Mobilā versija
Brīdinājums -2.8°C
Lidija, Lida
Pirmdiena, 16. janvāris, 2017
15. oktobris, 2013
Drukāt

Egils Līcītis: Bērni jāatbrīvo no lasīšanas verdzības (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Francijā jauniešiem piedāvājot vaučeru, lai tie izvēlētos un abonētu valdības apmaksātu solīdu avīzi – ne jau frizētavu literatūru. Latvijā, kur 2009. gada aptaujā noskaidrots, ka nekad un neko nelasa 30% skolēnu, arī cenšas lietas vērst uz labo pusi. No skolu lasāmvielas programmām esot izlidināta “Zaļā zeme”. Nu pareizi – Andrejs Upīts bija nelabojams zociālists. Kāda skolotāja publiski izteikusies par grāmatu lasīšanu kā ērmošanos no pagātnes – bibliotēku putekļu valstība nepiederas tehnoloģiju laikmetam. Iepriekšējais izglītības ministrs fantasts plānoja zināšanu iekšā stūķēšanu ar klašu vispārēju planšetdatorizāciju, bet, par laimi, viņam nedeva 20 miljonus plāna izvešanai dzīvē, turklāt Kalifornijā progresa pasākums izgāzies, jo bērni planšetēs ķīķerēja pavisam ko citu, nevis skolotāja uzdoto.

Šķiet, ka Latvijā tik tiešām paredz atbrīvot bērnus no lasīšanas verdzības. Štrunts par nespēcīgu intelbeņķu nobēdāšanos, ka internets kļuvis par jaunās audzes kaklakungu, bet ģimenes pavarda svētlaime – televizors ar ziepju burbuļu seriālu ved pie sabiedrības debilizācijas. Agrāk latvieši varbūt bija izslavēti kā lasītāju tauta, bet šodienas izglītības sistēmas pionieru galvenais uzdevums ir saražot ātri un ērti pārvietojamu darbaspēku, un mūsu sirdis silda jaunumi par eksotiskās zemēs notvertiem tautiešiem narkokurjeriem un paziņoto faktu, ka visvairāk meklēto kibernoziedznieku skaitā pieci esot ar latviskiem uzvārdiem. Vai gan iekritušie “cālīši” sasniegtu šīs “virsotnes”, ja cītīgi nebūtu apguvuši svešvalodas un nelēkātu kā kanārijputniņi cauru dienu datora būrītī?

Pētnieku apgalvotais, ka no interneta loga paveras sekls skats, ka modernajās tehnoloģijās notiek virspusēja informācijas apmaiņa, ka šāda erzacskološanās ir taisnākais ceļš uz domāšanas notrulināšanos, ir pilnīgi no lieka, jo zināšanu alku apmierināšana, atzīstot literatūru par krāmiem, atbilst dinamisko mūsdienu paģērējumam. Jaunajam cilvēkam ir lieli brīnumi par Latvijas vēsturē notikušo – nu un? Nav ko iedziļināties pagātnes tumsībā! Viņš raksta meimuru meimuriem – bet rakstītprasme tak nav notestēta akurāt uz nulli! Viņam viegli sapūderē smadzenes politiķi – to vien vajadzēja panākt! Politiķi pļāpā bez mitas, bet ne par to, kā uztaustīt zemi, lai izaudzinātu jaunatni, kura ir zinoša, seko līdzi procesam, kuras prāta vijīgums, raita un bagāta valoda liecina par cilvēka iekšējo kultūru un kura vismaz jēdz atšķirt divus Dombrovskus valdībā. Pietiek uzkarināt tontonu, jurīti un anneli uz datora “pirmavotu” makšķerāķa, un tādējādi izkops ataudzes gaumi un kultūras apvāršņus. Ak jauniešus nekur negrib ņemt darbā, jo tiem biezpiens galvā? Nav katastrofa, izņaudēsim budžeta naudu, pabalstīsim nemācītos, nelasošos.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. skolotājas pašas zubrilas, ne jau inteliģentas

  2. Būs jau arī viss planšetos, a pēc tam pa tiešo paurī.. ērtāk, ātrāk, pieejamāk

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Krievija šodien

Savā pirmajā pēcvēlēšanu preses konferencē šonedēļ arī jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atzina, ka kiberuzbrukumos Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu kampaņas gaitā ir vainojama Krievija. Arī citās valstīs izskan bažas par Krievijas ietekmi nākotnē. “Izslēgt iespējamos Krievijas mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu procesu Zviedrijā nedrīkst,” tā par Zviedrijas premjerministra Stefana Lēvena paziņoto raksta lsm.lv. Komentējot Zviedrijas Ārpolitikas institūta pētījuma secinājumus par Krievijas dezinformācijas kampaņu, viņš norādījis, ka pirms 2018. gada vēlēšanām zviedru valdība kiberuzbrukumus uzskata par vienu no galvenajiem nacionālās drošības draudiem. Līdzīgas bažas vācu izdevumā “Tagesspiegel” paudusi arī autore Klaudija fon Zalcena, atgādinot, ka arī Vācijas federālais konstitūcijas aizsardzības dienests ir vērsies pie sabiedrības ar līdzīgiem brīdinājumiem. Kopīgi ar izlūkdienestiem ir izstrādāts ziņojums par Krievijas darbībām un ietekmi uz Vācijas politisko klimatu.

Lasītāju aptauja
Vai atbalstāt nodokļa atcelšanu pensijām?
Draugiem Facebook Twitter Google+