Mobilā versija
+4.9°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
2. jūlijs, 2015
Drukāt

Nekaunos būt spilgta! Saruna ar skatuves mākslinieci Sarmīti Pruli

Publicitātes fotoPublicitātes foto

Sarmīte Prule ir viens no cilvēkiem, kas par sevi var teikt – televīzija sagriezusi viņas dzīvi kājām gaisā. Pirms pieciem gadiem joka pēc televīzijas šovam aizsūtīta pieteikuma anketa. Sekoja aicinājums piedalīties dejošanas un svara zaudēšanas šovā,  vēl pēc tā – pavisam negaidīta uzvara šovā. Nu kādreizējā profesionālā pavāre atstājusi darbu labā restorānā, un jau piecus gadus sevi dēvē par pilna laika skatuves mākslinieci. Šajā vasarā Sarmīte kopā ar tautā iemīļotu aktieru ansambli apceļos Latviju, piedaloties dziesmu spēlē ar jokiem “Kāzas, kāzas…”, kurā viņas spilgtais temperaments izpaudīsies gan dziesmās, gan Sarmītes veidotajos izrādes deju soļos.

“Pirms šova dzīvoju vienkārša cilvēka dzīvi. Toreiz, sērfojot internetā, nosūtīju pieteikuma anketu, un pēc brīža par to aizmirsu, līdz saņēmu zvanu. Biju izraudzīta no 1200 kandidātiem. Kad nokļuvu sākuma atlasē, acis vien iepletu pārsteigumā – viss stacijas laukums pilns omulīgu apalīšu!” ar smaidu atminas Sarmīte.

“Pirmajā šova atlases kārtā uz skatuves bija jākāpj kopā ar vairākiem citiem pretendentiem un jādejo, bet uz skatuves mani palaida tikai pretendentu rindas beigās. Sapratu – ja gribu, lai mani pamana, jārīkojas! Skaisti pastūmu malā pārējos un izgāju centrā. Pēc priekšnesuma atbildi saņēmu jau pēc divām stundām – biju izturējusi. Šovā sekoja kāpumi un kritumi, bija mirklis, kad režisors lika atteikties no dejas – tā esot pārāk pavedinoša. Iespītējos un pateicu, ka neturpināšu dejot. Viss beidzās ar to, ka mani lūdza palikt, bet režisors iedāvināja skaisto priekšnesuma kleitu!”

Sarmīte neslēpj, ka viņas temperaments un atklātība nodrošināja pamatīgu publikas piekrišanu gan šovā, gan arī uz skatuves pēc tā. “Nekaunos, ka esmu spilgta, man ir spēcīgs temperaments. Ne velti manī no tēva puses rit kaukāziešu asinis. Uz skatuves temperaments ir vajadzīgs, jo tā ir vieta, kur ir jāizceļas. Visi mākslinieki, aktieri, ar kuriem kopā strādāju, ir spilgtas personības. Tu nevari iziet uz skatuves kā nobijies trusītis. Protams, kā jebkuram cilvēkam, arī man ir bail, ir pārgurums, stress, bet tos es atstāju mājās, spilvenā.”

Šobrīd par sevi Sarmīte teic – skatuve ir visa viņas dzīve. “Laila Ilze Purmaliete ievēroja un novērtēja mani dejošanas šovā, bet pēcāk kopā ar manu šova deju partneri Denisu Tumakovu uzaicināja piedejot viņas producētajās “Imanta – Babīte” izrādēs. Tā tas arī aizgāja tālāk, līdz beidzot viņa vienkārši pateica – tu esi štatā!”

Nu jau piecus gadus Sarmīte piedalās L. I. Purmalietes vadītā “Jaunā teātra” izrādēs. Viņa atzīst – vienlīdz labi jūtoties gan bērnu, gan pieaugušo uzvedumos. “Patiesībā es sāku ar izrādēm mazajiem – “Viens pats Ziemassvētkos”, “Ansītis un Grietiņa”, “Trīs sivēntiņi un Cūkmens”. Bērnu izrādes notiek rudenī un ziemā, bet vasarās apceļojam Latviju ar kādu priecīgu brīvdabas izrādi,” uzskaita Sarmīte.

