Amatnieku tirdziņam neļauj piesegties ar plēvēm 5
Pie pašas Rīgas domes Tirgoņu un Kaļķu ielas stūrī brīvdabas amatnieku tirdziņā “Egle” izstādījušies 44 lietišķās mākslas meistari. 2. decembrī viņi parakstījuši izmisuma vēstuli Rīgas domes priekšsēdētājam Nilam Ušakovam, ka Rīgas būvvalde gribot šo tirdzniecības vietu iznīcināt: “No tirdzniecības vietu iznomātāja SIA “Možums PRO” esam saņēmuši ziņu, ka Rīgas būvvalde draud nepagarināt licenci tirdzniecībai. Cik var saprast, tad būvvaldi neapmierina telšu dizains.” Amatnieki Rīgas domes prasības vērtē kā snobiskas un pārspīlētas, tādu dēļ arī iepriekš ticis pārcelts un pārbūvēts “Saktas” puķu tirdziņš. “Kāpēc mūs izliks uz ielas tieši pirms Ziemassvētkiem?” vaicā amatnieki, bažījoties, ka domi traucē latviskie izstrādājumi.
Egles tirdziņa šarms
Tirdziņa piedāvājumā ir plašs lietišķās mākslas priekšmetu asortiments, sākot no siltiem cimdiem un beidzot ar visizsmalcinātākajiem dizaina darinājumiem, kuru autores startējušas prestižās pasaules līmeņa izstādēs. Augu gadu, vasarā vai ziemā, lietū vai putenī, amata meistari šeit vietējiem un ārzemju pircējiem tirgo patiešām jaukas lietas ar marķējumu – “Darināts Latvijā”.
Kopumā tirdziņš nodrošina izstādīšanās iespēju līdz divsimt cilvēkiem no visas Latvijas un, kas īpaši svarīgi, “Eglē” pastāvīgi eksponēti un nopērkami arī provinces daiļamata meistaru daiļdarbi. Tā ir vienīgā vieta Rīgā, kur tādā apjomā iegādājami amatnieku darbi.
Tā kā amatnieku tirdziņš “Egle” darbojas augu gadu, laika gaitā daiļamatnieki, kā mācējuši, tā aizsargājušies no klimatiskajiem apstākļiem – ar improvizētām plastmasas plēvju konstrukcijām, kas noslēdz tirgus ēkas pa perimetru. Konstrukcijas ziemas laikā saglabā siltumu un ļauj amatniekam sasildīties. Tāpat pasargā no sniega un lietus tirgošanās vietas, jo dažu labu preci lietusgāze var sabojāt. Noslēgtā tirdziņa konstrukcija ļauj provinces meistariem atstāt preci pa nakti uz vietas, nevis katru reizi to novākt, sapakot, aizvest mājās, atvest atpakaļ utt.
Skaisto lietu pieticīgā čaula
Jāatzīst, plēves konstrukcijas nav diezin cik glītas un daiļamatnieki būtu pelnījuši ko labāku. It īpaši tādēļ, ka tirdziņš atrodas ļoti prestižā vietā Vecrīgā. Pašas tirgošanās tiesības netiek apšaubītas, bet tirdziņa ārējais veidols gan. Tādēļ Rīgas domes būvvalde, vadoties pēc pastāvošajiem normatīviem un noslēgtā līguma, prasa neatļautās konstrukcijas novākt.
“Šā gada pavasarī būvvaldes vadītājs tiekoties ar pastāvīgās ielu tirdzniecības vietas Tirgoņu ielas un Kaļķu ielas stūrī apsaimniekotāju SIA “Možums PRO” pārstāvi norādīja, ka šobrīd amatnieku tirdziņš neatbilst normatīvo aktu prasībām attiecībā uz patstāvīgu ielu tirdzniecības vietu vizuālo risinājumu, jo Rīgas vēsturiskajā centrā, kas atrodas blakus Rātsnamam un kuru apmeklē gan pilsētas iedzīvotāji, gan viesi, plēves nav atbilstošs risinājums,” informē Ilze Žūka, Rīgas pilsētas būvvaldes sabiedrisko attiecību projektu vadītāja.
