Mobilā versija
Brīdinājums -0.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
1. oktobris, 2014
Drukāt

Liepājas Universitāte ne tikai svin jubileju, bet domā par attīstību

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

Liepājas Universitātes rektors Jānis Rimšāns ir pārliecināts, ka augstākajai izglītībai un arī pētniecībai nevajadzētu koncentrēties tikai Rīgā.

Aizpagājušajā nedēļā Liepājas Universitāte (LiepU), kas izaugusi no Skolotāju institūta, svinēja 60 gadu jubileju.

LiepU rektors Jānis Rimšāns uzsver: gaidot jubileju, augstskola nav domājusi tikai par svinībām, bet vispirms par to, kā tālāk attīstīties. “Jau visa pēdējā gada garumā organizējām konferences par universitātes un augstākās izglītības attīstību. Piemēram, par Eiropas struktūrfondu ieguldījumiem augstskolās un kā tos vislabāk izmantot,” stāsta rektors. “Konferences bija vajadzīgas arī, lai veidotu kopīgu augstskolu viedokli par augstākās izglītības nākotni, lai nebūtu tā, ka piedāvājumu veido tikai Izglītības un zinātnes ministrija.”

Mazākā universitāte

Patlaban LiepU ar aptuveni 1500 studentiem ir mazākā no Latvijas universitātēm. Pirmkursnieku skaits pērn samazinājās par 17 procentiem, šogad par 15 procentiem. Tomēr augstskolas rektors Jānis Rimšāns norāda: nelielais un krītošais studentu skaits nekavē LiepU attīstību. Arī finansiāls zaudējums vēl nav jūtams, jo valsts budžeta finansējums pagaidām nesamazinās. Lielo studentu skaita samazināšanos rektors saista ne tikai ar demogrāfisko situāciju, bet arī ar to, ka pēdējos gados likvidētas vairākas studiju programmas, kuru absolventi nebija pieprasīti darba tirgū. Tomēr, lai novērstu studējošo skaita kritumu, LiepU cer piesaistīt gados vecākus izglītojamos mūžizglītības programmās, attīstīt maģistrantūras studijas un iespējas studēt attālināti.

Pēdējos gados LiepU turpinājusi veidot jaunas studiju programmas un nav baidījusies veidot tās pavisam jaunās nozarēs, kurās augstskolai līdz šim nav bijis pieredzes. Tā, piemēram, izveidota studiju programma mehatronikā. Nākotnē iecerēts veidot jaunas studiju programmas, kas saistītas ar vidi, atjaunojamiem energoresursiem, kā arī beidzot izmantot to, ka LiepU atrodas piejūras pilsētā, un veidot ar jūrniecību saistītas studiju programmas. Kur augstskola rod pasniedzējus un materiāltehnisko bāzi, lai nodrošinātu studiju programmu īstenošanu pilnīgi jaunās nozarēs? “Šādas studiju pro­grammas attīstās pamazām, taču, protams, lai tās uzsāktu, jāiegulda daudz darba un resursu, nepieciešama pieredzes apmaiņa. Piemēram, mehatronikas studiju programmu esam izveidojuši sadarbībā ar Darmštates universitāti Vācijā,” skaidro J. Rimšāns. “Mūsu piedāvātā studiju programma veidota uz šīs universitātes meha­tronikas studiju programmas bāzes. Savukārt aprīkojumu iegādājāmies par Eiropas struktūrfondu līdzekļiem.” Mehatronikas speciālistus profesionālās izglītības līmenī gatavo arī Liepājas Valsts tehnikumā. Tā absolventus varētu LiepU mehatronikas studiju programmā uzņemt uzreiz otrajā kursā, lai viņi pilnveidotu savu izglītību. Savukārt, veidojot studiju programmas, kas saistītas ar jūrniecību, augstskola plāno sadarboties ar Liepājā esošo jūrniecības koledžu. LiepU cenšas studiju programmas veidot arī moduļu veidā, lai studenti savu studiju saturu brīvāk varētu izvēlēties paši, tās dažādot.

