Nelegālās imigrācijas vilnis – viena vjetnamieša atgriešana dzimtenē izmaksā ap 2000 eiro 4
Šis mēnesis robežsargiem iesācies ar kārtējās nelegālo imigrantu grupas aizturēšanu – sestdien, 1. augustā, Viļakas pusē robežsargi par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu aizturējuši 22 Vjetnamas pilsoņus un četrus viņu pārvadātājus – divus Latvijas un divus Krievijas pilsoņus.
Valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas pazīmes tika konstatētas pulksten trijos naktī Bērziņu robežapsardzības nodaļā, un uzreiz uzsākti meklēšanas un pēdu dzīšanas pasākumi, kuros tika iesaistīti arī papildspēki no citām robežsardzes nodaļām, pieci dienesta suņi un robežsardzes aviācija. Vērienīgās operācijas laikā kopumā tika aizturēti 22 Vjetnamas pilsoņi un četri viņu pārvadātāji – divi Latvijas un divi Krievijas pilsoņi. Par nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu personu grupā uzsākts kriminālprocess un tiek veiktas tālākās procesuālās darbības.
Šis ķēriens nebūt nav rekords. Tikai pirms pāris nedēļām, 22. jūlijā, Viļakas, Daugavpils un Ludzas pārvaldes robežsargi aizturēja 23 nelegālos imigrantus (16 vjetnamiešus un septiņus afgāņus), kā arī septiņus to pārvadātājus. Kas pēc aizturēšanas notiek ar šiem cilvēkiem?
Robežšķērsotāji pēc aizturēšanas nonāk Daugavpils nelegālo imigrantu izmitināšanas centrā, kas atšķirībā no patvēruma meklētāju izmitināšanas centra “Mucenieki” ir slēgta tipa iestāde. Kā stāsta Valsts robežsardzes Koordinācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas inspektore Jevgēnija Pozņaka, izņēmums ir “nelegāļu” ģimenes ar maziem bērniem, kas Daugavpils vietā tiek nogādātas “Muceniekos”. Arī nelegālie imigranti nereti ir apmācīti par savām tiesībām un juridiskām niansēm, tādēļ lūdz patvērumu, tiek pārvietoti uz “Muceniekiem”, pārsūdz atteikumus un citādi izmanto birokrātiskos mehānismus laika vilcināšanai, lai izdevīgākā brīdī aizbēgtu no “Muceniekiem” un mēģinātu nokļūt tālāk labklājīgākās Eiropas valstīs. Daugavpils izmitināšanas centrā tiek noskaidrotas viņu personības un izcelsmes valsts. Ja cilvēkam ir personu apliecinoši dokumenti (bet tādi ir tikai aptuveni trešajai daļai), tad izraidīšanas procedūru var sākt jau nākamajā dienā. Pārējo personības un izcelsmes valstis tiek noskaidrotas iztaujāšanā. Pēc personas noskaidrošanas nelegālajam imigrantam piedāvā pašam par saviem līdzekļiem atgriezties mītnes zemē, bet šo iespēju izmanto tikai retais. Lielākoties viņu konvojēšana tiek veikta par Latvijas budžeta līdzekļiem. Piemēram, viena vjetnamieša nogādāšana atpakaļ dzimtenē mūsu nodokļu maksātājiem izmaksā ap 2000 eiro.
Vairākums robežpārkāpēju Latvijā ierodas no Krievijas, bet lielā kaimiņvalsts viņus atpakaļ pieņem tikai tad, ja mūsu puse var uzrādīt neapstrīdamus pierādījumus, ka cilvēks ieradies tieši no turienes. Saasinoties valstu starptautiskajām attiecībām, apgrūtināta arī sadarbība starp robežsargiem, un nelegāļus nodot atpakaļ izdodas tikai tajos retos gadījumos, kad viņi aizturēti burtiski uz pašas robežas.
Daugavpils izmitināšanas centrs vienlaikus spēj uzņemt 84 personas, bet aizvien biežāk esot situācijas, kad tas ir pārpildīts. Talkā nāk Latgales policijas pārvalde, kas nelegālajiem imigrantiem atvēlējusi veselu norobežotu stāvu savā aizturēšanas izolatorā. Nelieli izolatori ir arī robežsardzes nodaļās. Savulaik valdība vērtēja iespēju veidot jaunu nelegālo imigrantu izmitināšanas centru Čiekurkalnā, bet šie plāni atdūrušies pret naudas trūkumu.
Pret nelegālajiem imigrantiem tiek ierosināts arī kriminālprocess par robežas nelikumīgu šķērsošanu, bet lielākoties tie beidzas ar personas izraidīšanu. Arī cilvēku kontrabandistiem sodi ir pārsteidzoši maigi, par ko Valsts robežsardze ne reizi vien sūdzējusies likumdevējam. Šobrīd Krimināllikuma 285. pants par personas nelikumīgu pārvietošanu pāri robežai paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem, bet pārkāpējs var viegli tikt cauri ar piespiedu darbu vai naudas sodu. Bargāki sodi paredzēti, ja pār robežu pārvesti vairāk nekā pieci bēgļi, noziegums veikts grupā vai izraisījis smagas sekas. Pat ja tiek piespriests cietumsods, tas bieži ir simbolisks un aizturētais tiek atbrīvots, jo tādu laiku jau “atsēdējis” pirmstiesas izmeklēšanā. Arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (“Vienotība”) atzinis, ka Latvijā vajadzēs atgriezties pie diskusijas par bargākiem sodiem cilvēku kontrabandistiem. Piemēram, Grieķijā par katru nelegāli pārvadāto cilvēku draud pat desmit gadi cietumā. Saeimas Krimināltiesību politikas apakškomisijas vadītājs Gunārs Kūtris (“NSL”) atzina, ka deputāti ir saņēmuši sūdzības par pārāk mīkstiem sodiem cilvēku kontrabandistiem, bet pirms vasaras atvaļinājuma nav paguvuši šim jautājumam pievērsties. “Esmu jau lūdzis sagatavot informāciju par tiesu spriedumiem šajās lietās. Vispirms apkoposim šos datus un tad diskutēsim. Manuprāt, nav nozīmes palielināt sodus, ja tiesas jau tagad nepiemēro maksimālos pieļaujamos,” uzskata G. Kūtris.
Uzziņa
Kopā šogad jau aizturēti 239 nelegālie imigranti no šādām izcelsmes valstīm: Vjetnama (165 cilvēki); Afganistāna (20); Krievija (13); Irāka (6), Sīrija (5) u. c.
Šajā gadā aizturēti 52 imigrantu pārvadātāji: 22 Latvijas valstspiederīgie; 22 (Krievija), 3 (Igaunija); 3 (Polija); pa vienam no Kirgizstānas un Tadžikistānas.
2014. gadā kopumā tika aizturēti 200 nelegālie imigranti un 19 cilvēku kontrabandisti.
Avots: Valsts robežsardze
