Apsūdzētais zemnieks: “Es negribēju zagt. Sajaucu robežas.” Nelikumīgi nocirsti 502 koki 1
Tikai Dienvidkurzemē vien pagājušajā gadā akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” īpašumos konstatēti vairāk nekā 80 patvaļīgi koku ciršanas gadījumi. Vainīgos gan izdodoties noskaidrot apmēram katrā desmitajā gadījumā. Viens no viņiem bija zemnieks Uģis Kalviņš, pret kuru cēla apsūdzību par 502 koku nelikumīgu nociršanu Brocēnu novada Blīdenes pagastā. Pirmajā novembrī Kurzemes rajona tiesa Saldū Kalviņu notiesāja ar 160 piespiedu darba stundām un lika segt zaudējumus 1164,56 eiro. Kā varēja noprast, Kalviņš bija gatavas izlīgt ar “Latvijas valsts mežiem”, bet uzņēmums principā neizlīgstot ar zagļiem un vēlas tiesvedību, lai cilvēki zinātu, kas viņus sagaida – noķeršanas gadījumā ne tikai zaudējumu atlīdzība, bet arī kriminālsods. “Latvijas valsts meži” tādējādi cerot, ka zagšanas gadījumi samazināsies.
U. Kalviņš pieņēma izaicinājumu uz kauju, nolīga advokātu Ojāru Ozoliņu un mēģināja notikušajā ieviest daudzas neskaidrības un pat uzvelt vainu “Latvijas valsts mežiem”, taču neveiksmīgi.
2017. gada jūnijā mežkopis Arnis Eihmanis saņēmis ziņu no “Latvijas valsts mežu” drošības un kontroles daļas, ka Blīdenes pagastā veikta nelikumīga cirte. Notikuma vietā mežkopis konstatēja, ka nocirsti koki līdzās Kalviņam iznomātajai platībai: divos gabalos nepilnā pushektārā kopā 502 koki, no kuriem 222 bija virs 12 cm diametrā, kopā 70 m3.
Kā tiesā skaidroja Kalviņa sieva, viņai tai laikā piederēja SIA, bet vīrs bijis uzņēmuma darbinieks, kas atbildējis par meža darbiem un gateri. Uzņēmums vienojās ar “Latvijas valsts mežiem”, ka var attīrīt no tā iznomātos piecus hektārus lauksaimniecības platības no apauguma. Darbi tikai uzticēti Kalviņa tēvam Uldim. “Dēls palūdza nozāģēt mežu: parādīja gar grāvi, lai noņem apaugumu, krūmus, vienu otru resnāku koku. Cirtu tikai grāvja vienā pusē,” tiesā teica Uldis Kalviņš. Dēls, sniedzot liecības tiesā, gan noliedza, ka devis uzdevumu tēvam zāģēt kokus – licis zāģēt tikai apaugumu. Izrādās, dabā tajā vietā pie nomas gabala robežas ir divi grāvīši un apsūdzētais pirmstiesas izmeklēšanā sniedzis liecības, ka devis norādi tēvam cirst gar viena grāvja malu, bet tēvs sajaucis grāvjus.
“Negribēju zagt, patvaļīgi cirst kokus svešā zemē. Sākumā vainu cilvēciski atzinu, jo domāju, ka pats vainīgs, sajaucu robežas, nepārliecinājos par tām,” tiesā sacīja Kalviņš juniors. Vēlāk gan viņš nolēma vainu uzvelt “Latvijas valsts mežu” darbiniecei, kas dabā ierādījusi robežu gar grāvi: tur, pa grāvi, kas atdala zemi no meža, ejot robeža, ar roku rādījusi darbiniece. Dabā robeža neesot bijusi atzīmēta.
Tiesā “Latvijas valsts mežu” darbiniece Ilze Līduma skaidroja, ka nomniekiem no kalniņa rādījusi robežu, līdz kurai var tīrīt apaugumu, ko dabā varēts ļoti labi redzēt kā krūmāju un koku joslu robežu. Visiem viss esot bijis skaidrs, un tajā brīdī nelicies nepieciešams ar GPS iekārtu robežu iziet fiziski.
Turklāt prokurors Kaspars Didzis norādīja, ka Kalviņiem ir līgums par zemes nomu, kur ir iezīmētas robežas. Tātad var secināt, ka neatkarīgi no tā, ko un kā kāds rādījis, nomnieki izdarījuši pārkāpumu.
“Kāpēc tad jāparaksta līgums, ja nav skaidrības par robežām?” retoriski jautāja prokurors. Pēc noziedzīgā nodarījuma “Latvijas valsts meži” līgumu gan ir lauzuši. “Uzskatu, ka koki cirsti apzināti. Kokus virs 12 centimetriem nedrīkstēja cirst ne nomātajā zemē, ne neiznomātajā daļā. Un, ja reiz bija nodoms tīrīt tikai apaugumu iznomātajā daļā, tad kāpēc tas netika darīts, bet cirsti koki neiznomātajā daļā, turklāt pēc sortimentiem? Kur tad loģika: krūmus netīra, bet svešā īpašumā zāģē kokus?”
Advokāts O. Ozoliņš gan centās savu klientu attaisnot, norādot, ka apsūdzība esot kļūdaina un nepatiesa. Apsūdzētajam neesot bijis nodoma cirst kokus, viņš devis rīkojumu strādniekam tīrīt apaugumu, nevis kokus. Strādnieks pats izdomājis cirst stumbakus, kā viņš teica savās liecībās. Esot tīrīts arī apaugums. “Latvijas valsts mežiem” vajadzējis arī precīzi dabā norādīt robežas, lai nomnieki tās nesaprastu pēc grāvja, kā tas loģiski uz vietas izskatās. Pēc advokāta domām, Kalviņa vaina neesot pierādīta un viņš esot attaisnojams.
Kalviņš vēl piebilda, ka koki nav cirsti mežā, bet gan dzīvnieku barošanas laucē. Kā man tiesā norādīja “Latvijas valsts mežu” pārstāvis Andis Šķēle, no kriminālatbildības viedokļa nav nozīmes, vai cirsts mežā vai citā zemes platībā.
Prokurors lūdza Kalviņu sodīt ar 160 piespiedu darba stundām un lika segt zaudējumus 1164,56 eiro, ko tiesnese Selga Lapejeva arī nosprieda. Tiesu neiespaidoja arī fakts, ka Kalviņš pats nebija cirtējs, ka notikuma laikā formāli bija darba ņēmējs uzņēmumā, ko vadījis cits cilvēks. Jo pēc būtības nevienam neradās šaubas, kas ir saimnieks.