Skolotājs kā profesionālis

Visvairāk studiju programmu LiepU joprojām ir topošajiem skolotājiem – 30 procenti no visa klāsta. Nesen šajā studiju virzienā radīta jauna studiju programma, kas iezīmē jaunu pavērsienu jauno skolotāju apmācībā. “Šīs studiju programmas absolventi iegūs arī akadēmisko bakalaura grādu fizikā vai matemātikā atkarībā no tā, kurā no šīm jomām viņi būs rakstījuši bakalaura darbu,” teic 
J. Rimšāns. Viņš norāda: topošajiem skolotājiem vispirms būtu kārtīgi jāapgūst mācību priekšmets, kuru nākotnē grasās pasniegt, un tikai tad jāmācās pedagoģiskās prasmes – gan praksē, gan teorijā. Tā sagatavotiem skolotājiem būtu plašākas darba iespējas, turklāt viņi būs īsti profesionāļi attiecīgajā mācību priekšmetā. Ja ir bakalaura grāds matemātikā vai fizikā un skolā darba trūkst, var strādāt minētajās nozarēs.

J. Rimšāns gan atzīst: pasaulē ir dažādas pieejas, kā izglītot jaunos skolotājus. Viņš uzskata, ka Eiropas struktūrfondu ieguldījumi augstskolā palīdzēs arī modernizēt pedagogu izglītošanu. Piemēram, iegādāts laboratoriju aprīkojums pētniecībai. Ja topošais fizikas skolotājs studiju laikā nododas pētījumiem, viņš labāk pats izprot fiziku un interesantāk un dziļāk spēs stāstīt par to skolēniem.

Nozīmīga kurzemniekiem

Kāpēc nevaram iztikt tikai ar Rīgas universitātēm? Vai tiešām katrai lielākai pilsētai vajag arī savu universitāti? “Ne visi Kurzemes reģiona iedzīvotāji tiecas uz Rīgu. Vai kurzemniekiem būtu jāatņem tiesības studēt savā reģionā? Turklāt universitāšu dažādība veicina konkurenci un attīstību. Piemēram, Vācijā ir proporcionāli vairāk universitāšu nekā Latvijā un tur profesoriem ir nosacījums, kas liek doties darboties arī citā universitātē, tādējādi tiek pārnesta pieredze un idejas,” atbild J. Rimšāns. Viņš stāsta, ka starp LiepU studentiem 70 procenti ir kurzemnieki. No citiem valsts nostūriem un ārzemēm ierodas mazāk nekā viena trešdaļa. LiepU absolventi nodrošina to, lai Kurzemes reģionā netrūktu ne tikai skolotāju, bet arī inženierzinātņu, informācijas tehnoloģiju un citu jomu speciālistu.

J. Rimšāns saka: arī pētniecībai nevajadzētu koncentrēties tikai Rīgā. “Ja pētnieki koncentrējas vienuviet, šai pētniecībai ir viena seja. Ir jāsaglabā zinātnisko ideju, izpētāmo problēmu dažādība,” uzskata rektors. LiepU pētniecībā visspēcīgākā ir IT jomā.

To, ka arī Liepājas pašvaldība atzīst universitātes nozīmi reģionā, apliecina tas, ka pilsēta jau tagad līdzfinansē ārvalstu pasniedzēju piesaisti LiepU.

Fakti

Liepājas Universitāte izveidota 1954. gadā uz Skolotāju institūta bāzes kā Liepājas Pedagoģiskais institūts. Līdz 20. gs. 90. gadu sākumam augstskola sagatavoja galvenokārt sākumskolas skolotājus, bērnudārzu pedagogus, matemātikas skolotājus un latviešu valodas un literatūras skolotājus.

1990. gadā institūts uzsāka pāreju no viena profila augstskolas uz reģionālu vairākprofilu augstskolu. Universitātes statuss iegūts 2008. gadā, kas to padara par jaunāko no sešām Latvijas universitātēm.

Liepājas Universitātē ir četras fakultātes: Dabas un inženierzinātņu, Humanitāro un mākslas zinātņu, Pedagoģijas un sociālā darba, kā arī Vadības un sociālo zinātņu fakultāte.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+