Pēc dedzināšanas pelni nonāk šajā tvertnē. Foto – Timurs Subhankulovs

“Nelaiķu tūrisms” uz Igauniju – nelegāls 6

“Vai jums nav iebildumu, ka nelaiķa pelnus saņemsiet pēc 10 dienām?” kādam kungam, kuram nomirusi sieva un kurš izvēlējies viņu kremēt, pārvaicā apbedīšanas pakalpojumu firmas darbiniece. Kad saņemta klienta piekrišana (jo nekādas steigas neesot), aizgājējas mirstīgās atliekas vēl dažas dienas pastāv morgā, līdz sakrājas vēl daži klienti, un tad ar busiņu Latvijas nelaiķus aizved uz krematoriju Igaunijā. Pēc desmit dienām radinieks saņem urnu ar pelniem. Šāds dažu apbedīšanas firmu iedibināts, daudziem aizgājēju tuviniekiem varbūt pat nezināms process norisinājās, jo Igaunijā kremēšana bija lētāka (jāpiebilst, ka vairāki apbedīšanas biroji Latvijā piedāvā organizēt kremēšanas procesu kā starpnieki, paši to faktiski neveicot). Tagad, kad Latvijā vairs nebūs tikai viens šāds uzņēmums, iespējams, Latvijas “nelaiķu tūrisms” uz kaimiņzemi būs retāks. No aprīļa Valmieras pievārtē darbu uzsākusi otra licencēta krematorija Latvijā. Līdz tam šādu pakalpojumu Latvijā nodrošināja tikai Rīgas krematorija. Vidzemes krematorijas parādīšanās jau nesusi cenu izmaiņas. Lai gan klienti tiek informēti, ka viņu tuvinieki tiks kremēti Igaunijā, juridiski tas notiek nelikumīgi.

Reklāma
Reklāma

Ved uz Igauniju

Kokteilis
Mākslīgais intelekts nosauc 5 vārdu īpašniekus, kuri kā magnēti pievelk pretējā dzimuma pārstāvjus
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm
Kokteilis
“Man ir lauzta kāja un deguns, pārsista piere, pamatīgs smadzeņu satricinājums…” Horens Stalbe Dobelē nežēlīgi piekauts 191
Lasīt citas ziņas

Uz to, ka Rīgas krematorija Latvijā darbojas monopolstāvoklī, pērn uzmanību vērsa Konkurences padome, taču SIA “Rīgas kremācijas centrs – krematorija” par saviem konkurentiem līdz šim uzskatījusi Igaunijas krematorijas, uz kurām vesti Latvijā mirušie. Igaunijā tādas ir četras, no kurām Latvijai tuvākā atrodas Veru. Tur kremēšana šobrīd maksā par 15 eiro lētāk nekā Latvijā. Vēl pērn Tartu un Tallinā kremēšanas cenas bija zemākas par 20 – 24 eiro nekā patlaban, bet Rīgas krematorijā tieši otrādi. Šā gada martā Rīgā kremēšana maksāja 250 eiro, bet līdz ar jaunās krematorijas atvēršanos Vidzemē cena samazināta par 40 eiro un nu šis pakalpojums abās licencētajās krematorijās Latvijā izmaksā vienādi.

Pēc šādām cenu izmaiņām un vietējās konkurences parādīšanās mirušo “braucieniem” uz Igauniju vajadzētu palēnām apsīkt, jo skaidrs, ka papildu izdevumus rada arī transportēšana. Tomēr kāds apbedīšanas pakalpojumu sniedzējs Vidzemē “RITUS”, sevi dēvējot par Veru krematorijas oficiālo pārstāvi Latvijā, aizvien piedāvā nelaiķus vest dedzināt uz kaimiņzemi un savā mājaslapā uzsver, ka var nodrošināt kremācijas pakalpojumu par labāko cenu Latvijā – 200 eiro, ieskaitot mirušā transportēšanu no Alūksnes, Balviem, Cēsīm, Gulbenes, Mazsalacas un Valmieras. Kad telefoniski kā kliente interesējos par iespēju nelaiķi no Cēsīm transportēt kremēšanai uz Veru, uzzinu, ka par vešanu tomēr jāmaksā 50 eiro. Aizgājēju vešana uz Igauniju notiekot periodiski un man paveicies, jo brauciens paredzēts jau nākamajā dienā. Pelnus varot saņemt pēc nedēļas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šī paša uzņēmuma birojā Madonā un Gulbenē paskaidro, ka kremēšana ar līķa vešanu izmaksā 285 eiro. Tā kā firma ir Veru krematorijas oficiālais pārstāvis, tad tai pakalpojums visdrīzāk izmaksā lētāk par Veru krematorijas mājaslapā norādītajiem 195 eiro. “Ja mums nebūtu izdevīgi vest uz Igauniju, tad mēs to nedarītu,” norāda “RITUS” vadītājs, taču neizpauž, cik firmai izmaksā viena līķa kremēšana Veru. Tiesa, izvēloties šādu pakalpojumu, klientam var sanākt gaidīt nelaiķa pelnus pat līdz divām nedēļām, jo braucieni uz Igauniju parasti notiekot ne biežāk kā reizi nedēļā, lai ietaupītu līdzekļus par transportēšanu.

