Mobilā versija
-1.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
9. augusts, 2013
Drukāt

Nekļūdās tas, kas neko nedara jeb Kā izveidot pensionāru biedrību

Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja

Pirms pusgada Amatas novada Ģikšu pagastā četrpadsmit pensionāri sanāca kopā, lai izveidotu savu pensionāru biedrību “Dzīvesprieks”. Šajā laikā seniori tikuši galā ar dokumentu kārtošanu, guvuši pirmo pieredzi un trīskāršojuši biedru skaitu.

Palīdz attīstības fonds

Jau vairākus gadus Amatas novadā darbojas attīstības fonds, kura mērķis ir veicināt sociālās, ekonomiskās un kultūras vides attīstību, iesaistot un apvienojot vietējo sabiedrību. Vadītāja Anita Bukovska, ieradusies uz senioru deju kopas “Jestrās omes” mēģinājumu un ierosinājusi: “Nu ko, meitenes, rakstīsim projektu?” Tā pensionāru biedrības pirmsākumus atceras tās valdes priekšsēdētāja Dace Āze (71, attēlā ar mazmeitu Dagniju). Viņa atklāti atzīst, ka liels stimuls bijusi iespēja iegūt Eiropas Savienības līdzfinansējumu senioru aktivitātēm – rokdarbu un nūjošanas nodarbībām, kultūras pasākumiem, ekskursijām. Lai pagasta pensionāri varētu iesniegt savu projektu, bija jādibina biedrība.

“Anita bija sagatavojusi statūtu paraugus un citus dokumentus. Viņai ar to jau ir liela pieredze. Varu novēlēt visiem, kas veido pensionāru organizāciju, atrast tādu kuratoru, kuram ir pieredze un kuram patīk to darīt,” saka “Dzīvesprieka” vadītāja.

Pirmās sapulces laikā tika ievēlēta valde, noteikts biedru naudas apjoms – pieci lati gadā –, sadalīti pienākumi, piemēram, par kasieri iecelta pensionēta grāmatvede ar lielu pieredzi. Dace Āze uzskata – lai biedrība nebūtu formāla, bet tiešām darbotos, tās vadītājs nedrīkst visu darīt pats. “Biedrībā vajag ņemt tādus cilvēkus, kas spēj darboties. Viena mūsu pensionāre ir kā reaktīvais dzinējs, vienmēr zvana un prasa, vai esmu izdarījusi to vai šito. “Nē, nu tad dari ātrāk!” Tā tiek panākts vidusceļš starp pienākumu un manu slinkumu,” viņa saka.

Naudas lietas

Lai pensionāru biedrība varētu pilnvērtīgi darboties, tā jāreģistrē Uzņēmumu reģistrā (UR) Rīgā. “Visus vajadzīgos dokumentus, kas bija jāizpilda, dabūjām no Anitas. Viņa visam jau bija izēdusies cauri, dibinot attīstības fondu. Es tikai iedevu datus, bet viņa tos ielika, kur vajag. Pirmajā reizē gan dokumentus atmeta atpakaļ, jo bija pieļautas sīkas kļūdas, taču iestādē ir laipna juriste, kas visu izskaidro,” atceras Dace.

Kad iegūta biedrības reģistrācijas apliecība, nākamais solis – atvērt bankā kontu, bet pēc tam, kaut gan “Dzīvesprieks” ir bezpeļņas organizācija, bija jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot tādu pašu dokumentu paketi kā UR. Pensionāru biedrības vadītāju nedaudz biedē tas, ka gada beigās šim dienestam būs jāraksta pārskats: “Zinu, ka katram pirkumam, ko iegādājamies par biedrības līdzekļiem, jāsaglabā čeki un kvītis, lai varētu pierādīt, kur tā nauda paliek.”

Tā kā tagad Ģikšu pagasta pensionāru biedrības rīcībā ir arī starta kapitāls – ES projektu konkursā iegūtie 380 lati, pārskatam par katru iztērēto santīmu būs ļoti liela nozīme.

Pagasts aktīvajiem senioriem jau piešķīris telpas rokdarbu nodarbībām, sagādātas stelles un cilvēks, kas ierādīs aušanas prasmi. Uz rudens pusi biedrība rakstīs jaunu projektu, lai dabūtu naudu telpu sakārtošanai.

Pamazām kļūstam gudrāki

“Novada svētku laikā izdomājām, ka pelnīsim biedrībai naudiņu – gatavosim auksto zupu. Guvām vērtīgu mācību, kā nevajag organizēt šādas akcijas. Liela kļūda bija tā, ka nebija nekādas reklāmas. Vajadzēja izkārt lapiņas ar informāciju, ka zupa ir pret ziedojumiem. Ir jāmāk rēķināt un sevi pasniegt,” domā biedrības vadītāja.

Otra vērtīga mācība bijusi pieredzes apmaiņas brauciens pie Glūdas pagasta pensionāriem. “Pieļāvām kļūdu – sākām ar ekskursiju, lai gan patīkamo vajadzēja atlikt un baudīt, mājup braucot. Bija žēl, ka pēc ekskursijas vairs nebija laika parunāt ar pensionāriem, pie kuriem braucām ciemos. No šā brauciena ieguvām ļoti maz, un ne tāpēc, ka viņiem nebija ko teikt, bet gan mums nebija laika klausīties,” ar nožēlu saka Dace Āze. Otru pieredzes apmaiņas braucienu – pie Ādažu pensionāriem, ar kuriem Ģikšu seniorus vieno sena draudzība, jau plānos daudz gudrāk.

Ko jaunas pensionāru biedrības vadītāja gribētu uzzināt no kolēģiem ar stāžu? “Pirmkārt, visu, kas saistīts ar formalitāšu kārtošanu, pārskatu rakstīšanu, to, kā viņi sadala savu naudu, jo man tas būs jādara, es būšu par to atbildīga. Pārējie jautājumi radīsies darba gaitā,” viņa saka.

Biedrības pirmajā gadā jau nav bijušas tikai kļūdas vien. Tā kā bija ideja kopā ar svētku apsveikumiem pagasta senioriem nosūtīt arī informāciju par jauno biedrību, tajā šobrīd jau iestājušies 40 pensionāru.

VIEDOKLIS

Nevalstisko organizāciju un masu informācijas līdzekļu reģistrācijas nodaļas vadītāja Lilita Strode: “Kopš 2004. gada, kad spēkā stājās Biedrību un nodibinājumu likums un tika sākta biedrību reģistrācija, reģistrēto subjektu skaits ir dubultojies, ko var saistīt ar pilsoniskās sabiedrības attīstību Latvijā. Tāpat ne mazāk nozīmīgs faktors ir samērā nelielais biedrības dibināšanas un reģistrācijas tiesiskais un administratīvais slogs – dibināt biedrību ir tiesīgas divas personas, dokumenti notariāli nav jāapliecina, un valsts nodeva par biedrības ierakstīšana biedrību un nodibinājumu reģistrā ir 8 lati. Šobrīd reģistrā atrodamas aptuveni 100 biedrības, kuru nosaukumā ietverts vārds “pensionārs”, taču, iespējams, to ir vairāk, jo ne visas biedrības, kurās apvienojas pensionāri, uz to norāda savā nosaukumā.

Visbiežāk sastopamās kļūdas, reģistrējot biedrību: netiek ievērotas dokumentu noformēšanas prasības, tie nereti satur savstarpēji pretrunīgu informāciju, piemēram, par biedrības mērķi, dibināšanas datumu un nosaukumu. Nereti biedrības noteiktā juridiskā adrese nav atrodama Valsts zemes dienesta valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā, un to nevar reģistrēt.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+