Arī dejošana pēc šova beigšanās neesot atstāta novārtā. Pagājušajā rudenī Sarmīte atvērusi pati savu deju studiju, kuras sauklis nes tālāk savulaik šovā pausto aicinājumu “Dejojam nost!”. “Beidzoties šovam, strādāju citu cilvēku veidotā deju studijā. Biju nomainījusi dzīvesvietu (no Ādažiem uz Rīgu), kādu brīdi šķita – vairs nedejošu. Tomēr bija palikusi sava klientūra, meitenes nedeva mieru, burtiski “bombardēja” ar ziņām. Tas bija atspēriena punkts, lai sāktu darboties pati. Pagājušajā gadā sapratu, ka dzīvē ir jāmaina kaut kas uz augšu. Šobrīd mana mazā deju studija darbojas telpās Rīgā. Dejojam un baudām dzīvi,” īsumā savu nodarbošanos raksturo Sarmīte.

“Lielākoties pie manis nāk sievietes jau nobriedušā vecumā, protams, ir arī pa kādai jaunietei.” Sarmītes Prules deju studijā iespējams apgūt gan tā dēvētās šova dejas, kurās apvienoti dažādu stilu elementi, gan kaut ko pikantāku – dejas kabarē stilā. “Manai studijai īpaša reklāma nav vajadzīga. Cilvēki paši atrod sociālajos tīklos, zvana un nāk.” Sarmīte prāto – studija pieprasīta tādēļ, ka viņa negatavo profesionālas dejotājas, bet vienkārši vēlas sniegt dzīvesprieku. “Mēs ne tikai dejojam, bet arī daudz runājam. Nereti manas meitenes atnāk noskumušas, nogurušas, tad sākumā palīdzu cilvēkam atvērties. Mums ir ļoti kolosāls kolektīvs, jubilejās braucam ciemos viena pie otras. Galvenais, ko esmu sapratusi, – vajag dot saviem dejotājiem, un tu saņemsi pretī. Nevar tā vienkārši atnākt “atstrādāt” savu pusotru stundu un prom. Ar cilvēkiem ir jāaprunājas. Protams, manās deju stundās valda disciplīna – esmu diezgan stingra, bet manas klientes to novērtē,” pasmaida Sarmīte.

Šobrīd Sarmītes deju studijā ir vasaras brīvlaiks, tāpēc viņa varot no visas sirds pievērsties teātrim. Tikko noslēguma izrādi piedzīvojusi kopā ar pazīstamiem latviešu aktieriem spēlētā izrāde “Vīrieši, vīrieši”, kurā Sarmītei uzticēta vienīgās dāmas loma. “Viņu bariņā jūtos ļoti labi,” smejas Sarmīte. “Ja agrāk domāju, ka aktieri ir lepni, iedomīgi, tad, spēlējot kopā, manas domas mainījās uz pretējo pusi. Viņi ir vienkārši, atvērti cilvēki, ar kuriem kopā nekad nav garlaicīgi.” Tāpat Sarmīte priecājas par projektu “Sievietes, sievietes”, kurā spēlēts kopā ar Latvijas teātra leģendārām dāmām Veltu Skursteni, Regīnu Devīti, Indru Burkovsku, Ilzi Pukinsku un Inesi Ramuti. “Ar viņām sadzīvoju kolosāli. Mūsu projekta leģenda Velta Skurstene izsmīdināja mani līdz nemaņai, dzīvojām vienā viesnīcas numuriņā. Sirsnīga, vienkārša, atklāta. Man izrādēs bija uzticēta “spridzekļa” loma, bija ļoti daudz numuru. Pēc daža tik vien paspēju kā noskriet no skatuves, dažās sekundēs uzvilkt nākamo kostīmu un, aiziet, atpakaļ!”

Šīs vasaras “dziesmu spēlei ar jokiem” – tā veidotāji pieteikuši uzvedumu “Kāzas, kāzas…” – Sarmīte gatavojas nopietni. “Kad ir teātris, citas lietas pastumju malā. Pret šo darbu izturos ļoti nopietni. Bija pat brīdis, kad biju iedomājusies studēt aktieros, tomēr laika ziņā tas izrādījās neiespējami. Esmu ļoti pateicīgai Lailai Ilzei Purmalietei un Ilzei Trumpei par manis aicināšanu un uzticību. Milzīgs paldies ir jāsaka izrādes režisoram Mārtiņam Eglienam, viņš man ir devis pamatīgu aktiermākslas skolu. Mārtiņš ir ļoti stingrs skolotājs, un es zinu, ka šajā mākslā nekādas atlaides nav pieļaujamas. Taču iznākums pēc smaga darba vienmēr ir ļoti patīkams. Kad esmu saņēmusi skatītāju aplausus, neko vairāk dzīvē nevēlos.”