Neiedziļinās cenās

Cits apbedīšanas birojs “Angel” piedāvā nelaiķus kremēt, kur klients vēlas – gan Rīgā, gan reizi nedēļā vedot uz Veru dedzinātavu. Pakalpojums Veru maksā lētāk. Noskaidroju, ka uzņēmumam viena nelaiķa kremēšana tur izmaksā 150 eiro, taču no klienta firma prasa krietni lielāku summu – pat līdz 400 eiro atkarībā no tā, no kuras vietas nelaiķis vedams. Tas arī izskaidro, kāpēc daļa apbedīšanas biroju turpina šādu biznesa modeli.

Latvijas Apbedītāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Edmunds Štreihfelds zina teikt, ka šāda prakse novērojama arī citviet Eiropā. Piemēram, no Vācijas pilsētām, kas tuvāk Čehijai, arī esot finansiāli izdevīgāk vest nelaiķus kremēt pāri robežai. Lai gan patlaban loģiski šķistu, ka Latvijā šādam procesam vajadzētu mitēties, tomēr tas visdrīzāk notiks palēnām, jo daļa cilvēku aizvien apjukumā un nezināšanā gatavi starpniekiem pārmaksāt. “Cilvēki reizēm skumju brīdī nevēlas iedziļināties kremēšanas cenās, vienkārši sadarbojas ar kādu apbedīšanas biroju un tādā veidā arī samaksā dārgāk, nekā tieši vēršoties kādā no vietējām krematorijām,” skaidro Štreihfelds. Kā noskaidroju, starpnieki arī mēdz maldināt klientus, sākotnēji norādot mazāku pakalpojuma cenu, bet pēcāk klientam atklājot dažādus papildu elementus, kuru maksa nav iekļauta sākotnējā cenā, piemēram, dokumentu kārtošana, ceļa izdevumi utt.

Rīgā – ap 2000 kremāciju gadā

SIA “Rīgas kremācijas centrs – krematorija” direktors Aivars Ozols gan neatkāpjas no uzskata, ka pieprasījums pēc kremācijas nākotnē krasi nepieaugs un arī turpmāk to skaits grozīsies ap 2000, jo Latvijā iecienīta tradicionālā apbedīšana, guldot mirušo zemes klēpī. Tāpēc viņš uzskata otras krematorijas izveidi Latvijā par nepārdomātu un apšauba tās lietderību. Tajā pašā laikā nenoliedz, ka cena par pakalpojumu samazināta tieši konkurenta parādīšanās dēļ. “Rēķinoties ar konkurenci, negaidot iespējamās sekas, laikus reaģējām un mainījām savu cenu politiku. Mēnesī tāpēc pazaudējam aptuveni 10 000 eiro, taču ar to jārēķinās. Cilvēki tagad būs ieguvēji, jo pakalpojums ir lētāks,” norāda krematorijas direktors.

Reklāma
Reklāma

“Jā, ir atsevišķas apbedīšanas firmas, kas, dzenoties pēc desmit eiro ietaupījuma, sadarbojas ar igauņiem,” saka Ozols, taču atturas prognozēt, cik ilgi šāds bizness vēl varētu turpināties. Pēdējo desmit gadu laikā ar atsevišķiem izņēmumiem pamazām pieaugot Rīgas krematorijā sadedzināto līķu skaits, tomēr, ņemot vērā praksi izmantot pakalpojumu arī kaimiņzemēs, šie skaitļi nesniedz pilnīgu ainu par kopējo pieprasījumu pēc kremācijas. Rīgas krematorijā vidēji dienā sadedzina sešus nelaiķus, gadā – ap 2000.

Jaunā konkurente Valmierā

Par to, ka kremācijas monopols Latvijā jau ir beidzies, pārliecināts ir nesen darbu sākušās krematorijas Valmierā SIA “Apbedīšanas nams – krematorija” pilnvarotais pārstāvis Edgars Timpa. Divu mēnešu laikā kopš licences saņemšanas jaunās krematorijas krāsnī sadedzināti 115 nelaiķi. Viņus atrodot, pateicoties interneta meklētājprogrammai.