Būvvalde toreiz izsniedza tirdzniecības vietas pasi, kas bija derīga līdz otrdienai, 8. decembrim. Vēlāk, uzklausot apsaimniekotāju un ņemot vērā to, ka tirdzniecības vietā esošie tirgotāji gatavojušies tirdzniecībai Ziemassvētkos, Rīgas būvvalde pēdējo reizi pagarināja ielu tirdzniecību esošajam vizuālajam risinājumam līdz 2016. gada 10. janvārim.
Tātad pēc 10. janvāra tirdziņš paliks nepiesegts. Vai nu tirdzniecība risināsies zem klajas debess, vai varbūt Rīga vispār paliks bez Egles tirdziņa?
Gatavs plēves nomainīt ar stikla vairogiem
Problēmas būtība ir ļoti vienkārša un vienlaikus sarežģīta. Ekskluzīvā zeme pašā Rīgas centrā pieder privātpersonai. To izīrējis un tirdziņu apsaimnieko pieredzējušais SIA “Možums PRO”, kas kopumā veiksmīgi attīsta savus objektus. “Egles” teritorijas tirdzniecības vietu īres izmaksas ir saskaņotas ar apsaimniekotāju izmaksām. Strauji ceļoties apsaimniekošanas un labiekārtošanas izdevumiem, pieaugs tirdzniecības vietu īres maksas, un to strauju celšanos tirdziņa dalībnieki daiļamatnieki nevar atļauties. Arī zemes nomas līgums apsaimniekotājam vēl atlicis tikai uz četriem gadiem (nav zināms, kas būs tālāk) un tāpēc uz pārāk lielām izmaksām apsaimniekotājs skatās pragmatiski.
“Uzskatu, ka šis lietišķās mākslas amatnieku stūrītis ir ļoti nozīmīgs galvaspilsētai, un labprāt nomainītu plēves ar glītiem stikla vairogiem. Tehniskās izmaksas izdotos segt. Tomēr satrauc garā un dārgā birokrātiskā procedūra, kas būtu jāiziet pat maza objekta izveidošanai. Ja uzņēmumam, tikai lai nomainītu plēves pret stiklu, nepieciešams pilna apmēra gadu ilgs konkurss, tas projektu spēcīgi sadārdzina. Ja izdotos optimizēt garo saskaņošanas procedūru, varētu īsā laikā uzstādīt modernus stikla vairogus un Latvijas simtgadi Rīgas centrs sagaidītu ar “Egles” tirdziņa teicamajiem latviešu amatnieku darinājumiem,” pārliecināts Uģis Putniņš, SIA “Možums PRO” valdes priekšsēdētājs. Vai nav iespējams mazu objektu saskaņot lētāk un ātrāk?
Konkurss būs dārgāks par objektu?
Atbilstoši “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likuma” 14. pantam – Rīgas vēsturiskā centra publiskajā ārtelpā jaunu ēku būvniecība pieļaujama tikai pēc atklātos arhitektūras konkursos iegūtiem projektiem. Tie obligāti publiski jāizvērtē un jāizskata Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomē, un jāsaskaņo ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju… Mazam objektam atklāta arhitektūras konkursa organizēšana ar visu tajā ietilpstošo var vairākkārtīgi pārsniegt būvniecības pamattāmi, par ko nobažījies tirdziņa “Egle” apsaimniekotājs.
Aptaujājot ieinteresētās puses, šobrīd izskatās, ka gan daiļamatnieki, gan apsaimniekotāji, gan pircēji, gan Rīgas ierēdņi patiesi vēlas, lai Egles amatnieku tirdziņš saglabātos, tiesa, laikmetīgākā veidolā. Kā atzīmēja kāds attapīgs būvniecības eksperts, MK Noteikumi par kārtību, kādā organizējams būvprojektu un teritoriālplānošanas projektu skiču konkurss, šobrīd ir zaudējuši spēku. Tas atļauj pilsētas iedzīvotāju viedoklī ieinteresētajām pusēm elastīgāk un ātrāk atrisināt šo jautājumu.
