Neļaus provokatoriem izmantot demokrātiju
 0

Saeima vakar otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz būtiskus grozījumus referendumu ierosināšanas kārtībā. Likumprojektu atbalstīja valdošās koalīcijas pārstāvji, apgalvojot, ka tādējādi valsts varēšot ietaupīt līdzekļus un sabiedrība tikšot pasargāta no liekām provokācijām. Savukārt opozīcija uztraucas, ka šādi tiks ierobežotas pilsoņu demokrātiskās tiesības. 


Reklāma
Reklāma
TV24
Šoreiz “šefs” ir pielaidis kolosālu kļūdu. Vai Krievijas elite patiesībā gaida Putina nāvi? 41
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 18
RAKSTA REDAKTORS
“Šorīt viņi tur stāvēja vairāk nekā pusstundu, diskusijas bija skaļos toņos” – jautājam instruktoram, kuram no šoferiem šādā situācijā ir priekšroka 3
Lasīt citas ziņas

Jaunā kārtība paredz, ka turpmāk likumprojektu un tautas nobalsošanu ierosinātājiem būs jāsavāc nevis 10 000 paraksti, bet gan uzreiz vienas desmitās daļas vēlētāju (apmēram 150 000 cilvēku) atbalsts pašiem par saviem līdzekļiem. Parakstu vākšanai tiek atvēlēts viens gads, un katram parakstam jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra vai pašvaldības institūcijā, kas veic notariālas darbības. Parakstus varēs vākt arī internetā, ja tiek nodrošināta parakstītāju identifikācija un fizisko personu datu aizsardzība.

Likumprojekts arī paredz, ka iniciatīvas grupa, kas ierosinājusi parakstu vākšanu, drīkst būt politiska partija vai to apvienība, vai arī desmit līdz piecpadsmit balsstiesīgi pilsoņi. Šī grupa savu izstrādāto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu reģistrē Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK), kas divu mēnešu laikā izlems, vai šāda iniciatīva ir atbalstāma, noraidāma, vai arī iniciatoriem jādod papildu laiks iesniegtā likumprojekta trūkumu novēršanai. CVK varēs atteikt reģistrēt iniciatīvas grupu un iesniegto likumprojektu, ja iniciatīvas grupa neatbilst izvirzītajām prasībām vai arī likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts pēc formas vai satura nav pilnībā izstrādāts.

CITI ŠOBRĪD LASA

Neformāli par iemeslu šādai, stingrākai referendumu ierosināšanas kārtībai tiek minēta “PCTVL” aktīvistu sāktā parakstu vākšana par pilsonības nulles variantu. “Saskaņas centra” (“SC”) pārstāvji gan no šīs akcijas norobežojoties, bet tieši viņi Saeimas debatēs visaktīvāk iebilda pret jauno regulējumu.

 

Piemēram, “SC” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins uzskata, ka šis priekšlikums ir “vēlētājiem nedraudzīgs signāls un tiešas demokrātijas būtisks ierobežojums, kas ignorē demokrātijas pamatprincipus”. Viņaprāt, šādi valdošā koalīcija ierobežošot tautas kā suverēnās varas nesēja tiesības.

 

Līdzīgu viedokli pauda arī ZZS pārstāvis Raimonds Vējonis: “Vēlētāji nav ne muļķi, ne agresīvi nacionāļi. Kāds tad mums, šo cilvēku ievēlētiem deputātiem, ir pamats ierobežot viņu tiesības paust savu gribu?” Viņaprāt, likuma ierosinātāji situācijā, kad aiz bailēm pieslapinājuši bikses, kā risinājumu piedāvā veikt mājas kapitālo remontu, nevis izmazgāt bikses.

ZZS uzskata, ka daudz labāks variants būtu papildināt Satversmes 73. pantā noteikto jautājumu loku, par kuriem nedrīkst lemt referendumos. Vēl daiļrunīgāks bija Vējoņa partijas biedrs Kārlis Seržants, kurš no Saeimas tribīnes dalījās ar savu vīziju par nākotni, kur referendumi krietni ierobežoti: “Ir 2015. gads, piektdienas rīts, pasaulē piedzīvota vēl viena krīze, “Vienotība” ir sašķēlusies, Pilsoniskā savienība ir opozīcijā, bet pie varas ir līderis, kurš neieklausās neviena viedoklī. Pie Satversmes tiesas stāv Ilma Čepāne, skumji raugās uz to ēku un domā: “Eh, kāpēc es nepaklausīju Seržantam par tiem referendumiem!”” Pretinieki arī vērsa uzmanību uz juridisku dīvainību, ka parastu referendumu ierosināšanai tiek noteikta jauna kārtība, bet Saeimas atlaišana joprojām notiks pēc vecās kārtības – vispirms organizatori savāc 10 000 parakstu, tad CVK savāc desmitās daļas vēlētāju parakstus un pēc tam tiek rīkots referendums par parlamenta atlaišanu.

Reklāma
Reklāma

 

Andrejs Judins (“Vienotība”), aizstāvot likumprojektu, aicināja padomāt par taupību: “Pēc pašreizējās kārtības ir tā – ja 0,6 procenti vēlētāju parakstās par kādu ideju, tad valstij ir pienākums tērēt naudu, lai pārbaudītu, vai ir vēl vismaz 9,4 procenti, kas arī to atbalsta. Un tas maksā, kā mums stāstīja CVK pārstāvji, pusmiljonu latu.”

 

Savukārt Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa uzsvēra, ka demokrātija nav visatļautība un likumdevējam jānodrošina līdzsvars, lai, no vienas puses, tautai tiktu garantētas demokrātiskās tiesības, no otras puses, neļaujot dažādiem provokatoriem ar tām ļaunprātīgi spēlēties.

Balsojumā grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” atbalstīja 49 valdošās koalīcijas deputāti, pret bija 36 opozīcijas pārstāvji. Trešajā, galīgajā lasījumā likums varētu tikt skatīts maija otrajā pusē.