Nelielā telpā radīt plašuma sajūtu. Ciemos pie dizaineres mammas Natālijas Lisivņenko 0
No centra kņadas mūs šķir vien daži kvartāli. Izejam cauri vārtu rūmei un ēnainam pagalmam, uzkāpjam ceturtajā stāvā un pēkšņi nokļūstam gluži kā citā pasaulē – miers, klusums un sajūta, it kā laikam te būtu cits ritums. Natālija Lisivņenko Rīgas klusajā centrā dzīvo vien dažus gadus. Par to, kā izremontēt un iekārtot mazo dzīvoklīti, viņai nebija jālauza galva, jo meita Jeļena ir pieredzējusi interjera dizainere. Ar namamātes laipnu atļauju dodamies lūkot, kā nelielā telpā var radīt plašuma sajūtu.
“Meitai mūsu dzīvoklis Purvciemā nepatika, tas bija mazs, patumšs, no rītiem varēja dzirdēt, kā kaimiņi aizkarus atvelk,” atceras Natālija. Sākumā uz centru pārcēlusies Jeļena ar ģimeni, vēlāk arī Natālija nolēmusi dzīvot tuvāk mazbērniem.
“Visu vajadzēja paveikt ātri un ekonomiski. Mūsu rīcībā bija tikai divarpus mēneši, jo mammai bija jāatbrīvo vecais dzīvoklis,” sarunā iesaistās Jeļena. “Dzīvoklis ir sētas mājā, skats pa logu nav izcils, tāpēc svarīgi bija radīt gaišu plašuma sajūtu, lai nepilnos sešdesmit kvadrātmetros būtu viegli elpot. Un vēl man gribējās, lai mammas dzīves telpā būtu romantiskas noskaņas, tāpēc izvēlējos dažādu nokrāsu rozā toņus. Izmantojām gan tapetes, gan krāsas, turklāt pašas labākās, ekoloģiskas, ko ražo angļu firma “Farrow & Ball”, lai uzreiz varētu nākt iekšā un dzīvot, jo tām nav nekādu smaku.”
Jautāta, kā Natālija pieņēma meitas idejas, Jeļena smej: “Ideāla kliente, viss, ko piedāvāju, viņai patika. Neierobežota brīvība fantāzijas lidojumam. Vienīgā prasība – lai viss notiktu ātri un iekļautos mazajā budžetā.”
“Meita zina manas vēlmes un prasības, tāpēc mums nebija domstarpību. Papildu ieguvums – šajā mājā neiederējās daudz kas no gadu gaitā uzkrātā, tāpēc no visa liekā varēju veiksmīgi atbrīvoties,” smaida Natālija un piebilst: “Jūtos te ļoti labi. Viss ir līdzās – parki, kinoteātri, muzeji. Taču, lai gan centrs tepat ap stūri, mājās ir miers un klusums.”
