Nelielo maizes un kartupeļu cenu kāpumu seniori pārcietīšot 0
Milti kļuvuši dārgāki un maizes cepēji teic, ka nevarēs izvairīties vismaz no dažu santīmu sadārdzinājuma par maizes kukulīti. Šogad arī kartupeļiem vērojams cenas kāpums salīdzinājumā ar aizvadītā gada rādītājiem. Senioriem vaicāju, kā viņi vērtē cenu izmaiņas maizes un kartupeļu tirgū.
* Rīdziniece Vizbulīte Freimane uzsvēra – viņa cenas kāpumu nepārdzīvojot. “Tāda ir dzīve. Es vienmēr saku un dzīvoju pēc principa – ēdīsim mazāk, tomēr samaksāsim par dzīvokli. Man ļoti nepatīk parādi, nekad neesmu naudu aizņēmusies. Ja kaut ko iekārojas, tomēr naudas nav – saņemos un paeju garām.” Viņai arī nekad neskaužot, ja kādam citam sokas labāk un “ir vairāk naudas”. V. Freimane novērojusi, ka daudzi seniori ēd maizi vairākas reizes dienā, turklāt smērē tai virsū biezu sviesta kārtu. “Tā darīt nav pareizi. Vajag vairāk saknes ēst, arī pati cenšos iespējami bieži vārīt sakņu sautējumu,” piebilst rīdziniece un atgādina, ka pēckara gadi bija daudz grūtāki nekā patlaban un cilvēkam ir jābūt pieticīgam.
* Smaida Kušķe no Baltezera paredz, ka vislielākās rūpes, īpaši lauku ļaudīm, kas paši neaudzē kartupeļus, nākamajā ziemā un pavasarī sagādās tieši šī kultūra. “Daži santīmi maizes kukulītim nav liels sadārdzinājums, turklāt ir ļoti liela maizes šķirņu izvēle. Savukārt lauku cilvēki aizvien rudenī pērk kartupeļus lielā daudzumā. Ja tie šā gada slikto laika apstākļu dēļ izrādīsies slimi, tad būs gan zaudēta nauda, gan arī būs grūti nopirkt jaunus bumbuļus,” tā S. Kušķe.
* Ēvalds Bitīte no Ērgļiem teic, ka maizes un kartupeļu cenas kāpums ģimeni, kurā vēl ir sieva un meita, ietekmēšot gan. “Mums šajā gadā ģimenes dārziņā kartupeļi izslīka. Saprotu, ka tirgus ekonomikā raža jāpārdod tam, kas maksā vislabāko cenu. Tomēr vispirms vajadzēja apmierināt vietējā tirgus pieprasījumu,” teic seniors. Viņš stāsta, ka Ērgļos, pērkot vairumā no kombaina nešķirotus kartupeļus, viena tonna bumbuļu maksā Ls 80. Savukārt veikalā – 29 santīmi par kilogramu, bet laukumā – 20 santīmi par kilogramu. “Cenas kāpumu pārcietīsim,” moži teic E. Bitīte.
* Rīdzinieka Gunta Rankas uzskati ir līdzīgi: “Pāris santīmu sadārdzinājums kilogramam kartupeļu vai kukulītim maizes mani neuztrauc. Cenas kāpumam ir objektīvs iemesls – dabas apstākļi. Neko savos paradumos mainīt nedomāju. Vairāk uztrauc, ka nekas netiek darīts ar mūsu valsts ienaidniekiem, tostarp ar Rīgas 40. vidusskolas skolotāju Rafaļski.”
* Rīdziniece Emīlija Astiča secināja, ka “nekas jau lētāks nepaliek” un aicināja pievērst uzmanību saistībai starp lielāku graudu ražu un maizes sadārdzinājumu. Viņa savulaik agrā jaunībā, prezidenta Ulmaņa laikā, dzīvoja Latgalē, Ludzas pusē un palīdzējusi mātei maizes cepšanā. “Tolaik maizi cepa no miltiem, ūdens un ķimenēm. Iznāca garšīga un smaržīga maize. Patlaban cepēji maizei liek klāt visādas piedevas, emulgatorus, stabilizētājus un citus uzlabotājus, kas arī to sadārdzina. Viņasprāt, ja ceptu vienkāršāku maizīti, tad tā maksātu lētāk.
* Rīdziniece Anna Tuča teic, ka viņai no pensijas par zālēm esot jāmaksā vairāk nekā par pārtikas produktiem. Maize Annas kundzes ikdienas ēdienkartē ieņemot svarīgu vietu, tomēr pāris santīmu pie maizes kukulīša cenas “nav nekas daudz, to var atļauties”. Neesot gan zināms, vai sadārdzinājums tiešām būs vien daži santīmi, kā to esot pauduši maizes cepēji.
