Mobilā versija
Brīdinājums +17.5°C
Pēteris, Pāvils, Pauls, Paulis
Ceturtdiena, 29. jūnijs, 2017
5. marts, 2017
Drukāt

Nekur nav jābrauc – ar brillēm uz deguna

Foto - Zigmunds BekmanisFoto - Zigmunds Bekmanis

Virtuālās realitātes brilles varēja izmēģināt arī tūrisma izstādē "Balltour 2017", apmeklējot Jūrmalas pilsētas stendu.

Arī tūrisma nozari pārņēmusi digitālā revolūcija, proti, modernās tehnoloģijas jau palīdz gan tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, gan ceļotājiem, to secināja “Balttour 2017” biznesa forumā. Tā dalībniekiem bija iespēja izmēģināt īpašas brilles “HTC Vive” un “Samsung GearVR”, ļaujot virtuālajā realitātē nokļūt Islandē, Austrālijas rifu zemūdens pasaulē un viesnīcā “Semarah Hotel” Jūrmalā.

 

Brilles, kas pastiprina realitāti

Kādu praktisku labumu šīs pirmajā brīdī dārgu spēļmantiņu atgādinošās ierīces dod tūristiem, jautāju virtuālās realitātes (VR) ekspertam, šīs nozares līderuzņēmumu Eiropā “SkatSkat.lv” un “Giraffe360” dibinātājam Mikum Opeltam. “Pirmkārt, lietojot šīs iekārtas, ceļotāji iegūst lielāku pārliecību par tūrisma gala produktu, ko viņi grasās pirkt, jo VR iekārtas dod iespēju paceļot vidē, sajūtot sevi kā daļu no tās, un dod lielāku ticamību redzētajam nekā fotogrāfijas vai videomateriāli. Turklāt tas neko nemaksā, ja tūrisma pakalpojumu sniedzēja mājas lapā ir pieejama šāda virtuālā pastaiga.”

Speciālists atzīst, kaut gan pēdējā laikā virtuālās brilles cilvēki sākuši pirkt vairāk, pie mums tās joprojām pieder mazāk par desmit procentiem digitālā satura lietotāju. Par ikdienišķu ierīci šādas brilles varētu kļūt apmēram trīs gadu laikā, kad ziņu saturu, viesnīcu izvēli un saziņu ar draugiem jau būs ierasts veikt virtuālās pieredzes formātā. “Katram izgudrojumam ir nepieciešams zināms laiks, lai ienāktu tirgū, un katrā pasaules daļā tas notiek atšķirīgi. Piemēram, aptaujas liecina, ka Zviedrijā jau pagājušajos Ziemassvētkos vispopulārākā dāvana bijusi tieši virtuālās brilles.”

Virtuālās ierīces jau tagad nemaksā astronomiskas summas. Lētākās var nopirkt par septiņiem eiro, ko Mikus Opelts gan vairs neiesaka, bet dārgākās maksā ap deviņsimt eiro, kuras pieslēdzamas datoram.

Virtuālajās brillēs var izmantot mobilos telefonus “Samsung” S6 un S7, virkni “LG” modeļu, bet galvenais nosacījums, lai ekrāna izmērs pārsniegtu 5,5 collas, jo citādi nekāda labā bilde nesanāks. “Izmantojot telefona ekrānu, brilles darbojas kā attēla pārveidotājs, pielāgojot to katrai acij atsevišķi. Protams, skatīties telefonā nebūs tik iespaidīgi kā pieslēdzoties datoram.”

 

Cik daļās sadalīt uzmanību

“Vēl pirms samērā neilga laika mums likās – kā var nēsāt līdzi telefonu vai datoru. Tagad realitāte ir tāda, ka ikvienam kabatā ir mobilais tālrunis un daudziem somā arī portatīvais dators vai planšete. Pagaidām man nav atbildes uz jautājumu, cik daudzās daļās cilvēki var sadalīt savu uzmanību, attīstoties arvien jaunām tehnoloģijām, bet, iespējams, drīz pienāks laiks no kaut kā atteikties. Nedomāju, ka kāda ierīce vispār vairs netiks lietota, tikai cilvēki izvēlēsies vienu vai divas, kas viņiem liksies visērtākās informācijas ieguves procesā,” spriež M. Opelts.