Uzvedumā par īstenu kāzu atmosfēru ar visam tām atbilstošajām piedevām, rituāliem un dziesmām gādās tautā iemīļotu aktieru ansamblis – Jānis Āmanis, Ivars Kļavinskis, Mārtiņš Egliens, Mārtiņš Brūveris, Marģers Eglinskis, Līga Zeļģe, Aija Dzērve un Uldis Siliņš. Skatītāji būšot liecinieki gan laulībām pie altāra, gan simbolisko tiltu šķērsošanai, gan pirmajam valsim, gan mičošanai, gan guldināšani, gan pavadīšanai skaistā kāzu ceļojumā. Kā jau īstās kāzās neizpalikšot arī bez līgavas zagšanas, iedzeršanas, kāda kautiņa un vispārējas jautras dancošanas. Turklāt arī skatītāji varēšot piedalīties izrādes notikumos.

Sarmītei uzveduma notikumu raibumā uzticēta laulību ceremoniju vadītājas loma. Tāpat kā citās “Jaunā teātra” iestudētajās izrādēs, arī šajā reizē Sarmīte ir izrādes horeogrāfijas autore. Līdztekus viņa ir jauna izaicinājuma priekšā – izrādē viņai uzticētas vairākas vokālas partijas – uz skatuves Sarmīte dziedāšot pirmoreiz. “Šī būs īsta koncertizrāde. Ir jāmācās daudz tekstu un melodiju. Dziedājusi esmu tikai skolas laikā, taču muzikāla esmu bijusi vienmēr. Skolas gados Ādažu skolas leļļu teātra pulciņa vadītāja ieteica manai mammai, lai ved mani uz mūzikas skolu. Izturēju konkursu akordeona un klavieru spēlē. Diemžēl mammītei sākās veselības problēmas un nevarēju turpināt mācības mūzikas skolā. Tāpēc vēl jo vairāk tagad ir forša sajūta, ka varu īstenot nepiepildīto dziedāšanas sapni. Uzdevums nav viegls, Mārtiņš Egliens cītīgi māca mani tikt galā ar notīm, un cīnāmies, līdz izdodas. Dziedāsim dziesmas, kas zināmas ikvienam, – gan “Trīs vītušas rozes”, gan “Dod bučiņ’” –, varbūt reizēm gribētos uzdziedāt kaut ko jaunu, tomēr zinu, ka tieši šīs dziesmas cilvēki gaida visvairāk. Katrā ziņā šī būs izrāde, kurā var atnākt, kārtīgi izsmieties un doties mājās ar smaidu uz lūpām.”

Kāzu svinību vadīšana Sarmītei nav sveša arī ikdienā – viņu kā kāzu vadītāju itin bieži aicina jaunie pāri visā Latvijā. “Pati esmu bijusi precēta, un, par spīti manas dzīves pagriezieniem, zinu, ka kāzas ir brīnišķīga diena, kad vari būt vakara karaliene. Šobrīd šo procesu varu izbaudīt, pati vadot šos svētkus. Vienmēr gribu to izdarīt pēc labākās sirdsapziņas, lai ir ne tikai skaisti, bet arī radoši. Tagad daudzi cilvēki vēlas, lai viņu kāzas būtu atšķirīgas, ar kādu “odziņu”. Pati zinu – ja precēšos otrreiz, vairs nebūs baltas kleitas, bet brauksim ar motociklu vai riteni,” smejas Sarmīte, atzīstot, ka pašlaik gan kāzu plānus nekaļot. “Es nesteidzos, jo šobrīd tas man nav primārais. Ja bildinās, tad gan padomāšu,” smejas Sarmīte.

Tieši tā – ar smaidu uz lūpām Sarmīte grasās baudīt šo vasaru. “Protams, vasarā ir jāatpūšas, un to es darīšu tepat, Latvijā. Došos uz jūru, sauļošos, satikšu draugus, kurus citkārt satikt izdodas reti. Noteikti apciemošu mammīti. Es neesmu cilvēks, kas šādas lietas plāno – ļauju, lai dzīve pati iepriecina!”

Pievienot komentāru

Jukas Rislaki grāmatai – Lielā lasītāju balvaPagājušās piektdienas pēcpusdienā Vidzemes koncertzālē "Cēsis" norisinājās akcijas "Atbalsts lauku bibliotēkām" noslēguma pasākums un "Lielās lasītāju balvas 2016" uzvarētāju apbalvošana.
Draugiem Facebook Twitter Google+