no sešām manis analizētajām partiju pro­grammām vispār ir pieminēta zinātne, bet piedāvātie risinājumi augstākās izglītības reformēšanā uzskatāmi apliecina izpratnes trūkumu. Manuprāt, vēl vairāk, tas ir spogulis, kas parāda patieso partiju ieinteresētību un attieksmi pret šīm nozarēm un tajā strādājošiem cilvēkiem – mācībspēkiem, pētniekiem, kā arī studentiem un ikvienu izglītotu cilvēku. Un vēl – absolūtu dialoga trūkumu ar nozari, kas nāktu talkā politiķiem, ja vien viņi to lūgtu un ieklausītos, jo augstākās izglītības un zinātnes ekspertīze ir koncentrēta universitātēs un zinātniskajos institūtos, nevis partiju birojos un ministrijās. Labiem ierēdņiem un politiķiem ir jābūt pilnīgi citām iemaņām – prasmei klausīties, gudri spriest un labi pārvaldīt.

Partiju “Vienotība”, “Saskaņa”, Zaļo un zemnieku savienība, “No sirds Latvijai”, Latvijas Reģionu apvienība un Nacionālās apvienības “Visu Latvijai! – TB/LNNK” programmas neatbild ne uz vienu no nozarē sasāpējušiem jautājumiem, toties sniedz acīmredzamu atbildi, kāpēc nozīmīgas reformas šajā jomā tā arī šajos gados nav notikušas. Tāpēc rodas jautājums, vai pēc vēlēšanām arī jaunās valdības deklarācijā redzēsim bērnišķīgus lozungus, piemēram, “Profesionālā un augstākā izglītība – tāda, kas sagatavo jaunos cilvēkus pilnvērtīgai dzīvei”, “Valsts izglītības iestādēs mācības notiek valsts valodā, mazākumtautību skolās papildus apgūstot savu valodu, kultūru un vēsturi”.

Un tas viss laikā, kad Latvija gatavojas būt Eiropas Savienības prezidējošā valsts, kas pusgadu noteiks Eiropas politisko darba kārtību un rūpēsies par “Eiropas 2020” stratēģiju, kas valstīm izvirza augstas prasības izglītības un zinātnes snieguma uzlabošanā un starptautiskās konkurētspējas celšanā. Nemaz nerunājot par citu pasaules lielvaru augstākajā līmenī īstenotajām politikām savas augstākās izglītības un pētniecības iestāžu kapacitātes stiprināšanā, lai tās spētu iekļauties mūsdienu mainīgajā pasaulē.

Latvijai ir jāseko citu valstu piemēram un par valsts stratēģisko mērķi jāizvirza Latvijas Universitātes kā zinātnes universitātes attīstība, kurā būtu koncentrēta nācijas ekselence un apvienotas visas zinātņu nozares, tiktu gatavoti valstī labākie praktiķi un izcilākie pētnieki. Rīgas Tehniskajai universitātei būtu jātop par spēcīgu tehnoloģiju universitāti, kas būtu vēl viens nozīmīgs valsts attīstības atbalsta punkts. Savukārt reģionu un nozaru augstskolu uzdevums būtu rūpēties par noteiktu speciālistu sagatavošanu un jaunu izcilību skološanu mūzikā, mākslā, sportā. Tāpēc aicinājums partijām un politiķiem, kam vēlētāji dos mandātu veidot nākamo valdību un rakstīt vienu no nopietnākajiem politiskajiem dokumentiem – valdības deklarāciju –, nekautrēties ieklausīties ekspertu viedoklī un kopīgiem spēkiem radīt jēgpilnu vīziju par Latvijas augstākās izglītības un zinātnes attīstību.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Domaaju, ka priekshlikumiem janak no maaciibu iestaadeem. Partijas var paliidzeet ieviest izmainjas…

  2. Esmu personīgi pārliecinājies, ka, piemēram, RTU ir visai konservatīva iestāde. Kā ražotājs ar radošu pieeju un domu esmu griezies pie šīs iestādes zinātniekiem vairākos gadījumos, bet neesmu saņēmis
    kādu ieinteresētību no pētnieku puses. Radās iespaids, ka šie cilvēki vairāk aizņemti ar savām problēmām un ļoti maz domā par valstij aktuālu problēmu risināšanu. Tradicionālā atbilde – problēma aktuāla, bet trūkst naudas! Manuprāt viņiem trūkst ne tikai naudas, bet arī intereses. Profesoru sastāvs pārsvarā ir novecojis un konservatīvs, bez radošas domas, par inovācijām nemaz nerunājot. Ja gribam valsts straujāku attīstību, tad zinātnē ir vajadzīgas reformas. Arī pētnieki ir jāpagriež ar seju pret ražotāju.

