Latvijas un Krievijas robeža.
Latvijas un Krievijas robeža.
Foto – Māris Antonevičs

Nelegālo imigrantu deportēšanai iztērēti 160 000 eiro 4

Šonedēļ tikai divu dienu laikā vien robežsargi par nelikumīgu robežas šķērsošanu aizturējuši trīs Vjetnamas pilsoņu grupas – kopā 11 cilvēkus, kā arī trīs viņu pārvietotājus – Tadžikistānas un Krievijas pilsoņus. Četri vjetnamieši aizturēti Daugavpils novada Salienas pagastā, septiņi – Preiļu apkaimē.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Septiņi seni vārdi, kurus nevajadzētu dot meitenēm 24
RAKSTA REDAKTORS
“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns
Lasīt citas ziņas

Līdz septembra otrajai nedēļai Latvijā par nelikumīgu Austrumu robežas šķērsošanu šogad kopumā aizturēti jau 217 Vjetnamas pilsoņi, no kuriem lielākā daļa tiek deportēti uz Vjetnamu, nevis Krieviju vai Baltkrieviju, no kurienes viņi nelikumīgi šķērso mūsu valsts robežu. Šāda situācija ir izdevīga Krievijai un Baltkrievijai, jo izdevumus par deportāciju uz Vjetnamu var novelt uz Latvijas pleciem.

Valsts robežsardze atzīst, ka Vjetnamas pilsoņu skaits, kas nelikumīgi uzturas Latvijā, ir pieaudzis, turklāt lielākajai daļai aizturēto Vjetnamas pilsoņu nav derīgu ceļošanas dokumentu. Tādēļ sadarbībā ar Vjetnamas vēstniecību notiek viņu identifikācija un deportācija uz pilsonības valsti – Vjetnamu. ES tiesību normas nosaka, ka izraidīšanas gadījumā dalībvalstīm jānodrošina ārzemnieka izraidīšana uz mītnes valsti vai uz valsti, kuras pilsonis ir izraidāmā persona. Lai arī pastāv iespēja izraidīt personu uz mītnes valsti, kā, piemēram, uz Krieviju, kā bieži vien ir vjetnamiešu gadījumā, tomēr Latvijai biežāk ir jāiet dārgākais ceļš – jāmaksā 2500 eiro par katra Vjetnamas pilsoņa izraidīšanu konvoja pavadībā uz Vjetnamu. Kopumā šogad no Latvijas izraidīts 201 ārzemnieks un tam iztērēti ap 160 000 eiro.

CITI ŠOBRĪD LASA

Starp Eiropas Kopienu un Krieviju ir noslēgts līgums par personu atpakaļuzņemšanu jeb readmisiju. Valsts robežsardze norāda, ka paātrinātajā readmisijas kārtībā uz robežas Krievijai šogad netika nodots neviens trešās valsts pilsonis, jo Krievijas puse neatzīst robežas šķērsošanas faktu. “Atsevišķos gadījumos neatzīšanas iemesls ir tas, ka robežas josla nav iekārtota un šī iemesla dēļ nav iespējams fiksēt robežpārkāpēju pēdas,” norāda Valsts robežsardze. Balstoties uz citiem līgumiem ar Baltkrieviju un Krieviju, ir veikta septiņu robežpārkāpēju readmisija uz Krieviju, no kuriem seši bijuši Vjetnamas pilsoņi, bet viens – Krievijas, savukārt uz Baltkrieviju veikta 14 trešo valstu pilsoņu readmisija, no tiem 11 bijuši Vjetnamas pilsoņi, divi – Krievijas, bet viens – Baltkrievijas. Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) Rīgas biroja vadītājs Ilmārs Mežs uzskata, ka Krievijai nav intereses palīdzēt Latvijai, uzņemot atpakaļ trešo valstu pilsoņus, tāpat kā Latvijai neesot izdevīgi, ja kāda ES valsts sūta atpakaļ uz mūsu valsti vjetnamiešus, ja viņi caur mūsu valsti nonākuši ES. “Viņus var saprast, jo kāda ir Krievijas ieinteresētība palīdzēt mums? Piespiedu izraidīšanu var veikt arī no Latvijas,” uzsver I. Mežs. Viņš norāda, ka pārkāpējiem robežu ir viegli šķērsot, jo kontrabandisti viņiem palīdzot. “Nomaļās vietās uz robežas ir tikai robežstabi. Pat tad, ja sistēma pamana pārkāpumu, kamēr ierodas robežsargi, pārkāpēju grupa jau var būt gabalā. Bez kontrabandistiem robežu šķērsot ir ļoti grūti,” spriež I. Mežs. Viņš norāda: pat tad, ja būtu žogs, tas viņus neatturētu, par ko liecinot Ungārijas pieredze, ja vien tas nebūtu piecu metru augsts mūris ar dzeloņdrātīm. Eksperts paredz, ka nelegālā robežšķērsošana ar laiku turpinās pieaugt.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.