Pasaule attīstās arvien straujāk, un tas ietekmē arī ceļošanu. Pirms simt piecdesmit gadiem rakstnieka Žila Verna fantastiskajos romānos aprakstītais jau sen ne tikai kļuvis par realitāti, bet to pat daudzkārt pārspējis. Arī pagājušā gadsimta 80. un 90. gadu Holivudas filmās rādītie nākotnes paredzējumi jau lielā mērā ir piepildījušies. “Idejas vairs nevienu nepārsteidz, jauns ir tikai izpildījums, jo mūsu tehnoloģiskā attīstība, inženierija un programmatūras ir sasniegušas tādu līmeni, kas ļauj izstrādāt arvien jaunus rīkus, kas atvieglo, bet dažkārt arī sarežģī dzīvi, nostādot mūs jaunas izvēles priekšā.”

 

Vai zudīs valodas barjera?

Virtuālās brilles mums ļaus izbaudīt vietas, kur nekad agrāk neesam bijuši, bet vēlējāmies tur nokļūt. Bet ceļojot ļoti svarīga ir arī valoda. Marvels Grejs piedāvā iemācīties jaunu svešvalodu, apgūstot ap 200 komunikācijai visnepieciešamākos vārdus pāris dienās.

Līdzīgu principu izmanto Šveices metode, kuru izstrādājuši filologi, pētot principu, pēc kura valodu iemācās bērni, un atlasot simts vārdus, kas ļauj svešā valodā uztvert sarunu tēmas un sarunāties. Taču savā būtībā cilvēki ir slinki, kas lielā mērā veicinājis arī tehnoloģisko progresu. Vairākums saprot, ka svešvalodu prasmes varētu viņiem atvieglot ceļošanu un saskarsmi citā zemē, taču reāli neko nedara savas izglītošanās labā.

Tomēr arī par šādiem sliņķiem tiek domāts. Pirmie soļi jau sperti, izgudrojot “Google translater”, kas gan tulko diezgan neprecīzi, sajaucot nozīmes un locījumus. Nākamais solis – autonoma sarunu tulkošana telefonā vai pat saskar­smē ar svešiniekiem, par ko dzirdēju jau pirms desmit gadiem kādā konferencē Kannās.

“Šādu tehnoloģiju attīstība ir cieši saistīta ar mākslīgo intelektu, jo šobrīd pārtulkot sarunu ar esošajiem “machinelearning” rīkiem ir ļoti sarežģīti. Principā runāta teksta izpratnes un pārnešanas mēģinājumi jau notiek. Piemēram, “Apple” palaida “Siri” sistēmu, kas, izmantojot balss koordinātas, pārveido tekstu, taču arī tā nestrādā precīzi. Šis tehnoloģiskais izaicinājums ir izrādījies daudz lielāks, nekā spējām iedomāties, un netiks atrisināts tuvāko desmit gadu laikā,” pro­gnozē M. Opelts.

Kādā konferencē viņš klausījies “Apple” ziņojumu par grūtībām, ieviešot balss tulkošanas sistēmu, un sapratis – risinājums nāks tikai līdz ar mākslīgā intelekta ieviešanu, kad mašīna (robots) pati spēs izšķirt situāciju un pieņemt lēmumu, nevis vadīties pēc algoritma.

Tomēr jau šobrīd tūrisma industrijā ir pieejamas daudzas lietotnes, kas ļauj nopirkt vilcienu un lidmašīnu biļetes mobilajā tālrunī, apskatīties aktuālo laika prognozi ceļojuma galamērķos un piedāvā citas ceļotājam noderīgas lietas. “Tūrisms ir viena no tām ekonomikas nozarēm, kurā digitālie risinājumi ienāk visstraujāk. Par to liecina arī aktivitātes “Facebook”, kura lietotāji dalās ceļošanas pieredzē. Pētījumi rāda, ka 52% ceļotāju, balstoties tieši uz sociālajos tīklos lasīto, izdara izmaiņas savos plānos ceļojuma laikā. Izmantojot digitālos rīkus, moderns cilvēks svešā pilsētā var arī atrast sev tīkamāko restorānu, populārākās apskates vietas un citus interešu objektus pat tad, ja iepriekš par to neko nav lasījis,” komentē uzņēmuma “New Black” vadītājs digitālā mārketinga speciālists Artūrs Mednis.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+