  3. Lai partiju programmās tas viss būtu, augstskolām vajag laicīgi iedot partijām pareizās tēzes.

  4. Te jau nu akmentiņš pašu dārziņā… Tomēr liela daļa esošo un cerošo “tautas kalpu” nāk no tās pašas LU, tai skaitā viens LU vadībai pietuvināts darbonīts, kurš nu būšot marsiešu premjerministriņš. Kā saka – ko sēsi, to pļausi!

  5. Ko noziimee augstaakaa izgliitiiba? Noziime ir tikai tam, ko izgliitots cilveeks speej veikt. Diplamam pasham par sevi nav nekaada veertiiba. Ir jaabuut taadai izgliitiibai ar kuru var kalpot sabiedriibai.

  6. Man šķiet, ka augstākās izglītības nepieciešamība tiek uzkrītoši pārspīlēta. Vienkārša sekretārei vai grāmatvedis savu arodu itin labi var apgūt profesionālajās skolās. Un tālāk, strādājot, jau var apgūt profesijas nianses un kāpt pa karjeras kāpnēm, un, ja ir vēlēšanās, turpināt izglītoties augstskolā. Tagad, šķiet, jau apkopējai vai slaucējai gandrīz vai tiek pieprasīts augstskolas diploms. Kādreiz profesionālo vai arodskolu, vai tehnikumu beidzēji viegli varēja atrast darbu un bija labi novērtēti. Tagad ir tā, ka lai tikai ir tas augstākās izglītības diploms, vienalga kādā specialitātē. Tad nav brīnums, ka, piemēram, kāda klavierstundu pasniedzēja sāk strādāt par arhitektu vai ekonomistu utt.

  7. Paldies Auziņa kungs, ka esat izkopējis fragmentu no Jaunās Konservatīvās partijas programmas un ka tas jums patīk (vai arī domājam paralēli?). Jums atliek sekot līdzi tālākajai Jaunās Konservatīvās partijas attīstībai un atsaukties uz pirmavotiem (kā klājas zinātniekam). Kā arī pašam uzturēt dialogu. Kas ir universitāte jums droši vien vairs nav abrakadabra un esat to pa gadiem sapratis. Universitātes būtība ir autonomijā un no ārpuses to reformēt bez atbalsta no pašas universitātes – tas būtu pretrunā ar universitātes būtību. Kā arī radoša darba pakļautību ierēdniecībai, kas neko labu augstākajai izglītībai neatnestu.

  8. Politiķi tikai stāsta kā dalīs un pārdalīs budžetu .To kā pārvaldīs valsti kurai jāaug nesaka neviens . Domāju, pārvaldības kompetences absolūts trūkums . Attīstības instrumentu neuztvere arī ir viena no iegūtās izglītības pazīmēm .

  9. Nu Jūs, nomenklaturščik, obnagļeļi – gribat vēl nokāst no valsts naudu par savu izglītības blefu padomju atraugu izpildījumā?

  10. Izņemot NA un SC nav pat ideoloģisku virzienu, nerunājot par kaut kādu sakarīgu ekonomikas, kur nu vēl izglītības virzienu.

  11. Augstskola par valsts naudu ir pārvērsta par baznīcas filiāli un maksāta liela nauda no ārzemēm atbraukušiem pasniedzējiem-laimes meklētājiem,vajadzētu beigt viņus barot.

  12. Augstākās izglītības kvalitāti Latvijā vislabāk raksturo “100 gudrās galvas”. Kādus iemācījāt ar tādiem visai Latvijai jāmokās.

  13. Un kāds būtu LU Senāta un vadibas ?ieguldījums šo problēmu sekmīgā risināšanā?

  14. Pirm gadiem, kad sākās reformas, kas tad notika?
    Visi profesores, kā viens, kliedza, mums nekādas reformas nevajaga!
    LU 95. gadu svētkos, LU Aulā, 2014.g.25.sept. Jūs pats teicāt, ka ar reformām nebūtu jāaizraujas. Galu galā, kāds ir Jūsu viedoklis?

Draugiem Facebook Twitter Google+