Mobilā versija
+9.3°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Pirmdiena, 24. aprīlis, 2017
15. oktobris, 2013
Drukāt

Egils Līcītis: Bērni jāatbrīvo no lasīšanas verdzības (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Francijā jauniešiem piedāvājot vaučeru, lai tie izvēlētos un abonētu valdības apmaksātu solīdu avīzi – ne jau frizētavu literatūru. Latvijā, kur 2009. gada aptaujā noskaidrots, ka nekad un neko nelasa 30% skolēnu, arī cenšas lietas vērst uz labo pusi. No skolu lasāmvielas programmām esot izlidināta “Zaļā zeme”. Nu pareizi – Andrejs Upīts bija nelabojams zociālists. Kāda skolotāja publiski izteikusies par grāmatu lasīšanu kā ērmošanos no pagātnes – bibliotēku putekļu valstība nepiederas tehnoloģiju laikmetam. Iepriekšējais izglītības ministrs fantasts plānoja zināšanu iekšā stūķēšanu ar klašu vispārēju planšetdatorizāciju, bet, par laimi, viņam nedeva 20 miljonus plāna izvešanai dzīvē, turklāt Kalifornijā progresa pasākums izgāzies, jo bērni planšetēs ķīķerēja pavisam ko citu, nevis skolotāja uzdoto.

Šķiet, ka Latvijā tik tiešām paredz atbrīvot bērnus no lasīšanas verdzības. Štrunts par nespēcīgu intelbeņķu nobēdāšanos, ka internets kļuvis par jaunās audzes kaklakungu, bet ģimenes pavarda svētlaime – televizors ar ziepju burbuļu seriālu ved pie sabiedrības debilizācijas. Agrāk latvieši varbūt bija izslavēti kā lasītāju tauta, bet šodienas izglītības sistēmas pionieru galvenais uzdevums ir saražot ātri un ērti pārvietojamu darbaspēku, un mūsu sirdis silda jaunumi par eksotiskās zemēs notvertiem tautiešiem narkokurjeriem un paziņoto faktu, ka visvairāk meklēto kibernoziedznieku skaitā pieci esot ar latviskiem uzvārdiem. Vai gan iekritušie “cālīši” sasniegtu šīs “virsotnes”, ja cītīgi nebūtu apguvuši svešvalodas un nelēkātu kā kanārijputniņi cauru dienu datora būrītī?

Pētnieku apgalvotais, ka no interneta loga paveras sekls skats, ka modernajās tehnoloģijās notiek virspusēja informācijas apmaiņa, ka šāda erzacskološanās ir taisnākais ceļš uz domāšanas notrulināšanos, ir pilnīgi no lieka, jo zināšanu alku apmierināšana, atzīstot literatūru par krāmiem, atbilst dinamisko mūsdienu paģērējumam. Jaunajam cilvēkam ir lieli brīnumi par Latvijas vēsturē notikušo – nu un? Nav ko iedziļināties pagātnes tumsībā! Viņš raksta meimuru meimuriem – bet rakstītprasme tak nav notestēta akurāt uz nulli! Viņam viegli sapūderē smadzenes politiķi – to vien vajadzēja panākt! Politiķi pļāpā bez mitas, bet ne par to, kā uztaustīt zemi, lai izaudzinātu jaunatni, kura ir zinoša, seko līdzi procesam, kuras prāta vijīgums, raita un bagāta valoda liecina par cilvēka iekšējo kultūru un kura vismaz jēdz atšķirt divus Dombrovskus valdībā. Pietiek uzkarināt tontonu, jurīti un anneli uz datora “pirmavotu” makšķerāķa, un tādējādi izkops ataudzes gaumi un kultūras apvāršņus. Ak jauniešus nekur negrib ņemt darbā, jo tiem biezpiens galvā? Nav katastrofa, izņaudēsim budžeta naudu, pabalstīsim nemācītos, nelasošos.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. skolotājas pašas zubrilas, ne jau inteliģentas

  2. Būs jau arī viss planšetos, a pēc tam pa tiešo paurī.. ērtāk, ātrāk, pieejamāk

Uldis Šmits: Gribi Eiropu, gatavojies Marinai (1)Nesenā pieredze liek būt gataviem jebkādiem pavērsieniem Francijas prezidenta vēlēšanās
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Rīga – netīrās naudas atmazgāšanas centrs

Eiropas Ārlietu padomes publicētā britu pētnieka Marka Galeoti pētījumā “Kā Kremlis izmanto Krievijas organizētās noziedzības saites Eiropā” secināts, ka Krievijā bāzētas organizētās noziedzības grupas, kurām nereti ir ciešas saites ar Kremli, dažādojušas savu darbību Eiropā, tostarp arī Latvijā, tādēļ Eiropas valstu institūcijām tās vairāk vajadzētu uztvert kā drošības, nevis noziedzības problēmu. Pētījumā izcelti vairāki Krievijas organizētās noziedzības darbības virzieni. Latvija un Kipra Eiropas kartē izceļas ar to, ka tās ir gan naudas atmazgāšanas centri, gan vietējo krievvalodīgo kopienas, kur iefiltrējas Krievijas organizētās noziedzības pārstāvji.

Vai Latvijai būtu jāiesaistās "Nord Stream 2" projektā?
Monika Zīle: Mīļoto slaktēšana (2)Mūsu dzimtās valodas jēdzienu lietošana kļūst arvien paviršāka
Draugiem Facebook Twitter Google+