Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.
Foto-LETA

“Patīk, ka uzklausa”. Pašvaldību vadītāji vērtē ministra Kaspara Gerharda darbu 6

Pēdējā laikā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda vārds medijos saistīts ar negatīviem vēstījumiem, piemēram, par negadījumu Vecrīgā, kur ministrs ar dienesta auto uzbrauca kādai dievlūdzējai, gan saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi Vecrīgā. Pašvaldību vadītājiem vaicāju, kā viņi vērtē K. Gerharda ministra amatā paveikto.

Reklāma
Reklāma
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
TV24
“Viņi ir gatavi uz visādām neģēlībām.” Kas mudinātu Putinu pieņemt lēmumu uzbrukt NATO?
Veselam
Neviens to pat nenojauta – pasaulē populāros kosmētikas produktos vēzi izraisošas ķīmiskas vielas 800 reižu pārsniedz normu 33
Lasīt citas ziņas

Leonīds Salcevičs, Jēkabpils pilsētas domes priekšsēdētājs:

“Es Kasparu Gerhardu pazīstu daudzus gadus, man par viņu kā valstsvīru ir visnotaļ labs iespaids. Kā ministrs viņš vienmēr ir mani uzklausījis, risinot samezglotas problēmas, esam atraduši kopīgu viedokli un vairāk vai mazāk veiksmīgus risinājumus. Lai īstenotu savu redzējumu par pašvaldību attīstību, Gerhards cenšas tāpat kā iepriekšējie ministri Edmunds Sprūdžs, Einārs Cilinskis un Romāns Naudiņš. Ar Gerhardu man ir labs dialogs, tāpat kā tas bija ar Naudiņu. To gan nevarēju teikt par Sprūdžu, jo viņš savā jaunības maksimālismā nespēja ar mums atrast kopīgu valodu. Toties Sprūdžam bija savs veiksmes stāsts sakarā ar Latgales programmu un šā reģiona attīstību. Protams, mēs jau gribētu, lai katram ministram būtu savs veiksmes stāsts, bet tas jau nav atkarīgs tikai no viņa paša. Kas attiecas par presē izskanējušiem grēkiem – piedodiet, domāju, ka pārmest par veciem darījumiem ar nekustamiem īpašumiem nav labi, īpaši tāpēc, ka attiecināt tā laika cenas uz mūsdienām ir nekorekti.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Aivars Mucenieks, Ventspils novada domes priekšsēdētājs:

“No pēdējiem trim ministriem man vislabāk patika Romāns Naudiņš, īpaši ar savām idejām, kā attīstīt uzņēmējdarbību. Ar Gerhardu neesmu ticies ne reizi, arī presē viņš nav redzamāko valdības pārstāvju vidū. Patiesībā par Gerhardu man nav viedokļa. Bet par viņa personiskajām likstām, par kurām daudziem tik ļoti patīk runāt, es nevēlos izteikties.”

Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes pilsētas domes priekšsēdētājs:

“Pozitīvi vērtēju to, ka Gerhards uztur kursu uz Latgales atbalstu. Patīk, ka viņš ar pašvaldībām konsultējas, uzklausa viedokļus. Un ka visu, kas saistīts ar Rēzeknes speciālo ekonomisko zonu, ļoti korekti virza tālāk. Paldies par jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli, Rēzekne neko nezaudēs. Bet ir novadi, kas zaudēs, vajadzētu piestrādāt, lai tā nebūtu.”

Irēna Šusta, Rucavas novada domes priekšsēdētāja:

“Man ministram ir vēlējums vairāk domāt par reģionu attīstību, īpaši neaizmirst tos, kas dzīvo tālu pierobežā. Mums jau padomju laikos vidusskolas klasēs nebija 15 skolēni, bet mūsdienās šā iemesla dēļ bijām spiesti slēgt vidusskolu. Uz ko tas ved? Arī uzņēmēji pierobežā jāatbalsta daudz vairāk. Bet grēku sakarā teikšu īsi – no malas visi ir gudri spriedēji…”

Guntars Velcis, Ērgļu novada domes priekšsēdētājs:

“Gerharda kungs ministra amatā neko sliktu nav izdarījis. Labu? Bet ko ministrs var daudz izdarīt? Man nav gadījies ar viņu tikties. Varētu jau uzskaitīt nepadarītus darbus, bet ko tas dos? Piemēram, es jau Eināram Cilinskim, kurš gan ministra amatā bija tikai īsu brīdi, ierosināju izveidot vienotu modeli pašvaldību mājas lapām, bet tā arī vēl arvien viss ir pa vecam. Katrai pašvaldībai mājas lapas izkārtojums ir citādāks, ja vajag ko sameklēt, rodas grūtības. Bet mūsdienās taču ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotājiem būtu ātri un ērti pieejama informācija. Vai tad to nokārtot ir tik grūti?”

Reklāma
Reklāma

Guntis Libeks, Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs:

“Vislabāk Gerhardu varētu novērtēt Ministru prezidente. Katrā ziņā mēs ceram, ka ministrs panāks vienmērīgāku attīstību. Uz panākto var skatīties dažādi, piemēram, pie jaunā izlīdzināšanas modeļa Jaunjelgava ir ieguvēja, bet izskan arī viedoklis, ka pašvaldības ir piemānītas.”