Sākotnēji bijis plāns būvēt krematoriju Rīgā, taču tas neesot izdevies. Pēcāk Valmiera izvēlēta, jo atrodas Latvijas vidienē, pretimnākoša bijusi arī vietējā pašvaldība. Blakus krematorijai atrodas Kocēnu kapi, kuros ir problēmas ar aug­stiem gruntsūdeņiem un gadoties pat, ka zārks jāgulda ūdenī. Tas daudzus motivējot izvēlēties kremēšanu.

Precīzas projekta kopējās izmaksas uzņēmums neatklāj, taču septiņu gadu laikā krematorijas tapšanā ieguldīts aptuveni pusmiljons eiro. Jaunās krematorijas īpašniekam Sergejam Pizānam pieder arī akcijas apbedīšanas pakalpojumu firmā “Paradisus”, kas arī iepriekš nelaiķus veda uz krematoriju Igaunijā – Tartu, taču nu, saprotams, izmanto kremēšanas krāsni Vidzemē. Iepriekšējo praksi uzņēmuma pārstāvis atsakās komentēt.

Līķus izved nelegāli

Tomēr, ja kāds Latvijas komersants vēlētos nogriezt ceļu konkurentiem uz Igauniju, izrādās, ir viegli atrodams formāls iemesls. Proti, Ministru kabineta noteikumi paredz, ka mirušā izvešanai no valsts nepieciešama Veselības inspekcijas (VI) izsniegta miruša cilvēka ķermeņa pārvadāšanas atļauja jeb tā saucamā līķa pase, turklāt pārvešanai uz citu valsti nepieciešams speciāls zārks. Taču Igaunijas kremācijas pakalpojumu piedāvātāji Latvijā šos dokumentus negādā. Veselības inspekcija informē, ka šogad līdz 27. jūnijam izsniegtas vien divas šādas atļaujas, pērn neviena, 2013., 2014. gadā – pa vienai. Tas liek secināt, ka apbedīšanas biroji līķus no valsts juridiski izved nelegāli. VI rīcībā nav informācijas par gadījumiem, kad nelaiķis tiktu izvests no valsts, nesaņemot līķa pasi. Veselības ministrijā paskaidro, ka šāda atļauja nepieciešama, lai novērstu riskus, kas saistās ar dažādu slimību un infekciju izplatību. Inspekcija par līķu pārvadāšanu gan nekādu plānveida kontroli neveic, reaģē sūdzību vai ārkārtas situāciju gadījumos.

Apbedīšanas biroja “Angel” izpilddirektore Jeļena Grečušņikova, jautāta, kamdēļ kompānija nenokārto atļaujas mirušo izvešanai no valsts, atcērt, ka viņai “LA” nav jāsniedz šāda informācija. Daļēji var piekrist “RITUS” vadītāja Edmunda Lipiņa viedoklim, ka šajā gadījumā vajadzība pēc līķa pasēm ir lieka formalitāte. “Mēs izvedam mirušos tikai 30 km aiz valsts robežām un pēcāk atgādājam pelnus. Vai tiešām šī papīru kārtošana ko mainīs? Galvenais dokuments ir izziņa no krematorijas, ka līķis ir kremēts. Tas apliecina, ka mirušais nav, piemēram, izmests mežā. Un šādas izziņas mums ir par katru nelaiķi, ko vedam uz Igauniju,” skaidro E. Lipiņš. Tomēr nez kā rīkotos Igaunijas amatpersonas, savas valsts teritorijā apturot Latvijas busiņu, kurā ir septiņi līķi ar kaimiņvalstī izsniegtām miršanas apliecībām…

UZZIŅA

Kā notiek kremācijas process?

* Telpa, kur atrodas krāsns, pieejama tikai darbiniekiem, kremācijas process norit krāsns operatora uzraudzībā. Ar īpašiem ratiem pie krāsns durvīm tiek piestumts zārks ar mirušo, tālāk tas ar skrituļu palīdzību ieripo krāsnī. Operators aizver krāsns durvis un, nospiežot pogu, sākas kremēšanas process, kas ilgst aptuveni pusotru stundu.

* Gāzes kremācijas krāsnī process norit automatizēti, darbiniekam vien jāseko līdzi monitorā. Kameras darba temperatūra ir aptuveni 850 grādu pēc Celsija, bet divkameru krāsns princips, dažādi filtri un sensori nodrošina, ka pa skursteni neizplūst piesārņojums vai smaka. Pēc dedzināšanas mirstīgās atliekas atdziest, tiek atbrīvotas no metāliskiem priekšmetiem – protēzēm, zārku kniedēm, naglām u.tml. Tālāk īpašā iekārtā kremulatorā tiek sasmalcināti nesadegušie kauli, un visbeidzot pelni nonāk urnā, ko marķē un nodod klientam.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.