Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. janvāris, 2013
Drukāt

Nekustamo īpašumu vērtētāji: šogad nebūs krasu cenu svārstību

Foto - LETAFoto - LETA

Nākamgad Latvijā paredzētā pāreja no lata uz eiro nekustamo īpašumu tirgus cenas neietekmēs. Padomju laikmeta apbūves sēriju dzīvokļu tirgū, kur rosība allaž ir vislielākā, cenas pat varētu sarukt. Toties turpmākajos gados tās varētu pieaugt jaunajiem dzīvokļiem.

 

Tā, pētīdami nekustamo īpašumu tirgus stāvokli aizvadītajā gadā, pareģo tirdzniecības uzņēmuma “Arco Real Estate” speciālisti.

Tirgo parādnieku īpašumus

Uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits skaidro, ka tirdzniecības uzņēmumos nosaka īpašumu vērtību eiro valūtā jau kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. “Ja pircēji par pirkumu maksās latos vai dolāros, tik un tā vērtētāji novērtēs īpašumu vērtību eiro,” viņš piebilst.

Aizvadītajā gadā padomju apbūves sēriju dzīvokļu tirgus bija pārplūdināts ar banku parādniekiem atņemtajiem dzīvokļiem. Lielais piedāvājums nobremzēja cenu kāpumu, kas pagājušā gada sākumā prognozēto 10 procentu vietā gada laikā bija vien 2 procenti.

“Arī šogad un nākamgad banku meitasuzņēmumi mēģinās tos pārdot, tāpēc lielā piedāvājuma dēļ tirgū nekādus “uh” vai “ah” negaidām, drīzāk varam sagaidīt cenu kritumu,” spriež Aigars Šmits.

Uzņēmuma “Latio” Dzīvokļu un savrupmāju tirdzniecības nodaļas vadītāja Vija Gailīte stāsta, ka dzīvokļu tirgū nav gaidāmas nekādas lielas cenu svārstības. Arī viņa domā, ka šogad arvien lielāka loma piedāvājumā būs banku uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar parādniekiem atņemto īpašumu pārdošanu. Dzīvokļu tirgū arvien krasāk izpaudīsies cenu atšķirības īpašumiem labā stāvoklī, labās vietās un nolaistiem īpašumiem.

Panīkums ar dažiem izņēmumiem

“Arco Real Estate” valdes loceklis un vērtētājs Māris Laukalējs atzīst, ka aizvadītais gads kopumā liecina par nekustamo īpašumu tirgus panīkumu. Izņēmums ir vien Rīga, Jūrmala, daži jūras piekrastes rajoni, kur bijusi vērojama lielāka rosība.

No pērn valstī veiktajiem 42 000 darījumu aptuveni ceturtā daļa notikusi tikai galvaspilsētā. Panīkums valda pat Jelgavā, Ventspilī, Liepājā un citās lielākajās pilsētās, kur cilvēkiem varētu būt vairāk iespēju atrast darbu un nopelnīt naudu nekustamo īpašumu iegādei nekā laukos. Uzņēmumā veiktais tirgus pētījums liecina, ka Rīgā un arīdzan Jūrmalā lielo darījumu skaitu galvenokārt vairojuši kopš 2010. gada 1. jūlija spēkā esošie Imigrācijas likuma grozījumi, kas ļauj saņemt uzturēšanās atļaujas ārzemniekiem, kuri Rīgā par vismaz 100 000 latu iegādājušies nekustamu īpašumu. Šo iespēju līdz šim lielākoties izmantojuši Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi.

Vērtību kritums par 60%

Pēc Māra Laukalēja domām, Rīgas mikrorajonos padomju apbūves sēriju dzīvokļu cenām, salīdzinot tās ar cenām citās pilsētās, nevajadzētu būt lielākām par 30 procentiem. Taču pērn decembrī Rīgā šo dzīvokļu kvadrātmetrs maksāja vidēji 595 eiro. Toties, piemēram, Jelgavā – 287 eiro, Liepājā – 173 eiro, bet Līvānos vien 113 eiro.

Salīdzinājumā ar 2007. gada 1. jūliju, kad sēriju dzīvokļu cenas bija visaugstākās – vidēji 1620 eiro par kvadrātmetru, cenas sarukušas par vairāk nekā 60 procentiem.

Uzņēmuma vērtētāji spriež, tik milzīga cenu plaisa un īpašumu vērtības kritums lielākajā valsts daļā nav nekas iepriecinošs, drīzāk tas liecina par ārkārtīgi nevienmērīgo, nepārdomāto valsts ekonomisko attīstību. Stāvoklis nekustamo īpašumu tirgū un prognozes arī turpmāk būs atkarīgas no tā, kāda būs valsts ekonomiskā attīstība turpmākajos gados.

 

Vērtību nosit apkure

Vērtētājuprāt, padomju laikmeta apbūves sēriju dzīvokļu vērtību gan pilsētās, gan laukos samazina samilzušās apkures problēmas. Kaut arī valsts skubina iedzīvotājus atjaunot namus, piedāvājot apmaksāt pusi no to atjaunošanas izdevumiem, pēc uzņēmuma vērtētāju domām, liela daļa šo namu iedzīvotāju paši to nespēs mazo ienākumu dēļ. Cita nelaime, kas nosit dzīvokļu vērtību tirgū – strauji augošie parādi par siltumu. Arvien biežāk pircēji baidās iegādāties dzīvokli namā ar citu šā nama iemītnieku sakrātajiem siltuma parādiem. Arvien biežāk apsaimniekotāji piedāvā namu iedzīvotājiem absurdu izvēli – samaksāt vairākus tūkstošus latu parādnieku vietā vai dzīvot neapkurinātos dzīvokļos.

“Tāpēc nav jābrīnās, ka laukos, sevišķi agrāko kopsaimniecību centros, iedzīvotāji, nespēdami apmaksāt dārgo apkuri, no daudzdzīvokļu namiem pārceļas uz privātmājām,” saka Aigars Šmits.

Šā iemesla dēļ pērn Latvijas laukos visvairāk pircēju bijuši vienģimenes dzīvojamām mājām un lauksaimniecībā izmantojamai zemei, kam gada laikā cēlušās cenas. Taču ir skaidrs, ka visiem nopirkt savrupnamus nekad nebūs iespējams. Ņemot vērā lielos nodokļus par zemi un ēkām, šie īpašumi daudziem kļūst par nastu, no kuras pat nav iespējams atbrīvoties.

Jaunus dzīvokļus būvē mazāk

Dzīvokļu cenu kāpumam jaunbūvēs un atjaunotajos namos Rīgas centrā ir vairāki izskaidrojumi. Jauno dzīvokļu celtniecība ir krietni apsīkusi, tādējādi to piedāvājums tirgū sarūk. Bankās piesardzīgāk vērtē aizdevumu pieteikumus jaunu projektu īstenošanai. “Ja arī turpmāk būvniecības apjomi saruks, uzcelto dzīvokļu vērtība celsies vēl vairāk,” spriež Māris Laukalējs. Pērn lielākie būvētāji, piemēram, “YIT Celtniecība” un “Merks” piedāvāja jaunos dzīvokļus mikrorajonos vidēji par 1300 līdz 1900 eiro kvadrātmetrā. Savukārt centrā dzīvokļu kvadrātmetra cenas svārstījās no 1800 līdz 3000 eiro.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+